ĪSUMĀ:
LVM teju 7,9 miljonu eiro sods un jāpārtrauc priekšrocības atsevišķiem kokrūpniekiem
Konkurences padome secinājusi, ka LVM Konkurences likumu pārkāpuši vairāk nekā sešus gadus – no 2020. gada 1. janvāra līdz šā gada pavasarim. Pārkāpuma būtība – ar vēsturiskiem ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem atsevišķiem kokrūpniecības uzņēmumiem bija nodrošināta iespēja tikt pie valsts koksnes ārpus publiskām izsolēm, kamēr citiem uzņēmumiem par šo resursu bija savā starpā jākonkurē.
Par pārkāpumu LVM piemērots 7 859 606,89 eiro sods. Tas ir 1,3 % no uzņēmuma 2025. gada apgrozījuma.
Nosakot soda apmēru, Konkurences padome ņēmusi vērā gan pārkāpuma ilgumu un ietekmi uz konkurenci, gan arī to, ka LVM pati nav bijusi šo vēsturisko līgumu iniciatore.
Vienlaikus LVM uzdots nekavējoties pārtraukt no šo līgumu izpildes izrietošo priekšrocību nodrošināšanu sešiem uzņēmumiem – “Pata Saldus”, “Pata Jēkabpils”, “Pata Strenči”, “Berivs”, “Krebsar” un “ACA Timber”. Turpmāk kokmateriāli jāpārdod tādā kārtībā, lai kvalificētiem pretendentiem būtu iespēja tos iegādāties ar vienlīdzīgiem nosacījumiem.
Konkurences padome uzsver, ka runa nav par nebūtisku koksnes apjomu. No 2020. līdz 2025. gadam ilgtermiņa līgumu partneriem LVM pārdeva gandrīz 2,9 miljonus kubikmetru apaļo kokmateriālu nepilnu 240 miljonu eiro vērtībā.
Ja kopā skaita gan apaļos kokmateriālus, gan augošus kokus, šo līgumu partneriem ik gadu nonāca vidēji nepilni 10 % no visa LVM realizētā kokmateriālu apjoma.
Šī koksne nenonāca publiskajās izsolēs, tāpēc citi tirgus dalībnieki uz to nevarēja pretendēt pat tad, ja būtu gatavi maksāt vairāk nekā ilgtermiņa līgumu partneri. Turklāt šiem uzņēmumiem bija daudz lielāka drošība par koksnes pieejamību nākotnē, kas ļāva vieglāk plānot ražošanu un investīcijas. Konkurences padome secinājusi, ka tādējādi pārējie tirgus dalībnieki nonāca nevienlīdzīgā situācijā.
Konkurences padomes priekšsēdētāja Ieva Šmite norādīja, ka ilgtermiņa mežizstrādes līgumu partneri gadiem atradušies tādos kā siltumnīcas apstākļos – tiem bija garantēts noteikts kokmateriālu apjoms un līdz ar to arī mazāki riski. Tikmēr pārējiem tirgus dalībniekiem par šo pašu resursu bija jākonkurē, uzņemoties visus ar to saistītos riskus.
“Šiem ilgtermiņa mežizstrādes līguma partneriem tas mazināja uzņēmējdarbības riskus kā tādus, jo skaidrs, ka var daudz labāk plānot savu saimniecisko darbību, ja tu zini, ka tev ir garantēts apjoms, pretstatā visiem pārējiem. Līdz ar to viņi varēja būt arī daudz konkurētspējīgāki. Noteikti arī ar konkurētspējīgāku cenu publiskajās izsolēs, kurās arī viņi piedalījās. Tas samazināja arī šiem citiem tirgus spēlētājiem pieejamo skujkoku zāģbaļķu pieejamību. Vismaz par 12,6 % tas izejmateriāls samazinājās publiskajās izsolēs. Turklāt jāsaka, ka šeit mēs runājam par tādu ļoti pieprasītu produktu veidu. Te arī ir tā specifika, ka tie [skujkoki] pamatā atrodas tieši valsts mežos un mazāk ir pieejami privātajos,” klāstīja Šmite.
