Vēstuli Latvijas Sabiedriskajam medijam (LSM) atsūtīja Iekšlietu ministrija. Saskaņā ar iekšlietu ministra lēmumu ir lemts publiskot šā gada 3. augustā Spānijas iekšlietu ministram nosūtītās vēstules tekstu.
Ministrijas pārstāvji norādīja, ka vēstule ir uzskatāma par amatpersonu savstarpējo darba saziņu, nevis par komunikācijas materiālu, un aicināja šo kontekstu ņemt vērā.
Pārmetumi Spānijai
Dombrava vēstulē kritizējis Spānijas migrācijas politiku pēc masveida migrantu ierašanās Spānijas Ziemeļāfrikas anklāvā Seutā. Politiķis norādījis, ka Spānija ar saviem lēmumiem esot vājinājusi ārējās robežas aizsardzību un radījusi riskus visai Šengenas zonai.
Iekšlietu ministra Jāņa Dombravas vēstule Spānijas iekšlietu ministram par migrantu krīzi
“Spānijas lēmums legalizēt vairāk nekā pusmiljonu cilvēku, kuri valstī atrodas bez dokumentiem, radījis pievilkšanas faktoru, ko dažu dienu laikā izmantojuši cilvēku kontrabandas tīkli,” raksta Dombrava. Papildu stimulu cilvēkiem doties uz Spāniju, pēc viņa teiktā, radījusi arī Spānijas Augstākās tiesas 8. jūlija lēmuma “sagrozītā un nepatiesā” interpretācija.
Latvijas iekšlietu ministrs arī norādījis, ka Spānija nevarot vienpusēji vājināt savas ārējās robežas aizsardzību un sagaidīt, ka pārējās ES valstis bez iebildumiem uzņemsies šādas politikas sekas.
Vēstulē Dombrava pievērsies arī ES Migrācijas un patvēruma pakta solidaritātes mehānismam. Viņš apšauba, vai Spānijai būtu jāsaņem citu dalībvalstu finansiāls, personāla vai pārvietošanas atbalsts, ja to atzīst par valsti, kas atrodas migrācijas spiediena situācijā.
Dombrava raksta, ka Latvijai un citām ārējās robežas valstīm būtu grūti pieņemt solidaritātes mehānisma izmantošanu situācijā, kurā pašas Spānijas politiskie un juridiskie lēmumi, pēc viņa vērtējuma, būtiski veicinājuši krīzes rašanos.
“Solidaritāte tika izveidota kā pretēja puse stingrai nacionālajai atbildībai, nevis kā apdrošināšanas polise pret pašu politisko lēmumu sekām,” uzsvēris Dombrava.
Uzsvēra Eiropas vienotas darbības trūkumu
Dombrava arī norādījis, ka pēc notikumiem Seutā nav izveidojusies koordinēta Eiropas reakcija, kā piemēru minot Itālijas rīcību un Francijas pastiprinātās robežkontroles.
Latvijas ministrs arī aicināja izvērtēt, vai Marokas iestādes nav veicinājušas vai pieļāvušas koordinētu migrantu mobilizāciju uz Seutu. Ja trešā valsts migrantus izmanto kā spiediena instrumentu pret kādu ES dalībvalsti, Dombravas ieskatā tas būtu jāuzskata par hibrīduzbrukumu visai ES.
Vēstulē salīdzināta šāda iespējamā rīcība ar Baltkrievijas īstenoto migrācijas instrumentalizāciju uz Latvijas un citu ES dalībvalstu robežām. Dombrava norāda, ka ES nevajadzētu austrumos un dienvidos piemērot atšķirīgus standartus.
Vienlaikus Latvijas ministrs Spānijai piedāvājis Latvijas pieredzi robežas aizsardzībā. Latvija būtu gatava palīdzēt ar personālu, procedūrām un tehniskām konsultācijām, tostarp Seutā un Meliljā, viņš teicis vēstulē.
Dombrava vēstulē uzsver, ka notikumi Seutā vairs nav tikai Spānijas un Marokas divpusējs jautājums, bet skar visu Šengenas telpu un ES ārējās robežas aizsardzības sistēmas uzticamību.
KONTEKSTS:
Spānijas Ziemeļāfrikas anklāvs Seuta piedzīvoja masveida migrācijas vilni no Marokas.
Saskaņā ar Spānijas aplēsēm Seutā no 30. līdz 31. jūlijam iekļuva aptuveni 60 000 migrantu. Marokas ministrija ziņojusi, ka vēl 1135 cilvēki centušies sasniegt Melilju – otro Spānijas Ziemeļāfrikas anklāvu.
Drīz Spānija ziņojusi, ka gandrīz visi migranti ir atgriezušies Marokā.
Seutai ar Maroku ir astoņus kilometrus gara robeža. Vietās, kur sauszemes žogs beidzas un iestiepjas ūdenī, attālums, kas jānopeld, lai nonāktu Spānijas teritorijā, ir no dažiem simtiem metru līdz pāris kilometriem. Vairums migrantu, kuri nelikumīgi šķērsoja robežu, peldēja pa jūru.
Dažiem centieni nokļūt Seutā izrādījušies liktenīgi – vairāki desmiti cilvēku gājuši bojā.
Spānija migrantu pieplūdumā apsūdzēja cilvēku kontrabandas tīklus, kuri nepareizi interpretēja Spānijas Augstākās tiesas lēmumu. Saskaņā ar to migrantus, kuri jūrā tiek aizturēti, mēģinot sasniegt Seutu vai Melilju, nedrīkst bez individuālas lietas izskatīšanas nekavējoties nosūtīt atpakaļ uz Maroku.
Paši migranti apgalvo, ka centušies nokļūt Seutā labākas dzīves meklējumos. Vairāki marokāņi stāstījuši, ka doties uz Seutu viņus pamudinājuši ieraksti sociālajos tīklos un draugu teiktais par to, ka stingri apsargāto robežu iespējams šķērsot.
Reaģējot uz situāciju Seutā, vairākas valstis, tostarp Itālija, Somija un Dānija, aicināja Eiropas Savienību (ES) apturēt Spānijas dalību Šengenas zonā. Francija un Itālija ziņoja, ka pastiprinās robežkontroli ar Spāniju.
