Krievija karu Ukrainā turpina jau piekto gadu un jo dziļāk Krievijas iekšienē spēj trāpīt Ukrainas droni, jo vairāk uz savas ādas kara tuvumu izjūt Krievijā. “Chatham House” Krievijas un Eirāzijas programmas pētniece Samanta de Benderna atzīst – tas vairo Putina bailes:
“Viņš baidās, jo iedzīvotāji izjūt degvielas trūkumu. Pat Maskavā cilvēki saskaras ar dronu uzbrukumiem – centrālajā Krievijā, Maskavā, Sanktpēterburgā, un ekonomikai neklājas diez ko labi. Tāpēc viņš apzinās, ka vēsture ir pierādījusi –
ikreiz, kad Krievija cieš militāru sakāvi, Kremlī notiek varas maiņa. Viņš baidās no militāras sakāves šobrīd. Putins baidās no kara ietekmes uz saviem iedzīvotājiem
un no tā, kas notiks, ja pēc vēlēšanām viņš nolems izsludināt mobilizāciju.”
Līdzīgās domās ir arī trimdā dzīvojošs Krievijas politologs Dmitrijs Oreškins:
“Galvenais noskaņojums pašlaik ir vilšanās par to, ka Putins nav spējīgs gūt uzvaru. Ne tādā nozīmē, ka viņš sāka karu, bet tādā, ka viņš to nespēj pabeigt ar uzvaru. Un tajā ir viņa fundamentālais vājums.”
Tāpēc vēlēšanu rituālu Kremlis grib izmantot, lai nodemonstrētu, ka tautas atbalsts Putina militārajam kursam ir acīmredzams.
“Tagad visas administratīvās mašīnas uzdevums ir panākt, lai “Vienotā Krievija” šajās vēlēšanās iegūtu vairāk balsu, nekā iepriekšējās, lai varētu apgalvot, ka Krievijas vēlētājs atbalsta Putinu un atbalsta karu,” turpina politologs.
Kā vērtē eksperts – reālais atbalsts “Vienotajai Krievijai” ir ap 30–35%, bet pārējo centīsies pielikt klāt tā, lai kopā sanāk 52–53%.
“Uzdevums ir pilnīgi, pilnīgi reāls. Tas ir izpildāms, bet ar totālu viltojumu palīdzību,” piebilst Oreškins.
Turklāt šoreiz vairs nepastāv pat tās nepilnīgās vēlēšanu uzraudzības iespējas, kas bija iepriekš, atzīst 2000. gadu sākumā Krievijas valdībā strādājušais tagadējais opozīcijas politiķis Vladimirs Milovs:
“Cilvēkiem bija ļauts novērot, kā tiek skaitītas balsis. Šī sistēma pēdējā laikā ir pilnībā iznīcināta un likvidēta, jo īpaši kopš 2021. gada Valsts domes un 2024. gada prezidenta vēlēšanām. Tā ir pilnībā demontēta. Neatkarīgā novērošana ir ierobežota un kriminalizēta. Tādas novērošanas organizācijas kā “Golos” – lielākā NVO, kas novēroja vēlēšanas – ir faktiski iznīcinātas, to vadība atrodas cietumā vai trimdā, un neatkarīgie novērotāji ir pasludināti ārpus likuma.”
“Chatham House” pētniece Samanta de Benderna arī vērtē, ka interesantākās prognozes, kurām vērts pievērst uzmanību, ir par līdzdalības līmeni:
“Pašlaik oficiālās aptaujas liecina, ka aptuveni 70% Krievijas iedzīvotāju plāno doties balsot. Taču starp deklarētajiem nodomiem un to, kas notiek vēlēšanu dienā, ir milzīga atšķirība.
Tāpēc, ja aktivitāte būs zema, tas, protams, padarīs šīs vēlēšanas daudz mazāk leģitīmas. Prognozes liecina, ka “Vienotā Krievija” gūs pārliecinošu uzvaru, jo tieši tā cilvēkiem ir likts balsot, un tāds arī būs rezultāts.”
Pēc vēlēšanām sabiedrību gaida virkne nepatīkamu lietu, atzīst eksperti. Pašlaik armiju papildina ar slēptu mobilizāciju.
Piemēram, policija aiztur par likumpārkāpumiem un, lai tiktu vaļā no kriminālprocesa, spiež doties uz fronti. Privātiem uzņēmumiem noteikta speciāla kvota – cik darbinieku jāsūta karā. Mediķi cenšas nenokļūt varas iestāžu redzeslokā, lai tos nemobilizētu. Drauds par oficiālu mobilizāciju biedē daudzus.