Viņa piebilda, ka negatīva ietekme bijusi arī uz saistītajiem tirgiem. Ilgtermiņa mežizstrādes līgumu partneri varēja paši veikt mežizstrādi un kokmateriālu transportēšanu, tādējādi arī šos pakalpojumus neiepērkot konkurences apstākļos.
Ilgtermiņa mežistrādes līgumi slēgti vēl pirms LVM izveides
Pats stāsts gan sākās krietni agrāk. Ilgtermiņa mežizstrādes līgumi tika slēgti no 1991. līdz 1998. gadam – vēl pirms LVM izveides. Tos slēdza Valsts meža dienests par valsts mežu koksnes resursu ieguvi konkrētās teritorijās. Kad tika izveidoti “Latvijas Valsts meži”, uzņēmums šīs saistības pārņēma. 2000. gadā LVM no Valsts meža dienesta pārņēma 361 spēkā esošu ilgtermiņa mežizstrādes līgumu. Jaunus šāda veida līgumus LVM nav slēdzis.
Sākotnēji lielākā daļa līgumu bija noslēgti aptuveni uz desmit gadiem, taču deviņdesmito gadu otrajā pusē daļai termiņi tika būtiski pagarināti.
Atsevišķos gadījumos pat uz vairākām desmitgadēm – viens līgums līdz 2096. gadam, vēl viens līdz 2094. gadam. 2023. gadā bija palikuši 11 šādi līgumi.
Daļa šo līgumu 2012. un 2013. gadā tika pārveidoti. Sākotnēji tie deva tiesības konkrētā valsts mežu teritorijā pašiem izstrādāt cirsmas, bet pēc pārveides daļai partneru LVM sāka piegādāt jau sagatavotus apaļos kokmateriālus. Līgumu termiņi tika saīsināti, taču partneriem paredzētais kopējais koksnes apjoms netika samazināts.
Jautājums par līgumu radītajiem konkurences riskiem aktualizēts jau iepriekš
Jautājums par šo līgumu radītajiem konkurences riskiem nav aktualizējies tikai tagad. 2022. gada nogalē Ģenerālprokuratūra pēc pārbaudes LVM izteica brīdinājumu par ilgtermiņa līgumu pārveidošanas procedūru, savukārt Zemkopības ministriju aicināja risināt jautājumu par regulējumu, kas mazinātu nevienlīdzīgas attieksmes risku pret tirgus dalībniekiem.
2023. gadā Konkurences padome sāka padziļinātu izpēti un aptaujāja arī lielākos LVM apaļo kokmateriālu pircējus, kuri nebija ilgtermiņa līgumu partneri. Vairums aptaujāto norādīja, ka šie līgumi konkurenci ietekmē negatīvi.
Savukārt 2024. gada nogalē Konkurences padome sāka oficiālas pārrunas ar LVM par problēmas novēršanu. Padome norādīja, ka ilgtermiņa līgumu izpilde diskriminē citus kokmateriālu tirgus dalībniekus, jo šo līgumu partneriem koksne ilgtermiņā pieejama ārpus konkurences apstākļiem. Vairāk nekā gada laikā KP vairākkārt aicināja gan LVM, gan Zemkopības ministriju rast risinājumu, tomēr tāds netika panākts.
Šmite norādīja, ka šāda situācija ilgstoši deformējusi konkurenci, turklāt vēsturiskajām priekšrocībām vairs nav bijis objektīva pamatojuma. Kopš 2000. gada valsts mežu apsaimniekošana ar likumu uzticēta LVM, un ilgtermiņa līgumu partneri vairs neveic ieguldījumus valsts mežos, ar kuriem savulaik šādu īpašo nosacījumu piešķiršana tika pamatota.
“Ilgstoši, “Latvijas valsts meži” kopš šo pārrunu procesa uzsākšanas, jau vismaz no 2024. gada decembra varēja novērst šo neatbilstību, bet ir ieturējusi pasīvu attieksmi neatbilstības novēršanā. Līdz ar to iestāde pārgāja pārkāpumu lietas izpētē. Iestādes secinājumu nemaina arī fakts, ka 30. janvārī “Latvijas valsts meži” informēja iestādi par to, ka tā ir vērsusies tiesā ar lūgumu par pagaidu noregulējumu un pagaidu līgumu apturēšanas iespējām. Skaidrs, ka pagaidu noregulējums ir terminēts regulējums, un tas nenovērš galējā apmērā šo pārkāpumu, kas ir šajā gadījumā šī diskriminācija,” skaidroja Šmite.
