Jemenas hutiešu kaujinieku grupējums, kas varu šajā valstī nostiprināja 2014. gadā, savu ofensīvu sāka 3. septembrī, raidot raķetes un trieciendronus mērķiem Taizas provincē. Aptuveni nedēļas laikā hutieši ieņēma stratēģiski nozīmīgo ostas pilsētu Mohu, ko iepriekš kontrolēja Saūda Arābijas atbalstītās, starptautiski atzītās Jemenas valdības spēki.
Nākamajās dienās ofensīva turpinājās gar Jemenas rietumu piekrasti, hutiešiem ieņemot stratēģiski nozīmīgo Majunas (Perimas) salu, kas atrodas starptautiskajai tirdzniecībai svarīgā Bābelmandeba šaurumā, kā arī Lielo un Mazo Hanišas salu Sarkanajā jūrā.
Tādējādi hutieši faktiski pārņēma kontroli pār svarīgu jūrasceļu, kas pēdējos mēnešos bija kļuvis par alternatīvu Hormuza šaurumam, kura blokādi īsteno hutiešu sabiedrotā – Irāna.
Hutiešu militārās darbības Jemenas teritorijā atbalsojās kaimiņos esošajā Saūda Arābijā, kuras vadītā koalīcija 2015. gadā iesaistījās Jemenas pilsoņu karā. Līdz ar sauszemes ofensīvu Jemenā, hutieši īstenoja gaisa uzbrukumus Saūda Arābijas militārajiem objektiem un naftas infrastruktūrai.
Hutieši arī brīdinājuši par uzbrukumiem Saūda Arābijas kuģiem Bābelmandeba šaurumā, vienlaikus norādot, ka neapdraudēs citu valstu kuģus, kas izmanto šo jūrasceļu.
Karadarbībai pastiprinoties medijos izskanējis, ka vienā no hutiešu uzbrukumiem Saūda Arābijai tika nogalināts tur dzīvojošais Jemenas pilsonis. Savukārt hutiešu informatīvie kanāli vēstīja par Rijādas atbalstīto Jemenas valdības spēku uzbrukumiem, kuros tika nogalināti civiliedzīvotāji, tostarp bērni.
Jaunais kara vilnis Jemenā sācies pēc tam, kad 2022. gadā starp karojošajām pusēm tika noslēgts pamiers, kas līdz šā gada pirmajai pusei lielākoties tika ievērots. Taču šā gada jūlijā situācijas mainījās, jo triecienam tika pakļauta hutiešu galvaspilsētas Sanas lidosta.
Trieciena mērķis bija nepieļaut, lai lidostā nolaižas Irānas lidmašīna ar tās amatpersonām. Lai gan atbildību par uzbrukumu uzņēmās starptautiski atzītā Jemenas valdība, hutieši tajā vainoja Saūda Arābiju.
Atbildot uz triecienu, hutieši aktivizēja centienus bloķēt Saūda Arābijas naftas eksportu caur Sarkano jūru.
Hutiešu septembra ofensīvas kontekstā tiek minēts, ka tā ir grupējuma pastarpinātā cīņa Teherānas labā, kas šoreiz uzsākta, lai atvērtu otro fronti karā starp ASV un Irānu.
Tuvo Austrumu eksperts Ruslans Suleimanovs sarunā ar Latvijas Radio norādīja, ka hutiešu kaujinieku grupējums nav Irānas projekts. Tas tika izveidots 90. gados un attīstījās patstāvīgi, bet vēlāk atsevišķos jautājumos tā intereses sakrita ar Teherānas interesēm, veidojot pamatu Irānai sniegt grupējumam atbalstu. Pēc Sulemanova teiktā, ir acīmredzams, ka hutieši nerīkojas pēc Teherānas pavēles.
