Piena ceļš Latvijā: No vairāk nekā 100 saimniecībām līdz «Rīgas piena kombinātam»

Pārmaiņu priekšā

Daugavas kreisajā krastā jau daudzus gadu desmitus atrodas RPK. Pavisam drīz RPK koncerns nonāks Igaunijas kompānijas rokās. Šobrīd darījuma pabeigšanai vēl jāsaņem Igaunijas un Latvijas konkurences uzraudzības iestāžu atļaujas.

Daudziem šis darījums licis uzdot jautājumu, vai gadījumā tādēļ nepazaudēsim “Kārumu”, taču RPK valdes priekšsēdētājs Artūrs Čirjevskis uzsvēra, ka šādam satraukumam nav pamata. 

Foto: Loreta Bērziņa/ Latvijas Radio”Kā labāk dzīvot” Rīgas piena kombinātā.

“”Kārums” ir, bija un arī paliks Latvijas zīmols, ko mēs paši ražojam, kas ir iemīlēts tautā, kas ir mūsu lepnums. Savukārt, ja runājam par uzņēmumu, katrā uzņēmumā ir vairāki cilvēki, kas veicina uzņēmuma darbību, un katram ir sava loma. Ir uzņēmuma vadība, ir investori, un jebkura uzņēmuma vadība sapņo un grib, ka investors ir ilgtermiņa investors. Tas ir arī mans mērķis,” pauda Čirjevskis.

“Kārums” jau līdz šim pārdzīvojis vairāku īpašnieku maiņu un ir pierādījis sevi kā paliekošu vērtību, viņš norādīja.

Kā piens nonāk līdz Rīgas kombinātam? 

Par to, kā top dažādi piena produkti un kāds ir piena ceļš līdz veikalu plauktiem, arvien vēl pastāv diezgan daudz mītu.

RPK Iepirkumu departamenta vadītājs Māris Keziks skaidroja, ka piena ceļš, protams, sākas fermā vai zemnieku saimniecībā. Tālāk tas dodas uz Valmieru vai Rīgu, jo RPK koncernā ietilpst arī “Valmieras piens”.

“Kopā Latvijā mēs strādājam ar vairāk nekā 100 piena piegādātājiem – mūsu sadarbības partneriem. Tās ir gan mazas ģimenes saimniecības ar ļoti maziem piena apjomiem, gan ļoti lielas un modernas saimniecības,” stāstīja Keziks.

Foto: publicitātes fotoRīgas piena kombinātā.

Taču gan vienā, gan otrā gadījumā vienmēr vispirms tiek izvērtēta piena kvalitāte un pēc tam arī piena sastāvs.

“Piens nav tikai balta izejviela, piens ir ar pievienoto vērtību – taukiem, olbaltumu un visu pārējo, kas tajā ietilpst, – lai varētu sagatavot garšīgu un kvalitatīvu produktu,” uzsvēra Keziks.

Piena savākšanu no fermām un saimniecībām un pēc tam nogādāšanu līdz kombinātam organizē vesela loģistikas komanda, jo procesam jābūt ne tikai drošam, bet arī efektīvam. Transports mūsdienās ir dārgs, un nevienam nav izdevīgi, ja mašīnas brauc ar pustukšām cisternām.

Mīts par piena pulveri

Kad piens atvests līdz kombinātam, tas tiek iepumpēts cisternās un atdzesēts, turpināja RPK vadošais tehnologs Viktors Biziks. Protams, pienam tiek noņemtas arī visas nepieciešamās analīzes. Tikai pēc tam piens nonāk ražošanā.

Tikmēr sociālajos tīklos joprojām ik pa laikam uzpeld mīts, ka piens kombinātā tiek ražots no pulvera. Čirjevskis atzina, ka viņam nav skaidrs, kā šis mīts kļuvis populārs, jo tā pamatā nav loģikas.

“Mani vienmēr fascinē, ka tie, kas šos mītus atbalsta un runā, neaizdomājas, ka pulveri saražot jau ir dārgi, bet no tā pulvera ražot kaut ko tālāk – tas ir dubultā dārgi. Ekonomika tur vispār nestrādā, pat ja tas mīts būtu kaut cik pamatots,” viņš skaidroja.

Foto: publicitātesRīgas piena kombinātā.

Biziks sprieda, ka mīts varētu nākt no austrumu valstīm, kur piena produktu patēriņš ir tik liels, ka vietējie ražotāji nespēj saražot pietiekami daudz, un līdz ar to viņiem šāds risinājums, iespējams, varētu būt aktuāls. Mūsu platuma grādos tā nav.

“Mūs reģionā tas ir tikai mīts, jo svaigpiens mums ir ļoti labi pieejams, un tas nebūtu energoefektīvi – vienā dienā no piena izžāvēt 80% ūdeni, bet nākamajā atkal to pievienot,” viņš norādīja.

Taču tiesa, ka atsevišķu piena produktu ražošanā piena pulveris tomēr tiek izmantots – ne kā to galvenā izejviela, bet kā papildinājums vai sastāvdaļa, piemēram, lai uzlabotu produkta konsistenci.

Kāpēc piens vairs nesaskābst kā agrāk?

Lai kontrolēti būtu iespējams saražot vajadzīgos produktus, viss piens ražotnē tiek pasterizēts. Tas ietekmē to, ka piens vairs nesaskābst kā kādreiz, kad to stikla pudelē varēja nolikt saulē un iegūt rūgušpienu. 

Tehnoloģijas un pasterizācijas process ir ļoti attīstījies, norādīja Biziks.

“Svaigpiens saskābst, jo svaigpienā ir pienskābās un citas baktērijas, bet, nonākot uzņēmumā, tās baktērijas tiek inaktivētas, lai pēc tam kontrolēti būtu iespējams saražot produkciju – pievienot pareizās baktērijas attiecīgās devās, kas vajadzīgas katram konkrētajam produktam,” viņš skaidroja.

Tāpat attīstījies arī piena iepakojums, kas ļauj labāk saglabāt piena īpašības un ilgāk palikt svaigam.