LVM gan iebilda, ka ilgtermiņa līgumi veido salīdzinoši nelielu daļu no kopējā koksnes tirgus un tādēļ būtisku ietekmi uz konkurenci nerada. Konkurences padome šim argumentam nepiekrita, norādot, ka līgumu partneriem tiek nodrošināta ne tikai pieeja ievērojamam koksnes apjomam ārpus izsolēm, bet arī ilgtermiņa stabilitāte, kādas citiem tirgus dalībniekiem nav.
Šā gada sākumā LVM vērsās tiesās, prasot ilgtermiņa mežizstrādes līgumus atzīt par spēkā neesošiem un uz tiesvedības laiku apturēt to izpildi. Februārī Konkurences padome ierosināja pārkāpuma lietu.
Martā un aprīlī vairākas tiesas piemēroja pagaidu aizsardzību, tādēļ līgumu izpilde tika apturēta pakāpeniski. Konkurences padome secinājusi, ka pārkāpums daļēji tika apturēts 24. martā, bet pilnībā – 28. aprīlī. Vienlaikus Kurzemes rajona tiesas 24. marta lēmums vēlāk – 31. jūlijā – tika atcelts Kurzemes apgabaltiesā.
Konkurences padome arī uzsver – tas, ka šie līgumi noslēgti vēl pirms LVM izveides, neatbrīvoja uzņēmumu no pienākuma kopš 2020. gada ievērot konkurences neitralitātes principu. Tieši 2020. gada 1. janvārī spēkā stājās Konkurences likuma norma, kas publiskām kapitālsabiedrībām uzliek pienākumu nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci. Konkurences padomes ieskatā šis pienākums attiecas arī uz agrāk noslēgtām, bet joprojām spēkā esošām tiesiskajām attiecībām.
LVM pārsūdzēs Konkurences padomes lēmumu tiesā
“Latvijas valsts meži” pārsūdzēs Konkurences padomes lēmumu tiesā.
Valsts mežu valdes loceklis Jānis Krūmiņš norādīja, ka uzņēmums padomes lēmumu uzskata par nesamērīgu.
Krūmiņš sacīja: “Mēs, “Latvijas valsts meži”, uzskatām, ka esam darījuši visu iespējamo, lai dotā normatīva regulējumā rīkotos tiesiski. Ja mēs uzskatam, ka dzīvojam tiesiskā valstī, mums jāpaļaujas uz tiesas nolēmumiem. Ja mēs skatāmies no Konkurences padomes skatpunkta, jā, viņi skatās Konkurences likuma kontekstā. Savukārt mums uzņēmumā jāvērtē šie vēsturiskie līgumi plašāk. Un jā, mēs arī skatāmies, kā viņi no civiltiesiskās puses ir, kā viņi ir no mantas izšķērdības likuma puses, no investīciju aizsardzības viedokļa. Bet, protams, ja skatās kopumā, tie vēsturiskie līgumi ir neatbilstoši šī brīža tirgus situācijai.”
Četri uzņēmumi pārsūdzēs KP lēmumu
SIA “Pata Saldus”, SIA “Pata Jēkabpils”, AS “Pata Strenči” un SIA “Berivs” tiesā pārsūdzēs Konkurences padomes (KP) lēmumu par AS “Latvijas valsts meži” (LVM) ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem (IML), aģentūru LETA informēja “Pata Saldus” un “Pata Jēkabpils” valdes loceklis Jānis Mierkalns.
Uzņēmumu ieskatā lēmums ir prettiesisks, jo KP ignorējot likumus un tiesas nolēmumus. Mierkalns norāda uz KP lēmuma 258. punktu, kur teikts, ka “(..) ja tiesu nolēmumi, ar kuriem IML izpilde ir apturēta, tiek atcelti, LVM ir pienākums turpināt pildīt šajā lēmumā noteikto (..)”.