“Es nezinu, vai tā tiks izsludināta oficiāli, taču es zinu, ka gadījumā, ja Putins vēlas sasniegt savas ambīcijas – kontrolēt to Donbasa daļu, ko viņš pasludinājis par Krievijas Federācijas sastāvdaļu –, viņam ir vajadzīgi vēl no 300 000 līdz 500 000 vīru,” norāda Benderna.
Arī Oreškins uzskata, ka gaidāms kas līdzīgs mobilizācijai:
“Visticamāk, šis vārds gan netiks izrunāts. Bet Putina karaspēks ir iestrēdzis. Lai virzītos uz priekšu, viņam ir vajadzīgi jauni cilvēki. Tātad, attiecīgi, asins nodevu no reģioniem smels aktīvāk.”
Savukārt Milovs pauž, ka noskaņojums ir tāds, it kā attopoties peļu slazdā, bet bez siera:
“Tātad tu esi iesprostots būrī. Tu esi tur nogulējis 25 gadus. Un, kad tu iegāji tajā būrī pirms 25 gadiem, tas bija vaļā un tur bija siers. Tagad tu pamosties 25 gadus vēlāk – siera nav, nav nekā. Un tu esi iesprostots. Tāds, lūk, ir noskaņojums. Tāpēc tā ir diezgan skarba atziņa. Cilvēki saprot, ka Krievija virzās uz katastrofu.”
Eksperti prognozē – pēc vēlēšanām atkal būs nodokļu celšana un inflācijas pieaugums. Sabiedrība to negrib paciest, bet stindzina režīma iedzītās bailes.
“Tās ir lielākās bailes, kādas pieredzētas, iespējams, kopš 1950. gadu sākuma. Es piedzimu 1972. gadā. Un es atceros savu bērnību – Brežņeva un Andropova laikos. Privāti, virtuvēs savā starpā, nebija tik daudz baiļu. Vecāki diezgan atklāti, ļoti asos vārdos kritizēja valdību un Komunistisko partiju. Tagad cilvēki pat baidās runāt savās ģimenēs, jo šis atkal ir lielākais skaits kopš 1950. gadiem, kad parastiem cilvēkiem tiek piespriesti cietumsodi par politisko darbību,” norāda Milovs.
Oreškins norāda, ka Krievijā samazinās iedzīvotāju skaits, arī stagnē ekonomika. Krievija pārāk daudz naudas tērē karam, pārāk daudz cilvēku tērē karam:
“Bet to visu nosedz biezs propagandas lakas slānis. Cilvēki šajā lakā sastingst kā knišļi dzintarā un vairs nespēj saskatīt reālo ainu. Proti, viņi gan domā, ka redz tieši reālo ainu, bet patiesībā redz to, kas viņiem ir uzzīmēts.”
Milovs piebilst, ka, viņaprāt, cilvēki zaudē bailes proporcionāli sistēmas pavājinājumam. Plaisām, kas redzamas ikvienam un nespējai pildīt solīto:
“Tāpēc mums jāpalielina spiediens uz sistēmu – ar sankcijām, ar militāro palīdzību Ukrainai un tā tālāk. Jo vairāk cilvēku redzēs, ka šī valdība nespēj tikt galā, jo vairāk viņi zaudēs bailes, nāks un runās atklāti. Tāpēc spiedienam ir nozīme.”
Politologa Oreškina ieskatā nav gaidāms, ka Putina izveidotā politiskā sistēma modificēsies. Tā var tikai sabrukt. Bet – ne strauji. Tāpēc gaidīt, ka būs revolūcija vai masveida protesti arvien vēl nav pamata.
KONTEKSTS:
Krievijas Valsts domes vēlēšanas notiks no 18. līdz 20. septembrim un tajās ievēlēs 450 Krievijas Federālās sapulces apakšpalātas Valsts domes deputātus. Tās būs pirmās Valsts domes vēlēšanas kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada sākumā.
Šoreiz, gluži kā iepriekšējās reizēs, vēlēšanās ļauts piedalīties vien tām partijām, kas simpatizē pašreizējai iekārtai un Krievijas vadonim Vladimiram Putinam. Tātad, reāla opozīcija tajās nepastāv.
Vēlēšanās šogad bija plānojusi startēt arī vienīgā Krievijas teritorijā esošā opozīcijas un pretkara partija “Jabloko”, taču augustā Krievijas augstākā tiesa anulēja tās dalību vēlēšanās. “Jabloko” pēc aizlieguma startēt tā dēvētajās Valsts domes vēlēšanās mudināja savus atbalstītājus tomēr ierasties vēlēšanu iecirkņos, bet balsot ar sabojātiem partiju sarakstu vēlēšanu biļeteniem.
