Tieši šādu eksportu Latvijas Bankas amatpersonas un Finanšu ministrijas pārstāvji gadiem ilgi mudina veicināt Latvijā, proti, augstas pievienotās vērtības pakalpojums, ko pārdod lielā un maksātspējīgā tirgū. Šis, kā intervijā sacīja “Tilde” vadītājs Artūrs Vasiļevskis, ir darbīgs laiks gan ar eksporta, gan lokālajiem projektiem. Pērn eksports veidoja vairāk nekā 80 % no uzņēmuma sniegtajiem pakalpojumiem.
ĪSUMĀ:
“Tilde” Uzņēmumu reģistrā ierakstīta 1991. gada 17. septembrī un šomēnes nosvinēja 35 gadus. Latvijā daudzi to joprojām atceras kā mīkstinājuma zīmju un pareizrakstības pārbaudes programmu radītāju, taču bizness šodien izskatās krietni citādāk. “Mūsu tirgus ir visas Eiropas valodas,” sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Vasiļevskis, iezīmējot kā aizvadītajos gados mākslīgā intelekta (MI) tehnoloģiju uzplaukums ir pavēris jaunas durvis arī “Tildei” Baltijā un kopumā Eiropā.
Peļņa aug
SIA “Tilde” neto apgrozījums 2025. gadā bija 7,916 miljoni eiro, kas ir par 3,6 % vairāk nekā gadu iepriekš. Peļņa savukārt pieauga par 73,7 % un sasniedza 343 637 eiro. Bruto peļņa gada laikā palielinājās no 1,019 līdz 1,468 miljoniem eiro, jo pārdoto pakalpojumu izmaksas saruka par 171 tūkstoti eiro, bet apgrozījums auga.
Eksports pērn veidoja 80,9 % no apgrozījuma. Trīs lielākie tirgi uz kuriem “Tilde” eksportē savus valodu risinājumus, ir Vācija, Somija un Francija.
Redzama pārmaiņa ir naudas plūsmā: pamatdarbības neto naudas plūsma pērn bija 1,291 miljons eiro pret 73 624 eiro 2024. gadā, un naudas atlikums gada beigās pieauga no 1,56 līdz 2,37 miljoniem eiro.
Kopā ar Lietuvas un Igaunijas meitasuzņēmumiem Baltijā uzņēmumā strādā 156 cilvēki. Pašas SIA “Tilde” vidējais darbinieku skaits pērn bija 102.
Eiropas atbalsts
Viens no lielākajiem uzņēmuma spēkiem, kas ir ļāvis pēdējos gados strauji kāpināt gan eksportu, gan vietējo biznesu un ar ko Vasiļevskis īpaši lepojas ir ilgstošie ieguldījumi pētniecībā. Šobrīd “Tilde” komandā ir vairāk nekā desmit zinātņu doktoru, kuri strādā ar tehnoloģiju izstrādi. Pērn pētniecībā ieguldīti gandrīz 1,5 miljoni eiro jeb aptuveni piektā daļa no apgrozījuma.
“Pētniecība un tehnoloģiju attīstība ir nežēlīgi dārga,” viņš sacīja. Tikai no klientu ieņēmumiem šādu virzienu uzturēt nebūtu iespējams.
VIZĪTKARTE
SIA “Tilde” reģistrēta 1991. gadā. Patiesā labuma guvēji ir Uldis Dzenis un Andrejs Vasiļjevs; kontrole caur SIA “Tilde.ai” uz īpašumtiesību pamata. Pērn uzņēmums Latvijā nodarbināja 102 cilvēkus, bet 156 Baltijā kopā ar meitasuzņēmumiem.
