ĪSUMĀ:
Pirms pieciem gadiem daļu finālturnīra uzņēma mūsu ziemeļu kaimiņi Igaunija. Pagājušā gada vasarā Latvijā ieradās Eiropas volejbola konfederācijas vadība, kas tikās arī ar tā brīža premjerministri Eviku Siliņu no “Jaunās Vienotības”, lai apspriestu sacensību rīkošanu Latvijā. Konceptuāli atbalsts tam tika dots, tomēr tas neparedz nekādas finansiālās garantijas no valsts. Šobrīd LVF iesniegusi aprēķinus, cik tad varētu maksāt vienas grupas uzņemšana un kāds atbalsts nepieciešams no valsts.
“Šobrīd aptuvenās aplēses ir ap 4 miljoniem. Jāņem vērā, tas ir tad, ja mēs spēles aizvadām “Arēnā Rīga”, kas arī lielu daļu no izdevumiem paņem.
Gaidāmā vēlamā summa no valsts ir līdz 2,5 miljoniem eiro, bet pārējā summa ir uz mūsu pleciem
– tur ir gan biļešu ieņēmumi, gan līdzfinansējums no pašvaldības, gan gan arī atbalstītāju finansējums,” intervijā Latvijas Radio pastāstīja LVF prezidents Arnis Tunte.
Latvijas sporta budžets jau vairākus gadus nav būtiski palielinājies, un tradicionāli šādu pasākumu rīkošanai finansējums tiek meklēts no citiem avotiem. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta vadītājs Aleksandrs Samoilovs norāda, ka viens no risinājumiem ir jaunais Sporta fonds. Netiek izslēgta arī iepriekš pielietotās prakses izmantošana.
“Ir skaidrs, ka no sporta budžeta atrast 2,4 miljonus nav iespējams. Līdz ar to šeit vai nu tas ir [sporta] fonda jautājums, par kuru tika nobalsots vienbalsīgi Saeimā un tagad nonāk pie Valsts prezidenta. Tur arī Valsts sporta fonda likumā ir pateikts, ka tam jāsāk sava darbība līdz 1. jūnijam, un tur ir iezīmēti 5 miljoni. Šis ir viens finansējums, ja tiks apstiprināts otrs konkrēti iezīmēts finansējums vienam konkrētam pasākumam ar valdības lēmumu, kā tas bija ar “EuroBasket” un WRC rallija pasaules čempionātu,” skaidroja Samoilovs.
Budžeta plānošanas jautājumi šogad ir nedaudz sarežģītāki, ņemot vērā tikko notikušās Saeimas vēlēšanas, tomēr Samoilovs uzsver, ka lielais mājasdarbs jau ir paveikts.
“Budžeta sarunas par nākamo gadu tiek nedaudz atliktas. Protams, viss budžets jau ir salikts un konkrēti par mērķiem sadalīts, bet tālāk jau detalizēti tās sarunas sāksies uzreiz pēc vēlēšanām.
Tomēr Eiropas un pasaules čempionāts uzliek arī atbildību, un ir valsts reputācijas riski, ja tāds pasākums tiek atcelts,
jo, protams, skaidrs, ka tik liela mēroga pasākumi praktiski vienmēr iet ar valsts atbalstu. Līdz ar to, lai var plānot laicīgi, lai nesanāk tā, ka vienā gadā mums ir vairāki lieli pasākumi, bet tam mums budžetā nav līdzekļi,” norāda Samoilovs.
Kad tiek lemts par valsts atbalsta piešķiršanu starptautisku sporta pasākumu rīkošanai, viens no galvenajiem kritērijiem ir tas, cik daudz ārzemju viesu šis pasākums atvedīs uz Latviju. Volejbolistiem par labu nav tas, kas bija redzams televīzijas ekrānos pirms dažām nedēļām, kad Latvijas izlase spēlēja Eiropas čempionāta grupu turnīrā Rumānijā, proti, tribīnes bija ļoti tukšas.
“Rumānija, kur mēs spēlējām, noteikti bija sliktākais piemērs šajā Eiropas čempionātā. Paskatototies statistiku, kas šobrīd ir pieejama,
Rumānijā vidējais spēļu apmeklējums bija ap 2000 skatītājiem. Tas ir absolūti zemākais. Savukārt zinu, ka Somijā bija tuvu 5000 cilvēkiem vidējais apmeklējums
un arī atbalstītāju skaits no citām valstīm bija stipri lielāks. Šeit gan es mazliet gribu norādīt, ka rumāņi tiešām nebija aktīvi. Arī esot uz vietas, pilsētvidē mēs absolūti neredzējām reklāmu par čempionātu. Savukārt, pārbraucot uz Bulgāriju, kur bija visas ielas pilnas ar reklāmām, ar aicinājumiem katrs taksometra vadītājs zināja, kas spēlēs šodien, kuras valstis,” zina stāstīt Tunte.
Līdz nākamajam Eiropas čempionātam volejbolā atlikuši nepilni divi gadi, kas liela mēroga pasākuma sarīkošanai ir salīdzinoši neilgs laiks. LVF ir mutiska vienošanās ar starptautisko federāciju, ka Latvijai tiks piešķirtas rīkošanas tiesības, taču vispirms jāsakārto galvenie jautājumi pašiem savās mājās, lai to varētu apstiprināt pilnīgi oficiāli.
“Mums gala lēmumu jāpieņem līdz gada beigām, lai nākamajā gadā jau mēs varam sākt strādāt. Mēs esam pieteikuši arī “Arēnu Rīga”, izdarījuši mazo mājasdarbu,
jo tas nav tik vienkārši dabūt uz tik ilgu periodu, līdz ar ko mūs arī mazliet presē gan viesnīcas, gan ēdinātāji, gan spēļu halles, līdz ar ko mēs paši arī savā pusē nevaram ilgāk gaidīt. Vēlēšanu rezultāti liecina, ka būs pragmatiska un loģiska valdība, līdz ar to es neredzu kaut kādus lielus šķēršļus, lai mēs apstiprinātu un ātri būtu vienisprātis. Protams, arī pieļaujot iespēju, ka sarunas var ieilgt un var gaidīt papildu detaļas no mums, bet mēs noteikti esam gatavi.”
Arī 2028. gadā Eiropas čempionātu volejbolā rīkos četras valstis – jau tagad apstiprināts, ka vienu no turnīriem savās mājās uzņems Melnkalne. Zināms, ka interese par turnīra sarīkošanu ir vēl vairākās valstīs, tostarp Ungārijā, Serbijā, Horvātijā un vēl vairākās citās, turklāt turnīru plānots pārcelt uz gada nogali, lai tam nebūtu jākonkurē ar citiem notikumiem vasaras beigās, un tādējādi varētu piesaistīt lielāku apmeklētāju skaitu.
