Rokas ēvele ne vienmēr ļaujas slaidam laidienam pa koku, arī stikls pamanās nolūzt ne pa iezīmēto vietu – tā iet ne vienam vien, koka logu atjaunošanai pieķeroties pirmo reizi. Kuldīgas restaurācijas centra meistari pacietīgi rāda un skaidro. Piemēram, rāmī ieķitēts stikls, nevis piestiprināts ar līstīti, labāk aizsargā koku no mitruma iekļūšanas. Arī krāsa ne vienmēr jānotīra pavisam.
“Ja kaut kur kaut kas stingri turas, tātad tā krāsa vēl ir laba. Nevajag to kasīt, sabojāt koku. Piegriez stiklu, ja tas ir sabojāts vai zudis, nogruntē un ķitē,” mācīja Kuldīgas restaurācijas centra restaurators Mihails Sivuhins.
Restaurācijas centrs Kuldīgā darbojas jau 16 gadu. Viens no tā uzdevumiem ir rūpēties par koka būvgaldniecības elementiem vecpilsētā un ar padomu un materiāliem palīdzēt tos atjaunot arī iedzīvotājiem.
Ik gadu logu akcijā piedalās vairāk nekā 20 ģimeņu, un katra sezonā atjauno vismaz divus logus.
Pašlaik centra speciālisti vēsturiskos logus restaurē Alsungas pilī, bet izbraukuma meistardarbnīca uz Alsungu ir viens no “Liepāja 2027 – Eiropas kultūras galvaspilsēta” programmas pasākumiem.
“Šī ir otrā darbnīca. Tā kā tos, kuri šogad vai pagājušajā gadā nepaspēja, varu iedrošināt, ka arī nākamgad Amatu dienās esam iecerējuši rīkot cikla noslēdzošo darbnīcu. Tas, kas mūs ļoti priecē, ka cilvēki jau nāk ar savām bildēm telefonā un rāda, kāds ir viņu objekts. Ja nu viņš gluži nav paņēmis to savu loga rāmi līdz, tad cilvēki izmanto iespēju konsultēties,” pastāstīja Kuldīgas restaurācijas centra vadītāja Ilze Zariņa.
Tā kā pasākums notika Suitu amatu dienu laikā, bija iespēja izmēģināt arī citu amatu prasmes, piemēram, rokdarbus, aušanu, pērļošanu, izcept sklandrausi, nobaudīt kādu citu suitu ēdienu, izdancoties, spēlēt dūdas un bungas.
