Akcīzi degvielai samazinās, bet cenu tendences neskaidras

Par benzīna litru 2,05 eiro eiro, par dīzeļdegvielas litru 2,17 eiro. Un otrdien cenas bija vēl augstākas. Daļa autovadītāju, īpaši uzrunātie pensionāri, sacīja, ka taupa, cik vien var.

“Pa druskai. Tagad tikai 20 litrus varu ieliet. Ir par dārgu. Nevaru samaksāt. Naudas nav, tās pensijas nav tik lielas, lai varētu ar mašīnu braukāt,” atzina pensionārs Valdis.

Valdis ar auto brauc tikai reizi nedēļā. Dažkārt, kā tagad – dodas uz laukiem, auto patērē ap 10 litriem benzīna, visi ielietie 20 litri tiks iztērēti turpceļam un atpakaļceļam. Jau ieplānojis šajā ziemā, līdzīgi kā pērn –

auto sagatavot ziemas guļai un braukt tikai pavasarī. Taupības nolūkos.

Arī Andris izvērtē katru braucienu.

“Es jau tik pa 20 litriņi, tāpat kā Ukrainā. Tikai pa 20 litriņi. Parastais mēriņš. Tad man pietiek kādu mirklīti,” teica pensionārs Andris Krastiņš.

Biržā cenas turpina augt

Cenas biržā tikai kāpj, sacīja Degvielas tirgotāju asociācijā. “Mums ir jāņem vērā, ka globālās iepirkuma cenas ir ļoti svārstīgas. Vēl joprojām.

Kopš jūnija sākuma cenas ir ar augšupejošu tendenci,” norādīja asociācijas izpilddirektore Ieva Ligere.

Iepriekš jau daudz stāstīts, ka tagad cenas ietekmē pasaules piegādes ķēdes, Hormuza šaurums un vēl citi iemesli.

Iepriekš tirgotāji ir teikuši, ka tad, kad cenas strauji kāpj, tas ir tāpēc, ka strauji kāpušas biržas cenas. Bet tad, kad biržas cenas krīt, tad degvielas cenas nekrīt, jo jāiztirgo tā iepriekš iepirktā dārgā degviela. Bet visādi, dažādi skaidrojumi bijuši vienmēr. Paskatījāmies Latvijas Televīzijas arhīvos. Un skaidrojumi bijuši gana sarežģīti jau 2005. gadā.

Piemēram, vismaz vienreiz degvielas cenas kāpums skaidrots ar augusta mēnesi, ka augustā cilvēki tērē vairāk un kāpj cenas. “Vienmēr augusts ir bijis faktiski augstāko cenu mēnesis,” sacīja tā laika Konkurences padomes vadītājs Pēteris Vilks.

Starp citiem skaidrojumiem arī laikapstākļi, barga ziema, kad degvielas cenas svārstījās no 70 līdz 75 santīmiem par litru. “Ir lielāks patēriņš, ir arī dārgāks produkts. Ir svarīgi atcerēties, ka arktiskais dīzelis, kādu lietojam šobrīd, kad varam braukt ar līdz -32 grādiem, ir dārgāks,” 2010. gadā pauda “Latvija Statoil” komunikācijas vadītājs Artūrs Eglītis.

Arī tagad, kad stāsies spēkā samazinātā akcīze, ieguvumam vajadzētu būt ap astoņiem centiem litrā. Gan dīzeļdegvielai, gan benzīnam.

Bet atkal jaunas piebildes. Cenas rīt nemainīsies. Izmaiņas uzpildes vietās būs tikai tad, kad no noliktavām tiks atgādāta jaunā degviela, kurai akcīze samazināta. Kādā uzpildes stacijā varbūt jau rīt būs pirmā – lētākas degvielas krava, citā varbūt tikai pēc trīs dienām vai nedēļas.

Tikmēr cenas var turpināt ietekmēt tā pati pasaules birža. Degvielas tirgotāju asociācijā nekomentēja, kāda varētu būt cena pēc nedēļas. Nedod arī padomu, vai degvielu liet tagad, vai mēģināt vēl pagaidīt. Arhīvu materiālos gan atrodamas intervijas ar degvielas tirgotājiem, jau kopš 2000. gada lētāku degvielu neviens nesola.

“Ideja, ka kaut kādā veidā cenas ies uz leju, ir ļoti apšaubāma,” 2000. gadā sacīja tā laika “Latvija Statoil” izpilddirektore Baiba Rubesa. “Pie mums diemžēl ir tā, ka paceļ un neviens lejā negrib vairāk laist,” 2004. gadā klāstīja tā laika “Lukoil Baltija R” valdes priekšsēdētājs Haims Kogans.