Finanšu ministrija trešdien, 23. septembrī, Saeimas Budžeta un finanšu komisijā deputātus iepazīstināja ar budžeta situāciju un aprēķiniem, kas rāda – valsts jau uzņēmusies saistības, kurām finansējums vēl nav atrasts. Komisijas sēdē iezīmēts problēmas apjoms un iespējamie ceļi budžeta veidošanā, taču konkrēti lēmumi par to, kur taupīt vai kā palielināt ieņēmumus, vēl būs jāpieņem. Daļa šo izvēļu paliks valdībai, kas darbu sāks pēc Saeimas vēlēšanām.
Ekonomika šogad aug straujāk, nekā iepriekš gaidīts, taču tas nenozīmē, ka nākamā gada budžetā būs brīva nauda jauniem tēriņiem. Tā liecina ekonomiskās prognozes.
Nodokļus negrib celt
Finanšu ministrija rēķina, ka nākamā gada budžetā jau sākotnēji pietrūkst 28 miljonu eiro. Vēl 421 miljons būtu vajadzīgs, lai izpildītu iepriekš pieņemtos valdības un Saeimas lēmumus, kuriem nauda nav atrasta. To vidū ir, piemēram, pedagogu algu palielināšanas grafiks un papildu finansējums veselības aprūpei. Ja neko nemainīs, nākamajos gados iztrūkums kļūst arvien lielāks, un valstij būs jāaizņemas vairāk. Parāds līdz 2029. gadam varētu pieaugt līdz aptuveni 54 % no kopējā ekonomikas apjoma, bet par aizņemto naudu procentos vien jau nākamgad būtu jāmaksā ap 681 miljonu eiro.
“Tas vēstījums, ko es šodien gribu pateikt: nekādu jaunu tēriņu taisīšana nav iespējama, ja mēs negribam kādreiz nokļūt līdz sliktām lietām, kas ir nodokļu celšana vai kaut kas. Mēs paredzam savā scenārijā, ka, nē, ka nodokļi netiks celti, ka mēs strādājam pie tā, lai samazinātu to, kas ir iespējams pārskatīt politiku, pārskatīt visas struktūras,” pauda finanšu ministrs Māris Kučinskis (“Apvienotais saraksts”).
Ministrija iezīmējusi trīs iespējamos budžeta veidošanas ceļus. Ja turpinās īstenot arī lēmumus, kuriem nauda nav atrasta, nākamgad būs jāatrod 449 miljoni eiro, bet 2030. gadā – jau gandrīz 1,6 miljardi. Ja valsts ievēros budžeta noteikumus un finansēs aizsardzības vajadzības, nākamā gada iztrūkums būtu 28 miljoni eiro, bet 2030. gadā – 936 miljoni. Trešais, daudz stingrākais variants būtu līdz 2030. gadam panākt, lai valsts netērē vairāk, nekā saņem. Tam jau nākamgad būtu jāatrod gandrīz 1,4 miljardi eiro.
Taču ar scenārijiem vairumam deputātu nepietika. Arī koalīcijas pārstāvji pārmeta Finanšu ministrijai, ka tā atkārto jau zināmās problēmas, bet nepiedāvā konkrētu plānu, kā veicināt ekonomikas izaugsmi vai samazināt valsts izdevumus.
Deputāti prasīja arī nosaukt, kuri tieši ir lēmumi, kam finansējums nav atrasts.
Kam finansējums nav atrasts
Kučinskis kā piemērus minēja pedagogu algu paaugstināšanu un ieceres veselības aprūpē. Viņš atzina, ka tās ir labas ieceres, taču visām naudas nepietiek. Ministrijas uzdevums esot sagatavot izvēles, lai lēmumus varētu pieņemt nākamā valdība. Kučinskis arī norādīja, ka viņa piedāvātajā scenārijā nodokļus neceltu – tā vietā pārskatītu plānotās ieceres.
