Ieraugot, ka kombains dodas uz lauka, Vārmes pagastā esošās zemnieku saimniecības “Garīši” īpašnieks atviegloti uzelpo. Vēl no rīta nebija zināms, vai būs iespēja izmantot dienu galda biešu vākšanai, jo kombains bija salūzis. Pašlaik ražas novākšana var notikt tikai augstākās vietās esošajos laukos, jo tie ir sausāki. Tehnika papildus aprīkota ar kāpurķēdēm.
“Garīšos” 50 hektāru (ha) platībā audzē galda bietes, bet 15 ha kāpostus. Agrākās kāpostu šķirnes ir novāktas, bet vēlākās gaida oktobra otro pusi. Skatoties uz vietām, kur kāposti ir ūdenī, saimnieks lēsa, ka zaudēti būs aptuveni 20 % kāpostu ražas, tas ir kādas 300 tonnas.
Lietavu sekas Kuldīgas novada Vārmes pagasta zemnieku saimniecībā “Garīši” Foto: Novadu Ziņas LTVLietavu sekas Kuldīgas novada Vārmes pagasta zemnieku saimniecībā “Garīši” Foto: Novadu Ziņas LTVLietavu sekas Kuldīgas novada Vārmes pagasta zemnieku saimniecībā “Garīši” Foto: Novadu Ziņas LTV
“Skaidrs,
ražas novākšana būs vairākas reizes dārgāka un lēnāka sakarā ar to, ka ir šie laikapstākļi, plus ražas kvalitāte.
Lejās [zemākās vietās] galviņas ir sabojātas. Tur būs jāšķiro, kuras vēl var patērēt, kurus nevar patērēt. Un jāskatās, kā tās ziemā glabāsies,” teica zemnieku saimniecības “Garīši” dibinātājs un īpašnieks Jānis Čaročinskis.
“Garīši” pašu izaudzēto arī pārstrādā. Cik lieli būs biešu ražas zudumi, saimnieks vēl nevarēja pateikt, jo ir lauki, uz kuriem šobrīd vispār nevar uzbraukt.
“Šeit jau var redzēt, ka ūdens ir bijis par daudz. Līdz ar to
biete nav saņēmusi gaisu, kas tai būtu ar saknēm jāuzņem, un tā ir vienkārši noslīkusi.
Bet mums būs krietni dārgāka pat tā biete, kas būs noņemta, jo tur, kur nav ražas, izlietotais laiks, minerāļi un visi līdzekļi, viņi būs jāsadala uz tām noņemtajām tonnām, kuras mēs varēsim novākt,” sacīja zemnieks.
Visvairāk lietavās ir cietusi Kurzeme, norādīja biedrībā “Zemnieku saeima”, uzsverot, ka līdzīga situācija ir arī citviet valstī. Laikapstākļi ietekmēs gan ražas apjomu, gan kvalitāti. Arī tirgū nonāks mazāk Latvijā audzēto dārzeņu.
Ministru kabineta uz trim mēnešiem izsludinātā ārkārtējā situācija dod iespēju piemērot dažādus tiesiskus risinājumus, piemēram, atkāpes no dažādām prasībām tiešo maksājumu saņemšanai, investīciju projektos uzņemtajām saistībām, bet rīkojums nepiešķir papildu naudu.
“Finansiāls atbalsts nav paredzēts. Bet jāsaka, ka, sākot ar 15. septembri, Lauku atbalsta dienests ir uzsācis ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamata atbalsta avansa izmaksu arī lielākā apmērā, nekā tas bija vispārējā regulējumā. Šajā gadā Eiropas Savienībā ir atļauts ātrāk izmaksāt. Un tas noteikti arī var palīdzēt tās saimniecību grūtības kaut kā risināt un mazināt,” pauda Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktors Zigmārs Ķikāns.
Zemkopības ministrija aicina lauksaimniekus arī ziņot par cietušajām platībām.