Avots: SIA “Tilde” 2025. gada pārskats, Uzņēmumu reģistrs
Gada pārskats rāda, cik liela ir publiskā finansējuma loma. Pērn uzņēmums saņēma deviņus pētniecības projektu līdzfinansējuma maksājumus par kopumā 2,184 miljoniem eiro, kas ir 27,6 % no gada apgrozījuma. Pirms gada tie bija 1,598 miljoni eiro. Lielākie 2025. gada maksājumi nāca caur Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, IT kompetences centru un Latvijas Universitāti, bet daļa caur Eiropas Komisijas projektu partneriem, tostarp Francijas “Bull SAS”, Dānijas “Terma A/S” un Grieķijas “Satways”.
Vasiļevskis gan sarunā uzsvēra, lai gan nauda, protams, tik resursu ietilpīgā laukā kā mākslīgā intelekta (MI) izpēte, ir vajadzīga, bet svarīgākais ir piekļuve Eiropas pētniecības kopienai un vadošajiem institūtiem, proti, kontinenta spožākajiem prātiem un atklājumiem.
Atvērtais kods
“Mēs ticam, ka katrai valodai ir tiesības būt vienlīdzīgi pārstāvētai digitālajā vidē,” norādīja Vasiļevskis. Lai arī, kā saka uzņēmuma vadītājs, mazās valodas un tehnoloģijas ir bijušas “Tilde” pamatā jau kopš pašiem pirmsākumiem, biznesa modelis krasi mainījās pirms pāris gadiem, kad Eiropas Komisija konkursā izvēlējās “Tildi” par uzņēmumu, kas apmācīs atvērtā koda pamata modeli Eiropas valodām. Pēc Vasiļevska teiktā, konkursā piedalījās vairāk nekā 100 vadošo nozares uzņēmumu. Līdz ar uzdevumu “Tilde” saņēma piekļuvi Eiropas jaudīgākajam superdatoram.
Rezultāts ir “TildeOpen”, kas pērn tika publicēts kā atvērtā koda pamatmodelis Eiropas valodām. Modeli šā gada februārī uzņēmums pielāgoja tulkošanai 34 Eiropas valodās.
Svarīgi gan ir uzsvērt, ko arī norāda “Tilde” – šis modelis ir kompakts. Proti, ar nozares milžu “OpenAI”, “Anthropic” u.c. vispārīgajām spējām “Tilde” nekonkurē. Tāds arī nav mērķis. Vasiļevskis norādīja divas lietas, kurās uzņēmums spēj uzvarēt. Pirmā ir modeļa izvietošana klienta paša infrastruktūrā, kas valsts pārvaldei un finanšu sektoram sevišķi Eiropā ir teju obligāta prasība. Otrā ir specializēts modelis, kas fokusēts uz tulkošanu, dokumentu apkopojumiem un pareizrakstību. Proti, tas pretēji “ChatpGPT” vai “Gemini”, kurus daudzi izmanto jau ikdienā, iespējams, nespēj sniegt padomus pankūku receptēm un rožu pārstādīšanai, bet tas strādā ar konkrētā uzņēmuma vai pašvaldības datiem, sniedzot noteiktus rezultātus, kas balstīti uz datubāzē atrodamo. Papildus priekšrocība ir arī ar to, ka modelis nevis tiek pielāgots, bet jau būvēts pamatā ar Eiropas valodām.
“Mūsu mākslīgais intelekts domā tā kā eiropieši,” viņš jokoja, atsaucoties uz to, ka modelis apmācīts uz Eiropas, nevis amerikāņu vai ķīniešu tīmekļa datiem.
Hugo apceļo Eiropu
Vēl viens “Tilde” eksporta produkts ir valsts pārvaldes platforma. Latvijā tā zināma kā “Hugo”, un to uztur Kultūras informācijas sistēmu centrs. Eiropas Komisija centralizētas nacionālās valodu tehnoloģiju platformas konceptu novērtēja un ar atbalsta programmas palīdzību finansēja tā ieviešanu citās dalībvalstīs.
Latvijā radītos risinājumus vai to moduļus šobrīd izmanto Igaunija, Lietuva, Horvātija, Malta, Islande un Somija. Somijā tie nonākuši parlamentā, premjerministra birojā un citviet. Nākamā ambīcija ir paplašināt platformas funkcionalitāti, tostarp ar pareizrakstības pārbaudi maltiešu valodai, kurai tās joprojām nav.