Lai mazinātu iztrūkumu, Finanšu ministrija piedāvā piecus rīcības virzienus. Pirmkārt, pārskatīt iepriekš pieņemtos lēmumus, kuriem nav naudas. Otrkārt, vērtēt likumos jau paredzētos izdevumu pieaugumus. Treškārt, katru gadu rūpīgi pārskatīt vismaz ceturto daļu valsts izdevumu – arī to, cik izmaksā pakalpojumi un vai iestādes nedara vienu un to pašu. Ceturtkārt, vērtēt nodokļu atvieglojumus un to, kā valsts iekasē ieņēmumus. Piektkārt, risinājumu meklēšanā iesaistīt arī pašvaldības, valsts uzņēmumus un citas valsts pārziņā esošās organizācijas.
Ministrija piedāvā ievērot arī trīs principus: nevirzīt jaunus tēriņus, kam nav atrasta nauda; ar ietaupījumiem vispirms segt jau esošo iztrūkumu; un, pieņemot lēmumu, aprēķināt tā ietekmi ne tikai uz nākamo, bet uz visiem četriem turpmākajiem gadiem.
Ar aicinājumu pārskatīt izdevumus vien nepietiek, to uzsvērusi arī Fiskālās disciplīnas padome. Tās ieskatā valdībai jāpāriet pie reālas un ilgstošas tēriņu samazināšanas, īpaši pārskatot izdevumus, kas atkārtojas katru gadu. Padome norāda, ka šā gada ieņēmumu pieaugumu lielā mērā palīdzējusi nodrošināt nauda no ārvalstīm, uz kuru kā uz pastāvīgu ienākumu valsts nevar paļauties. Turklāt nākamajos gados Eiropas Savienības finansējums saruks, bet aizsardzības un veselības aprūpes izmaksas pieaugs.
Finanšu ministrijas galvenais vēstījums ir, ka valsts ieņēmumi aug, bet ar šo pieaugumu nepietiks, lai samaksātu par visu, ko valsts jau ir apsolījusi. Ekonomika šā gada pirmajā pusē attīstījās labāk, nekā gaidīts, tāpēc ministrija paaugstinājusi šā gada izaugsmes prognozi līdz 2,4 procentiem. Nākamgad izaugsme varētu būt lēnāka – 1,9 procenti.
Ja valsts līdzšinējo kursu nemainīs, budžeta izdevumi turpmākajos četros gados varētu pārsniegt ieņēmumus par vairāk nekā trim procentiem no ekonomikas apjoma. Pēc Finanšu ministrijas sākotnējām aplēsēm, lielākais iztrūkums būtu 2028. gadā – 2,73 miljardi eiro. Pieaugtu arī valsts parāds. Šos aprēķinus ministrija vēl plāno precizēt.
Plaisa veidojas tāpēc, ka pieaug izdevumi aizsardzībai un sociālajām vajadzībām. Vairāk jāmaksā arī par valsts parādu – nākamgad procentu maksājumi varētu sasniegt 681 miljonu eiro. Turklāt valdība un Saeima jau pieņēmušas lēmumus, kuru īstenošanai nauda līdz šim nav atrasta. Finanšu ministrija lēš, ka nākamgad šādām saistībām vien vajadzētu 421 miljonu eiro.
Atsevišķi ministrija vērtē, cik daudz naudas nākamā gada budžetā būtu iespējams atvēlēt, ievērojot budžeta noteikumus. Pēc jūlija aprēķiniem, arī tur ir 28 miljonu eiro iztrūkums. Saskaitot to ar jau pieņemtajiem, bet nefinansētajiem lēmumiem, nākamgad kopumā būtu jāatrod 449 miljoni eiro. Tie ir provizoriski skaitļi, kurus vēl plānots precizēt.
Budžeta gatavošanu šogad ietekmē arī Saeimas vēlēšanas. Pašreizējā valdība sagatavos aprēķinus un iespējamos risinājumus, bet pēc vēlēšanām izveidotajai valdībai būs jāizvēlas, kurus no tiem īstenot.
