ĪSUMĀ:
Krievija pret Ukrainu raida 70 raķetes un 130 dronus
Krievija uzbruka Ukrainai ar 70 raķetēm un 130 kaujas droniem. Ukrainas gaisa spēkiem izdevās notriekt 39 spārnotās raķetes un piecas ballistiskās raķetes, kā arī 117 kaujas dronus, no kuriem aptuveni trešdaļa bija reaktīvi.
Galvenais uzbrukumu mērķis bija Kijivas, Harkivas, Poltavas un Dņipropetrovskas apgabali.
Šāds Krievijas uzbrukums noticis Kremļa diktatora Vladimira Putina 74. dzimšanas dienā.
Krievijas karaspēks diktatoram Vladimiram Putinam dzimšanas dienā “uzdāvināja” vienu no gļēvākajiem uzbrukumiem, 11 Ukrainas iedzīvotāju nāvi un vairāk nekā 30 cilvēku ievainošanu, sociālajos tīklos trešdien paziņoja Zelenskis.
Today, as a birthday “gift” to Putin, the Russian army destroyed a residential building in Pryluky, in the Chernihiv region. It was an ordinary five-story apartment building. Tragically, as of now, five people have been reported killed and 26 injured, including five children. There may still be people under the rubble. First responders are working nonstop at the site – doing everything possible to find every person. Russian missile strikes also damaged five apartment buildings in Dnipro and four high-rise buildings in Kremenchuk. Tragically, two people were killed and eight injured. A high-rise building in Zaporizhzhia was damaged by a drone. In Kyiv, the Russians killed two people. Two more people were killed in Oleksandriya… My condolences to all the families and loved ones of those killed. Overall, infrastructure in Kyiv and 12 regions came under attack last night. One of the key targets was our energy infrastructure. The Russians wanted to strike painfully and demonstratively. This was one of the most vile strikes: 70 missiles in total, many of them ballistic, as well as “shaheds.” Unfortunately, only some of them were shot down. Russian ballistic missiles remain the greatest challenge. And air defense packages for us right now are a vital necessity. That is why every day we are looking for missiles for Patriot systems that can and must actually protect people’s lives here, in Ukrainian skies. Thank you to everyone who is helping us. — Volodymyr Zelenskyy / Володимир Зеленський (@ZelenskyyUa) October 7, 2026
“Šodien, Putina dzimšanas dienā, Krievijas armija viņam “uzdāvināja” daudzdzīvokļu ēkas iznīcināšanu Prilukos Černihivas apgabalā. Tā bija parasta piecstāvu ēka. Diemžēl pašlaik zināms, ka gājuši bojā pieci cilvēki un 26 ievainoti, tostarp pieci bērni. Zem drupām joprojām varētu būt cilvēki,” pavēstīja Zelenskis, norādot, ka glābēji notikuma vietā strādā nepārtraukti.
Zelenskis norāda, ka viens no galvenajiem Krievijas uzbrukumu mērķiem atkal bijusi enerģētikas infrastruktūra. Viņš uzsver, ka ballistiskās raķetes joprojām ir lielākais drauds Ukrainas pretgaisa aizsardzībai un valstij nepieciešamas papildu pretgaisa aizsardzības sistēmas un munīcija no Rietumu sabiedrotajiem. Ukrainas līderis arī izmantoja iespēju vēlreiz aicināt sabiedrotos palīdzēt piegādāt valsts aizsardzībai nepieciešamos līdzekļus, mudinot pieņemt politisku lēmumu.
Viņš sacīja: “Ukrainas dienesti, mūsu gaisa spēki ir gatavi reaģēt tik daudz, cik to ļauj mūsu spējas. Daudz kas ir atkarīgs no mūsu partneriem, no katra līdera, no katras valsts pasaulē, kurai ir mums nepieciešamās aizsardzības sistēmas, un kuras var tās nodot.”
“Pasaule ir kas vairāk nekā Krievijas ļaunums, un dzīvībai ir jābūt kopīgai lietai,” pauda Zelenskis.
Situācijas nopietnību izceļ tas, ka otrdienas vakarā Kijivā dronu apdraudējuma dēļ uz laiku bija izsludināta trauksme. Ukrainas galvaspilsētas mērs Vitālijs Kličko apstiprinājis, ka Kijivā darbojās pretgaisa aizsardzības sistēmas.
Naktī uz trešdienu daudzviet Kijivā sprādzieni; ir bojāgājušie
Trešdienas naktī pēc pulksten trijiem uz Kijivu tika izšautas ballistiskās raķetes. Drīz pēc tam pilsētā nogranda sprādzieni. Izdevuma “The Kyiv Independent” žurnālists Tims Zadorožnijs, kurš atrodas Kijivas centrā, tos raksturojis kā visai skaļus. No jauna sprādzieni pilsētā nogranda pēc pulksten pieciem rītā.