“Iespējams, viens no iemesliem, kādēļ hutieši neiesaistījās konfliktā jau agrāk, bija tas, ka viņi tajā nesaskatīja nepieciešamību. Tagad situācija ir mainījusies, jo Saūda Arābija ir būtiski pastiprinājusi savu aktivitāti – tā sākusi uzbrukumus hutiešu kontrolētajām teritorijām Jemenā. Vienlaikus aktivizējušies arī Jemenas valdības spēki, kurus atbalsta Saūda Arābija. Šādos apstākļos hutieši uzskatīja par nepieciešamu rīkoties apsteidzoši un uzsākt ofensīvu, kas vienlaikus ir izdevīga arī Irānas Islāma Republikas vadībai,” sacīja Suleimanovs.
Suleimanovs atzīmēja, ka viens no hutiešu ofensīvas mērķiem ir piekļuve Jemenas naftas un gāzes atradnēm, kas atrodas starptautiski atzītās Jemenas valdības kontrolē.
Runājot par grupējuma politiskajiem mērķiem Suleimanovs sacīja, ka hutieši sevi uzskata par vienīgo leģitīmo varu Jemenā. Starptautiski atzīto valdību viņi izsmejoši dēvē par “viesnīcu valdību”, jo tās pārstāvji uzturas viesnīcā “Ritz-Carlton” Rijādā. Eksperts vērtējis, ka pagaidām hutieši nesaskata jēgu risināt sarunas ar Jemenas valdību un, ja vispār būtu gatavi sarunām, tad tikai ar Saūda Arābiju.
Neatkarīgā Jemenas pētniecības centra “Sana’a Center for Strategic Studies” vecākais pētnieks Abdulgani al Irjāni sarunā ar Latvijas Radio vērtēja, ka hutieši, paplašinot savu militāro klātbūtni Jemenas rietumu piekrastē pie Sarkanās jūras, mēģina mudināt Saūda Arābiju iesaistīties sarunās.
Vienlaikus al Irjāni uzskata, ka Saūda Arābija un tās atbalstīto Jemenas valdības spēku gaisa triecieni varētu likt hutiešiem atkāpties no piekrastes rajoniem, jo tur nav nocietinājumu, kas ļautu pasargāties no šādiem uzbrukumiem. Tomēr
pētnieks arī brīdināja – nav izslēgts, ka hutieši lems eskalēt konfliktu vēl vairāk un iebrukt Saūda Arābijas teritorijā.
Pēc al Irjāni domām, tas varētu notikt, cita starpā, arī tādēļ, ka Irāna sagaidot kaut kādu spriedzi pastiprinošu rīcību no hutiešiem.
“Viņi ir izvietojuši vairāk nekā 100 000 kaujinieku netālu no Saūda Arābijas robežas. Saūda Arābijas un Jemenas robeža ir ļoti gara, un Saūda Arābija nespēj visā tās garumā nodrošināt pietiekamu aizsardzību. Tas nozīmē, ka hutieši var šķērsot robežu dažādās vietās un radīt nopietnu haosu. Protams, pats
fakts, ka Saūda Arābijā iebrūk, būtiski kaitētu tās reģionālās lielvaras tēlam. Manuprāt, ka tieši uz to hutieši arī paļaujas. Viņi vēlas nostādīt Saūda Arābiju neērtā situācijā, lai piespiestu to sēsties pie sarunu galda,” sacīja al Irjāni.
Al Irjāni pauda, ka gadījumā, ja hutieši iebruks Saūda Arābijas teritorijā, konfliktā varētu iesaistīties Pakistāna, kas parakstījusi kopīgas aizsardzības līgumu ar Saūda Arābiju un Turciju.
Līdz šim Pakistāna nesteidzās palīdzēt Saūda Arābijai. Taču pēc ziņām, ka Saūda Arābijas pretgaisa aizsardzības sistēma šonedēļ esot notriekusi hutiešu raidītu dronu netālu no valsts svētās pilsētas Mekas, amatpersonas Pakistānā signalizējušas, ka Islamabada varētu sniegt militāra rakstura atbalstu Rijādai.
