Eiropas Komisija (EK) savu priekšlikumu iesniedza pagājušā gada jūnijā – budžets septiņiem gadiem gandrīz divi triljoni eiro. Kopš tā laika sarunas ir iestrēgušas. “Tas, kāpēc varbūt tās sarunas zināmā mērā ir nonākušas strupceļā, – tāpēc, ka politiski šobrīd viss pozicionējas šajās divās grupās,” pauda Latvijas pastāvīgais pārstāvis ES Reinis Brusbārdis.
Viena nometne ir tā sauktie taupīgie – Vācija, Nīderlande, Zviedrija, Austrija, Dānija un Somija. Tās ir valstis, kas ES kopbudžetā iemaksā vairāk, nekā no tā saņem.
Viņu prasība ir skarba: EK priekšlikums ir jāsamazina par vairākiem simtiem miljardu eiro, un no šī samazinājuma neviena pozīcija nav pasargāta. Galvenie argumenti: pašu budžeta situācija ir saspringta, un nauda jāpārvirza uz jaunajām prioritātēm — aizsardzību, konkurētspēju, migrāciju nevis lauksaimniecību un kohēziju.
“ES budžetam ir jāsaglabā finansiālā ilgtspēja. Pašreizējie priekšlikumi paredz palielinājumu līdz pat 60 %. Un laikā, kad visās dalībvalstīs tiek īstenota budžeta konsolidācija, tas vienkārši nav pieļaujams,” uzskata Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs.
Bet ir arī otra nometne – tā sauktie kohēzijas draugi – 16 valstis: Baltijas valstis Latvija, Lietuva, Igaunija; Dienvideiropas valstis Spānija, Itālija, Portugāle, Grieķija, Malta; Centrālās un Austrumeiropas valstis Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija (tā sauktais Višegradas četrinieks); kā arī Rumānija, Bulgārija un bijušās Dienvidslāvijas valstis Slovēnija un Horvātija. Šī grupa uzstāj, ka EK piedāvātais apjoms ir tikai sākumpunkts sarunām, nevis griesti. Un te centrālais arguments – vairāk naudas kohēzijai, kopējai lauksaimniecības politikai un zivsaimniecībai.
Bet vēl tālāk iet Eiropas Parlaments (EP), kas aprīlī nobalsoja par vēl lielāku budžetu nekā EK piedāvātais.
“Mēs iesakām padomei izbeigt publiski teikt, ka ES budžets palielinās nepamatoti – kamēr nacionālā līmenī valdības spiestas samazināt budžetus,” teica eiroparlamentārietis, ziņotājs par daudzgadu budžetu Zigfrīds Murešans.
Pirms septiņiem gadiem vienošanos izdevās panākt, lielā mērā pateicoties tā laika Vācijas kanclerei Angelai Merkelei. Šoreiz Vācija ieņem pavisam citu pozīciju.
“Šobrīd tas, ko varu teikt no kuluāru sarunām, ir, ka patiešām tādu Merkeles lomas spēlētāju šobrīd neviens ļoti aktīvi neredz, kurš varētu šo lomu ieņemt. Tāpēc, visticamākais, tajās pēdējās naktīs, kurās šis kompromiss tiks veidots un lipināts kopā, redzēsim, kuri tad būs tie līderi, kas palīdzēs esošajam Eiropadomes prezidentam Antoniu Koštam un arī komisijas prezidentei Urzulai fon der Leienai nonākt pie rezultāta, kas visām dalībvalstīm ir pieņemams,” sacīja Brusbārdis.
Latvijas nacionālā pozīcija ir nemainīga, un tā balstās uz četriem pīlāriem: kohēzijas finansējums, maksājumi lauksaimniekiem, “Rail Baltica” un drošības finansējums. Katrs no tiem šobrīd ir apdraudēts. Pie tam premjers arī apņēmies dabūt papildus septiņus miljardus eiro austrumu flanga drošībai.
Šo topošo daudzgadu budžetu salīdzināt ar iepriekšējo būs grūti: toreiz pa virsu nāca Covid-19 atveseļošanas nauda, kas katram līderim ļāva atgriezties mājās ar uzvaras stāstu. Šoreiz šāda papildu nauda nav gaidāma, tāpēc jau parādās ieteikumi – visiem gatavoties uz vilšanos.