Pagaidām publiski ziņots, ka pilsētas Oboloņas rajonā trāpīts kādai neapdzīvotai ēkai, tāpat arī trāpījums fiksēts kādai neapdzīvotai ēkai Ševčenko rajonā. Podiļļas rajonā triecienā cietusi kāda noliktava.
Vismaz divi nogalināti galvaspilsētas Darnicas rajonā, vēsta Kijivas kara administrācija.
Šajā apkaimē degošas atlūzas nokrita kāda garāžu kooperatīva teritorijā. Pilsētas mērs Vitālijs Kličko paziņojis, ka ir izglābti divi cilvēki.
Krievija uzbrūk arī citām Ukrainas pilsētām
Īsi pirms pulksten pieciem par sprādzieniem Zaporižjā ziņojuši Ukrainas sabiedriskā medija žurnālisti.
Zaporižjas apgabala kara administrācijas vadītāja pienākumu izpildītājs Mihailo Semikins paziņojis, ka triecienā cietis kāds transporta infrastruktūras objekts. Vai runa ir par kādu depo vai autoparku, amatpersona neprecizēja. Taču Semikins paziņojis, ka atsevišķos maršrutos uz laiku varētu būt traucēta kustība.
Černihivas apgabalā Prilukos Krievijas uzbrukuma rezultātā daļēji sagrauta piecstāvu dzīvojamā māja. Šobrīd zināms par 18 nogalinātajiem, tostarp 4 bērniem, un 55 ievainotajiem cilvēkiem, tajā skaitā arī 7 bērniem.
Glābšanas darbi vēl turpinās.
“Mamma man piezvanīja un teica, ka no tās puses ir dūmi. Viņa dzīvo augstceltnē un to redzēja. Es sāku viņiem zvanīt, bet viņi necēla klausuli. Viņi bieži neatbild, bet tad viņa beidzot pacēla un teica: “Mēs esam aprakti zem drupām. Mēs esam aprakti,” stāsta kāda Priluku iedzīvotāja.
“Mana vīra brālis ar ģimeni. Puisītim ir pusotrs gads. Jauna ģimene. Viņi šeit ceturtajā stāvā dzīvoja. Kad sākām viņiem zvanīt, neviens necēla klausuli. Tagad vairs nevar sazvanīt,” pauž cita tur mītoša sieviete.
“Es atbraucu no Sumiem, cerot kaut kā pasargāt sevi un savu ģimeni no visa notiekošā. Taču tagad situācija ir tāda, ka Ukrainā vairs nav drošas vietas. Tāpēc mūsu uzdevums ir dzīvot dienu pēc dienas un sargāt savus bērnus un ģimenes,” teica Priluku iedzīvotāja Zoja Marčenko.
Prilukos smagi postījumi nodarīti arī virknei citu ēku – Bērnu un jauniešu radošajam centram, uzņēmumiem. Ukrainas amatpersonas norāda, ka Prilukiem uzbrukts ar sešām spārnotajām raķetēm.
Ļoti smagi postījumi plašā teritorijā nodarīti arī Poltavas apgabala Kremenčukā. Tur ir izpostīts vesels daudzstāvu dzīvojamo ēku kvartāls. Līdz šim zināms, ka ievainojumus guvuši vismaz 30 cilvēki.
“Šobrīd zināms jau par astoņiem ievainotiem un diviem nogalinātiem cilvēkiem. Viena vecāka gadagājuma sieviete mira ātrās palīdzības automašīnā, bet viņas dzīvesbiedru atrada zem gruvešiem,” informē Poltavas glābšanas dienesta pārstāve Svitlana Ribalko. “Glābēji šobrīd turpina darbu notikuma vietā. Strādā arī visi atbildīgie dienesti, psihologi… Uz notikuma vietu ir nosūtīti arī sprāgstvielu eksperti, lai noskaidrotu, kas tieši ir izmantots šajā uzbrukumā.”
Kremenčukā glābšanas darbus gan šodien nācās uz laiku pārtraukt, jo Krievija rīta pusē turpināja uzbrukumus.
Arī Dņipro šonakt bija spēcīgs uzbrukums – tur ap plkst. 3 naktī dārdēja virkne sprādzienu un postījumi nodarīti piecām daudzstāvu dzīvojamām mājām, uzņēmumiem un tirdzniecības vietām. Dņipro uzbrukuma laikā bija izsludināts ballistisko raķešu apdraudējums.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Krievijai realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi ne vien dažādus algotņus no ārvalstīm, bet arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas, Pakistānas un Āfrikas.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, pašā ziemas spelgonī izraisot plašus elektrības, ūdens un apkures traucējumus valstī, tostarp galvaspilsētā Kijivā.
Savukārt Ukraina jau no 2025. gada rudens arvien aktīvāk ar tālas darbības droniem un raķetēm apšaudījusi dažādus militārus, kā arī ar naftas pārstrādi un tirdzniecību saistītus mērķus Krievijā un okupētajā Krimā. Tas Krievijā un Krimas pussalā izraisījis degvielas krīzi un lielas militārās apgādes problēmas.