Uzņēmumu ieskatā KP ar savu lēmumu faktiski iejaucas tirgus pārdalē, “ignorējot vēsturisko mežrūpniecības saimniecību nozīmi meža nozares attīstībā un reģionu nodarbinātības saglabāšanā”.
Mierkalns apgalvo, ka vēsturiskie IML iegūti atklātā konkursā valstī noteiktajā kārtībā, pretī uzņemoties būtiskas investīciju un darbavietu saglabāšanas saistības. Gadu gaitā šo uzņēmumu ieguldījumi nozarē esot mērāmi simtos miljonu latu un eiro.
Mierkalns apgalvo, ka valstij IML ir ekonomiski izdevīgi, jo ilgtermiņa sadarbības partneri par koksni maksājot vairāk nekā pārējie LVM sadarbības partneri. Turklāt par tiesībām uz IML vēsturiski jau esot samaksāts, bet koksnes cena, tāpat kā citiem tirgus dalībniekiem, tiekot noteikta atklātās izsolēs. Vienlaikus būtiskākos saimnieciskos riskus uzņemas IML turētāji, apgalvo Mierkalns.
Pēc uzņēmēja aprēķiniem, IML aptver tikai apmēram 1,7 % no kopējā Latvijā iegūtās koksnes apjoma.
Mierkalns atgādina, ka SIA “Pata AB” 2003. gadā iegādājās daļu AS “Strenču MRS” (tagad AS “Pata Strenči”) akciju, bet 2008. gadā AS “Saldus MRS” (tagad SIA “Pata Saldus”) akcijas. Abi uzņēmumi tiesības slēgt ilgtermiņa mežizstrādes līgumus kā valsts uzņēmumi ieguva atklātā konkursā saskaņā ar valstī tolaik noteikto kārtību.
Turklāt kopš 1990. gadu beigām šie uzņēmumi kļuva par publiskām akciju sabiedrībām, kuru akcijas tika kotētas Rīgas Fondu biržā, tādēļ ikvienam interesentam bija iespēja tās brīvi iegādāties regulētajā tirgū, piebilst Mierkalns.
Viņš norāda, ka arī SIA “Berivs” ilgtermiņa mežizstrādes līgumi sākotnēji tika noslēgti 1990. gados, bet “Pata” uzņēmumu iegādājās 2022. gadā. Savukārt SIA “Pata Jēkabpils” tiesības un saistības no ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem pārņēma reorganizācijas rezultātā.
Mierkalns pauž, ka jau 2000. gadā tiesa vērtēja šo līgumu likumību un atzina, ka noslēgtie līgumi ir saistoši un jāpilda, savukārt LVM kasācijas sūdzība tika noraidīta.
Šmite norādīja, ka šis ir pirmais Konkurences padomes lēmums, kur konstatēts neatbilstības pārkāpums. Līdz šim ir izdevies visus šos neitralitātes pārkāpumus novērst pārrunu procedūru laikā, bet šis ir pirmais pārkāpuma lēmums.
Konkurences neitralitāte nozīmē to, ka publiskai personai ir pienākums nodrošināt vienlīdzīgus apstākļus visiem tirgus spēlētājiem. Tas savukārt nozīmē to, ka, ja runa ir par publisku resursu pārdali vai piekļuvi tiem, tad tam ir jānotiek absolūti bez jebkādas diskriminācijas, nodrošinot caurskatāmu principus, objektīvus principus un nekādā veidā nav jārada kādas nepamatotas priekšrocības kādiem konkrētiem spēlētājiem.
Šmite arī vērsa uzmanību, ka šis Konkurences padomes lēmums nav saistīts ar tā dēvēto kokrūpnieku lietu. Šoreiz vērtētas priekšrocības, ko atsevišķiem uzņēmumiem deva vēsturiskie ilgtermiņa mežizstrādes līgumi. Savukārt kokrūpnieku lietā runa ir par atbalstu uzņēmumiem, kas piedalījās publiskajās koksnes izsolēs.
