Plaušās nonāk pilnīgi viss
Plaušās nonāk viss, kas ir mums apkārt. Ne tikai gaiss, ko elpojam, bet arī visi mikrobi, sīkās daļiņas un putekļi, kas tajā cirkulē. It īpaši slēgtās telpās. Līdz ar to kaitīga darba vide, kurā pavada lielāko dienas daļu, var būtiski ietekmēt onkoloģisko slimību attīstības risku, apstiprināja pneimonologs Gusts Ancāns.
“It īpaši, ja runājam par vidi, kurā ir darbs ar dažādām kaitīgām vielām, dūmiem, putekļiem, ķīmiskām vielām, kuras ilgstoši tiek ieelpotas. Ja netiek lietoti aizsarglīdzekļi un speciālas maskas, tas ir atzīts riska faktors plaušu onkoloģijā,” viņš norādīja.
Lielākam riskam pakļauti tie, kas strādā kurinātavās, dažādās rūpnīcās un arī celtniecībā, kur bieži gaisā sastopami smalkie putekļi.
Tāpat zināmu risku rada arī ilgstoša atrašanās vai darbs slikti vēdināmās pagraba tipa telpās, norādīja radioloģe, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Maija Radziņa.
“Tur nereti ir slikta gaisa cirkulācija, un tuvums pie zemes virsmas veicina arī radona gāzes uzkrāšanos. Ir profesijas, kurām ilgstoši ir jābūt šādās telpās, un kumulācijas stundu skaits ilgā darba stāžā var atstāt ietekmi un radīt blakus risku,” viņa skaidroja.
Daļa no pagraba telpām nav paredzētas intensīvai gaisa cirkulācijai un apmaiņai, it īpaši, ja runa ir par vēsturiskām ēkām. Turklāt ne visur ierīkota pietiekami laba ventilācija, kas varētu radona gāzes uzkrāšanās riskus izslēgt.
Nekur nav pazuduši arī azbesta riski
Radziņa norādīja – ja nepieciešams, internetā ir iespējams iegādāties speciālus mērītājus un pārbaudīt gaisa kvalitāti pagraba tipa telpās vai ofisā, kurā nākas ilgstoši uzturēties.
Tāpat vienmēr nopietni jāuztver arī azbesta piesārņojuma radītie riski, kas, lai gan mazinājušies, nekur nav pazuduši.
“Azbesta ietekme uz plaušām ir pierādīts un zināms kancerogēns faktors. Izmeklējumos mēs redzam, ka tas ir tiešā veidā bijis klāt, taču jāsaka, ka pēdējā laikā tas parādās daudz retāk nekā agrāk,” sacīja profesore.
Taču veco šīfera jumtu vēl ir gana daudz, tāpēc svarīgi ievērot visas prasības un normas, kas attiecas uz drošu šīfera utilizāciju.
Smēķēšana joprojām ir galvenais risks
Viens no galvenajiem plaušu vēža riska faktoriem joprojām tomēr ir smēķēšana un pasīvā smēķēšana. It sevišķi tas attiecas uz mājsaimniecībām, kur kāds ģimenes loceklis smēķē telpās – arī dzīvesvietā gaisa kvalitāte ir ļoti būtiska.
“Vēl joprojām Eiropas attīstītajās valstīs no visiem plaušu vēža pacientiem aptuveni 85 % ir smēķētāji.
Tas joprojām ir galvenais riska faktors, kas sen zināms un pierādīts, taču plaušu vēzis ir sastopams arī nesmēķētāju vidū, un diemžēl šo pacientu skaits kļūst lielāks,” norādīja Ancāns.
Tāpēc svarīgs ir arī dzīvesveids, rūpes par savu veselību un profilakse, papildināja Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” valdes loceklis Edgars Āboliņš. “Mēs varam runāt par daudziem riska faktoriem, bet, manuprāt, ir jārunā arī par profilaksi un to, kā mēs dzīvojam.
Ja daudz laika pavadām telpās, mums ir jāatrod laiks doties brīvā dabā, un tas nemaksā naudu,” viņš pauda.
Regulāras fiziskās aktivitātes svaigā gaisā ilgtermiņā ir ārkārtīgi būtiskas, jo tik tiešām uzlabo plaušu veselību un samazina dažādu hronisku saslimšanu risku, apstiprināja arī Ancāns.
Slimo arī nesmēķētāji
Par to ir svarīgi domāt, jo arī dažādu infekciju, iekaisumu un citu saslimšanu, piemēram, HOPS – hroniskas obstruktīvas plaušu slimības, klātbūtne palielina plaušu vēža risku.
“HOPS visbiežāk izraisa smēķēšana, bet ne tikai. Šī slimība bieži vien iet roku rokā ar plaušu vēzi,
jo daudzi riska faktori ir ļoti līdzīgi, un daudziem plaušu vēža pacientiem ir arī HOPS. Bet ar to var saslimt arī nesmēķētājs. Tā pati ilgstošu, kaitīgu vielu, dūmu, putekļu ekspozīcija arī šajā gadījumā var izrādīties būtiska,” skaidroja pneimonologs.
Viņš norādīja, ka atsevišķās valstīs Āzijā, kur vēl joprojām ļoti populāra ir iekštelpu kurināmā izmantošana, būtiska daļa HOPS pacientu ir nesmēķētāji. Tas vēlreiz pierāda to, cik būtiska var būt apkārtējās vides ietekme un cik nozīmīga ir laba iekštelpu gaisa kvalitāte.