Vietējā tirgū uzņēmums strādā divos segmentos. Individuālajiem lietotājiem tehnoloģijas līdz noteiktam apjomam ir pieejamas bez maksas ar abonementa modeli virs tā, bet uzņēmumiem tiek veidoti pielāgoti risinājumi.
Publiski zināmie piemēri ir viedais asistents apdrošinātājam BTA un Rīgas lidostas klientu atbalsta risinājums.
Izglītībā uzņēmums pilotē pieejamības risinājumu Latvijas skolās, un interesi par to izrādījusi arī Vācija.
Tiek izmēģināts kā reālajā laikā bērniem, kuriem ir dzirdes problēmas vai valodas uztveres barjeras, lasīt skolotāja stāstīto uz ekrāna.
Tāpat piedāvāta arī atgriezeniskā saite skolotājiem, bērniem liekot izpildīt testus par stundā dzirdēto. “Ja mēs nenodrošinām kvalitatīvu izglītību, mēs nosacīti zaudējam veselu paaudzi,” skaidroja uzņēmuma vadītājs.
Eiropai eiropiešu produktus
Pieprasījumu rada Eiropas politiskais kurss uz mākslīgā intelekta suverenitāti. Vācijas pircēju kritēriju sarakstā, pēc Vasiļevska teiktā, viens no svarīgākajiem ir drošība, jo modelis tiek integrēts valsts pārvaldes infrastruktūrā un apstrādā personas datus.
“Krievijas un šobrīd arī Irānas specdienesti ir iemācījušies “inficēt” (iepludināt tajos nepatiesu un sagrozītu informāciju – red.) mākslīgā intelekta apmācības datus,” sacīja Vasiļevskis. Tas ietekmējot gan informāciju, gan rezultātu, ko modelis lietotājam piedāvā. Attiecīgi tādēļ šādi kompaktāki, lokālāki modeļi ir interesanti, jo tos publiskā informācija nevar “inficēt”. Attiecīgi “Tilde” palīdz arī uzvara EK konkursos un sadarbība ar zinātniekiem.
Tomēr tas, ka “Tilde” nāk no mazas valsts dažkārt ir arī mīnuss. Vasiļevskis lielāko šķērsli sauc vienkārši – atpazīstamības trūkums salīdzinājumā ar zināmiem franču konkurentiem.
“Bieži vien potenciālie klienti par mums vienkārši nezina,” viņš sacīja. Risinājums ir konferences, izstādes un valsts diplomātiskais atbalsts. Vasiļevskis uzsvēra Ārlietu ministrijas un LIAA organizētās misijas, kurās uzņēmuma vārds izskan no augstākajām amatpersonām. Ja uzņēmumu piemin premjers vai ministrs, tas kļūst par uzticības faktoru un atver durvis sarunai, kuru tālāk jāpārvērš līgumā.
Cīņa par katru doktoru
Komandas kodols ir pētnieki. Uzņēmumā strādā vairāk nekā desmit zinātņu doktoru, un tieši par šiem cilvēkiem globālajā tirgū notiek visasākā konkurence. Amerikas tehnoloģiju milži pēdējos gados ir gatavi maksāt summas, ar ko uzņēmumam no Rīgas ir grūti sacensties.
“Tas ir diezgan liels izaicinājums,” atzina Vasiļevskis. Viņš piebilda, ka šim jautājumam ir jābūt katra uzņēmuma dienas kārtībā, un ar partneriem par to tiekot runāts regulāri.
Uzņēmuma arguments konkurencē par speciālistiem nav alga, bet darba saturs. Vasiļevskis norādīja, ka “Tilde” pasaulē kļuvusi pazīstama kā viens no Eiropas vadošajiem mākslīgā intelekta risinājumu uzņēmumiem, un tas palīdzot uzrunāt jaunos speciālistus. Piekļuve superdatora jaudai un lielo valodas modeļu apmācīšanai Eiropā esot pieejama tikai pāris uzņēmumiem.
