Eiropas Savienība (ES) jau tagad prasa, lai Eiropas lidostās iepildītajā degvielā būtu vismaz 2 % ilgtspējīgas aviācijas degvielas, bet 2050. gadā tai jābūt 70 % no visas aviācijas degvielas. Jautājums – no kurienes šī jaunā degviela nāk? Šobrīd 80 % no šīs degvielas tiek ražoti no izlietotās pārtikas eļļas un lielākā daļa nāk no Ķīnas.
“Arī Ķīna kādā brīdī tiks ieviesta prasība izmantot ilgtspējīgu aviācijas degvielu. Līdz ar to tā degviela, ko šobrīd importējam no Ķīnas, kādā brīdī tiks novirzīta Ķīnas vietējam tirgum. Tāpēc šobrīd ir īstais brīdis apzināties nepieciešamību attīstīt pašiem savas degvielas ražošanas jaudas,” norāda Eiropas Etanola asociācijas vadītājs Lorāns Donsīls.
Foto: Ilze Nagla / Latvijas TelevīzijaEiropas Etanola asociācijas vadītājs Lorāns Donsīls
Ilgtspējīgu aviācijas degvielu var ražot gan no bioloģiskām izejvielām, gan arī kā pilnībā sintētisku – no elektrolīzes ceļā iegūta ūdeņraža.
Līdz šim neviena liela mēroga sintētiskās degvielas rūpnīca Eiropā nav tikusi tik tālu, lai paziņotu, ka ir piesaistījusi investīcijas un cels rūpnīcu. Te “savu kāju durvīs” vēlas ielikt Latvija.
Liepājas Speciālajā ekonomiskajā zonā top “NorSAF” projekts – ražotne 100 tūkstošiem tonnu ilgstpējīgās aviācijas degvielas gadā. Daļu paredzēts ražot no bioetanola, bet daļu no zaļā ūdeņraža un biogēnā CO₂. Ražotne sāktu darbu 2031. gadā.
“Tas viss rada mums lielu interesi par ūdeņraža ražošanas attīstīšanu un tā tālāku iesaisti plašākā “NorSAF” projektā. Tas būs ļoti nozīmīgs projekts Eiropai, energoapgādes drošībai, un būs kā paraugprojekts ilgtspējīgas aviācijas degvielas jomā,” pauž “Northern Energy” un “CIS Liepaja” vadītājs Tors Magnuss Roviks.
Foto: Ilze Nagla / Latvijas Televīzija”KBR” biodegvielas tehnoloģiju globālā direktore Monika Normarka
Pati tehnoloģija nāk no Zviedrijas.
“Tas ne tikai ļaus iegūt ilgtspējīgu aviācijas degvielu, bet arī tādu, kuru nav nepieciešams jaukt ar citām. Tas nozīmē, ka tā atbildīs fizikālajām īpašībām, kas nepieciešamas tiešai izmantošanai. Tādējādi tas ir kas ļoti unikāls,” skaidro “KBR” biodegvielas tehnoloģiju globālā direktore Monika Normarka.
Otrs partneris ir “Nova Pangaea Technologies” no Lielbritānijas. Viņu tehnoloģija pārvērš koksnes un lauksaimniecības atlikumus bioetanolā, ko “NorSAF” rūpnīca pēc tam pārvērš aviācijas degvielā.
Foto: Ilze Nagla / Latvijas Televīzija”Nova Pangaea Technologies” komercdirektors Džonatans Vuds
“Faktiski mūsu tehnoloģija nāk no Latvijas. Tā nāk no Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta. Tas tiešām ir skaists stāsts. Mums pieder intelektuālais īpašums, mēs to attīstām Lielbritānijā. Bet es nevaru vien sagaidīt, kad mēs šo tehnoloģiju izvietosim arī Latvijā,” stāsta “Nova Pangaea Technologies” komercdirektors Džonatans Vuds.
Latviešu “NORsaf” kopā ar britu “Nova Pangaea Technologies” tikko parakstījusi vienošanās memorandu – par investīcijām un topošo ražotni.
“Kopējā investīcija, kura tiek plānota šajā projektā ar britiem, ir 250 līdz 500 miljoni eiro. Un kopumā mēs plānojam, ka mūsu projekts radīs pievienoto vērtību Latvijai aptuveni 2,5 % pie iekšzemes kopprodukta (IKP), un vieglajā rūpniecībā tas būs pienesums ap 11 %,” pauž “NorSAF” valdes loceklis Jānis Kisiels.
Foto: Ilze Nagla / Latvijas Televīzija”NorSAF” valdes loceklis Jānis Kisiels
Protams, lielais jautājums šobrīd ir, cik šī zaļā aviācijas degviela maksās. Pašreiz tā ir apmēram 3–4 reizes dārgāka par fosilo degvielu. Bet sintētiskā degviela no ūdeņraža – ap apmēram 10 reizes dārgāka. Tas nozīmē, ka tam būs ietekme arī uz aviobiļešu cenām. Bet kā ar visām jaunajām lietām – nākotnē to cenai vajadzētu samazināties.
