Pētnieki atklāja, ka ar radiāciju saistīti vēža veidi, tostarp leikēmija, krūts, vairogdziedzera un ādas vēzis, bija norādīti kā nāves cēlonis 6,9 % stjuartu un 6,7 % pilotu nāves gadījumu. Tas bija attiecīgi lielākais un otrais lielākais ar radiāciju saistīto vēža nāves gadījumu īpatsvars starp visām ASV profesiju grupām.
Cilvēkiem, kas lidmašīnas apkalpo lidostās uz zemes, bet ikdienā nelido, šie rādītāji ir krietni vien zemāki.
Lidmašīnu apkalpes locekļi gaisā pavada daudz vairāk laika nekā pat regulāri lidojoši pasažieri, tādēļ viņi ir vairāk pakļauti dažāda veida starojumiem, turklāt, tā kā lidmašīnas lido lielā augstumā, kur atmosfēras slānis ir plānāks, tad arī aizsardzība ir nedaudz mazāka nekā uz zemes.
Saskaņā ar Austrālijas Radiācijas aizsardzības un kodoldrošības aģentūras datiem, gaisa kuģu apkalpes ir viena no profesiju grupām, kas darba vidē saņem vislielāko jonizējošā starojuma iedarbību. Austrālieši pat noteikuši konkrētus limitus, cik daudz starojuma var saņemt apkalpes locekļi.
Pētnieki intervijā medijam norādīja, ka pierādīt tiešu saistību ir ārkārtīgi sarežģīti, turklāt nav iespējams ņemt vērā katra konkrētā cilvēka dzīvesveidu, paradumus un tā tālāk.
Pētniece Ketrīna Olsena, kura strādā Kvīnslendas medicīnas pētījumu centrā un specializējas ādas vēža pētniecībā uzskata, ka šie dati ir jāņem vērā, īpaši uzsverot salīdzinājumu ar citu profesiju pārstāvjiem. Eiropā aviokompānijām ir jānovērtē apkalpes locekļu pakļautība starojumam, jāplāno darba grafiki, ņemot vērā uzkrāto risku, kā arī jānodrošina aizsardzība grūtniecēm.