Otrs instruments ir Eiropas pētniecības projekti, kuros iespējams piesaistīt praktikantus. Caur praktikantu pozīcijām uzņēmums cilvēkus piesaista ilgākā termiņā, un tas ir viens no retajiem kanāliem, kas neprasa konkurēt ar globālajām algām. Kadru mainība uzņēmumā pērn bija 11,6 %, un daudzi kolēģi tajā nostrādājuši piecus, desmit, piecpadsmit un pat divdesmit gadus.
Jautāts, vai ilggadēji darbinieki nerada stagnācijas risku, viņš to noliedza. Uzņēmumā esot veselīgs balanss starp pieredzējušiem un katru gadu piesaistītiem jaunajiem kolēģiem,
turklāt pati tehnoloģija to neļaujot. Pēdējo nepilno piecpadsmit gadu laikā valodu tehnoloģijās esot nomainījušās vismaz četras dažādas paaudzes.
“Mēs tā kā restartējamies,” viņš saka par katru šādu paaudžu maiņu. Pēdējais lielais restarts bijis lielo valodas modeļu ienākšana, un Eiropas līderu pozīcijās uzņēmums izvirzījies tāpēc, ka spējis tajā ielēkt ātri.
Plašākā ainā speciālistu trūkums nav tikai vienas nozares problēma. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare veido 7,1 % no Latvijas iekšzemes kopprodukta un ir viena no trim vadošajām eksporta jomām, kuras produktu eksports 2024. gadā sasniedza 1,5 miljardus eiro. Tajā pašā laikā Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2025. gadā no 14,7 tūkstošiem augstskolu absolventu dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju programmas beidza tikai 1,7 tūkstoši.
Burbulis, regulējums un Eiropas nenoteiktība
Pēdējā gada laikā lielo mākslīgā intelekta uzņēmumu vadītāji arvien skaļāk runā par tehnoloģijas radītajiem eksistenciālajiem riskiem, savukārt skeptiķi norāda, ka aiz šiem brīdinājumiem slēpjas vēlme nostiprināt tirgus pozīcijas un apgrūtināt jaunpienācēju ienākšanu.
“Mēs atrodamies mākslīgā intelekta pielietojuma izpētes un apzināšanas fāzē,” viņš sacīja. Visas jaunās tehnoloģijas iespējas vēl neesot apzinātas, un pētniecība dažādās nozarēs tikai attīstoties.
Vienlaikus viņš norādīja, ka daļa investīciju sevi neattaisnošot, un kaut kādā ziņā tas esot burbulis. Tomēr vairākās industrijās mākslīgais intelekts jau esot pierādījis reālu efektivitātes pieaugumu, un atslēga esot lietotāju pusē – uzņēmumiem nākoties mainīt savus procesus un paradumus, lai atdevi sajustu pilnā apjomā.
Eiropā gan riskus rada arī regulējums.
“Tilde” vadītājs atzina, ka regulējums esot nepieciešams, bet Eiropas Komisija šobrīd varbūt pat pārāk ekstrēmi mēģinot ierobežot lietojumu.
Nepieciešams esot veselīgs balanss starp Eiropas stingro pieeju un praktiski neierobežoto vidi, kāda, viņaprāt, ir Amerikā. Lielākā problēma esot nevis pati regulācija, bet neskaidrība par to, kāda tā būs. Vasiļevskis norādīja, ka Eiropas investori šādos apstākļos ieņem novērojošu pozīciju, jo neviens neieguldīs nozarē, par kuru pastāv risks, ka tā tiks ierobežota. Pēc viņa vārdiem, tieši šī nenoteiktība bremzē Eiropas mākslīgā intelekta attīstību.
Regulācijas jautājumā Latvijas uzņēmums darbojas koalīcijā ar citiem Eiropas izstrādātājiem, tostarp franču uzņēmumiem, un debate par veselīgiem kompromisiem tiek virzīta Eiropas Komisijas līmenī.
