ĪSUMĀ:
Maskava noraida ziņas par otru mēra saslimšanas gadījumu
Maskava noraidījusi mediju ziņoto par otro iespējamo mēra saslimšanas gadījumu Sibīrijā, apgalvojot, ka lielākā daļa mediju ziņu par šo situāciju esot nepatiesas.
ASV, Eiropas Savienība (ES) un Pasaules Veselības organizācija (PVO) aicinājušas Krieviju nodrošināt caurskatāmību šajā situācijā, kas saistīta ar laboratorijas tehniķes nāvi Sibīrijā.
PVO ģenerāldirektors Tedross Adhanoms Gebreiesuss šodien aicināja Maskavu paskaidrot medijos izplatījušās ziņas, ka ar nenoskaidrotas izcelsmes pneimoniju saslimis vēl viens institūta darbinieks.
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka “lielākā daļa no tā, ko mediji ziņo par šo situāciju, ir nepatiesa informācija”.
Viņš aicināja cilvēkus paļauties vienīgi uz Krievijas Patērētāju tiesību aizsardzības un cilvēka labklājības uzraudzības federālā dienesta (“Rospotrebnadzor”) paziņojumiem.
Peskovs arī teica, ka viņš nav informēts par oficiālu Vašingtonas pieprasījumu sniegt paskaidrojumus par šo situāciju.
Avots: ASV pieprasījušas Krievijai demaršu
Anonīms avots otrdien ziņoja, ka ASV ir pieprasījušas Krievijai šādu informāciju, izmantojot konfidenciālu diplomātisko saziņu, kas pazīstama kā demaršs.
Bažas izraisījusi 28 gadus vecās Irkutskas Pretmēra pētniecības institūta darbinieces nāve pagājušajā nedēļā. Sieviete nomira divas dienas pēc ievietošanas slimnīcā, kur tagad noteikta karantīna. Mediķi novēro gandrīz 200 cilvēku.
ASV amatpersonas steidzami vāc izlūkošanas informāciju un izvērtē iespējamos aizsardzības pasākumus. Pagaidām nav skaidrs, vai sieviete bija inficējusies ar plaušu mēri vai kādu citu bīstamu infekcijas slimību.
Pagaidām joprojām nav skaidrs, vai mirusī laboratorijas darbiniece tiešām bija inficējusies ar plaušu mēri vai kādu citu, nezināmu infekcijas slimību.
Institūts pēta virkni bīstamu slimību
Zināms, ka konkrētās iestādes darbinieki pēta arī virkni citu bīstamu slimību, tostarp holēru, antraksu un brucelozi.
ASV amatpersonas ir mēģinājušas noskaidrot arī to, vai slimība kādā veidā tika modificēta – šis process, ko sauc par funkcijas pastiprināšanu, varētu krasi mainīt to, kā ASV un citas valstis varētu reaģēt uz šo situāciju.
Veselības eksperti norāda, ka plaušu mēri izraisa baktērija un slimību iespējams ārstēt ar antibiotikām. Turklāt institūts atrodas salīdzinoši nomaļā vietā Krievijas austrumos un pagaidām ir maz pazīmju, kas liecinātu par jaunas globālas veselības krīzes draudiem.
Taču mēris arī pieder pie augsta riska patogēnu grupas, kuriem raksturīga viegla pārnesamība un augsts mirstības rādītājs, izdevumam “The Economist” skaidro Karaļa koledžas Londonā bioloģiskās drošības eksperte Filipa Lencosa.
Mēra patogēnu uzskata par vienu no galvenajiem kandidātiem izmantošanai bioloģiskajos ieročos. To, piemēram, var pārvērst aerosolā, lai atvieglotu pārnesi uz cilvēkiem, un ģenētiski modificēt, lai padarītu to rezistentu pret antibiotikām.
Izdevums arī atzīmē, ka, neskatoties uz to, ka Padomju Savienība 1975. gadā ratificēja Bioloģisko ieroču konvenciju, tā īstenoja plašu slepenu bioloģisko ieroču programmu.
Un arī pēdējā laikā Krievija ir saglabājusi slepenību ap savām militārajām bioloģiskās pētniecības iekārtām. Satelītattēli, kuros redzama viena no šādām iekārtām netālu no Maskavas, liecina par ievērojamu paplašināšanos kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā.
PVO: Risks sabiedrībai pagaidām zems
Pamatojoties uz pašlaik pieejamo neoficiālo informāciju par situāciju Irkutskā, PVO uzskata, ka risks vispārējai sabiedrībai ir zems un nav pierādījumu, kas liecinātu, ka institūts Irkutskā ir saistīts ar darbībām bioloģisko ieroču jomā.
Taču pagātnes pieredze mudinājusi uzdot vairākus jautājumus, kas saistīti ar šī notikuma patiesajiem cēloņiem, apmēriem un iespējamām sekām.
Eksperti arī uzsver, ka informācijas trūkums apgrūtina gatavošanos iespējamiem bioloģiskiem apdraudējumiem. Turklāt finansējuma samazinājums un citas veselības krīzes jau ir vājinājušas ASV un starptautisko organizāciju spējas reaģēt uz jauniem slimību uzliesmojumiem.
ASV valsts sekretārs Marko Rubio atzinis, ka pagaidām nav iespējams novērtēt situācijas nopietnību. Tomēr ASV neplāno ieviest jaunus ceļošanas ierobežojumus.
Valsts jau iepriekš ieteikusi saviem pilsoņiem neceļot uz Krieviju nepamatotas aizturēšanas riska un kara Ukrainā dēļ.
KONTEKSTS:
Krievijā, Irkutskas apgabalā pēc iespējamas saskares ar mēri 2. oktobrī mirusi Sibīrijas un Tālo Austrumu pretmēra pētniecības institūta darbiniece. Medijos drīz izplatījās ziņas, ka viņa, iespējams, inficējusies darbā pēc negadījuma laboratorijā.
Gan slimnīcā, kur sieviete ārstējusies, tā arī laboratorijā izsludināta karantīna. Pilsētā, kur atradās institūts, un tā apkaimē ieviesti arī dažādi piesardzības pasākumi.
ASV aicinājusi Krieviju dalīties ar informāciju par notikušo, taču Kremlis līdz šim bijis izvairīgs sniegt atbildes Vašingtonai un starptautiskajai sabiedrībai. PVO ziņo, ka pagaidām risks sabiedrībai – tostarp arī Latvijai – ir zems.
