Šovasar Valmieras novada Rencēnu pagastā un Ēveles pagastā vairākās viensētās fiksēti lāča radīti postījumi bišu stropiem un arī vistu aplokiem. Pēc iedzīvotāju sūdzībām pašvaldība lūgusi Dabas aizsardzības pārvaldei ļaut lāci likvidēt. Dzīvnieks šobrīd vēl nav nomedīts, jo pēdējā laikā viensētās nav rādījies.
Atļauja izsniegta Rencēnu pagasta medību kolektīvam, kura pārstāvis Andris Ķibermanis stāsta, ka tieši konkrētā lāča atpazīšana medniekiem neradot problēmas, taču to nomedīt esot teju neiespējami ar esošās atļaujas nosacījumiem.
“Mēs drīkstam to darīt tās mājas teritorijā faktiski. Jā, mēs šo lāci esam vairākkārtīgi redzējuši, kad viņš ir tālāk ārpus teritorijas, bet mēs nedrīkstam medīt viņu citā vietā. Epizodiski viņš naktī atnāk arī tur, bet mēs jau neesam te darbā, ka mēs varam sēdēt caurām naktīm, caurām dienām pie tās mājas un viņu vaktēt. Tāpat viņš arī ir pirms tam jāfilmē un jādzen projām. Un tikai tad, kad viņš atgriežas, ja viņš vēlreiz nāk, tikai tad viņš ir medījams,” stāstīja mednieks.
Mednieki Rencēnu pusē, pavasarī apsekojot barotavas, novērojuši, ka teritorijā dzīvo kādi septiņi lāči, bet tikai viens no tiem rada postījumus māju pagalmos. Medību kolektīva vadītājs gan norāda, ka līdz ar asākām sabiedrības diskusijām un konfliktiem par lāču medībām ne visi mednieki gatavi iesaistīties.
“Ja mēs būtu kaut ar visu licenci nomedījuši nepareizi, tad mums būtu saskarsme ar juridiskiem jautājumiem. Mednieki tā arī pasaka, ka viņi nav gatavi – tikai tāpēc, ka, ja kaut kas būs nepareizi, tad būs vainīgs tikai mednieks. Mums lāčus nevajag medīt, es uzskatu, bet tie, kas nāk mājās, tie ir jālikvidē un noteikumi ir jāatvieglo,” teica Ķibermanis.
Latvijas Mednieku asociācijas vadītājs Haralds Barviks esošo sistēmu sauc par kompromisu, un lāču medību liegums kopumā arī, viņaprāt, patlaban nav jāatceļ, bet jāļauj nedrošas situācijas risināt ar īpašām atļaujām.
“Ja viņš ir sācis nākt mājās pagalmā, dravas plēst kopā, tad viņš ir jāvērtē. Viens gadījums nav iemesls, lai lāci likvidētu, bet, ja tas atkārtojas un kļūst par regulāru lietu, tad nav jautājumu. Bet tā psihoze ar tiem lāčiem ir bišķi pārspīlēta un vienkārši nevajag katrā lācī ieraudzīt draudu, jo pasaule sadzīvo ar lāčiem. Cilvēki nav tāpēc izzuduši, un lāči tāpēc nav izzuduši,” teica Barviks.
Brūnais lācis ir īpaši aizsargājama suga. Dabas aizsardzības pārvalde izsniegto atļauju lāča likvidēšanai skaidro ar izņēmumu likumā, kas to ļaujot darīt, ja tas ir sabiedrības drošības un veselības interesēs. Zoologs un viens no lāču aizsardzības plāna izstrādātājiem Jānis Ozoliņš vērtēja, ka pirms kādu īpašu atļauju izdošanas tomēr jāpārskata Dzīvnieku aizsardzības likums, paredzot operatīvu algoritmu šādās situācijās.
“Lāčiem ir raksturīgi, ka viņi iemācās no cilvēku kļūdām ļoti ātri, kā tikt pie barības, un ar to arī ir jārēķinās. Protams, ka teritorijā, kur lāči ir pastāvīgi iemītnieki, arī cilvēkiem ir jāmaina sava uzvedība, un populācijas samazināšana vien to jautājumu neatrisinās. Man liekas, ka tur arī viss nav sakārtots, ka mums Dzīvnieku aizsardzības likumā nav paredzēta šādu bīstamu, bet reizē īpaši aizsargājamu indivīdu nogalināšana. Tāpēc ir jāsakārto juridiskā vide un profesionālā vide tā, lai var pietiekoši bieži un bez problēmām reaģēt uz tiem gadījumiem,” norādīja Ozoliņš.
Valmieras, Valkas un arī Limbažu novadā lāču ir vairāk nekā citviet Latvijā, un šajos novados šo dzīvnieku apciemojumus māju pagalmos var piedzīvot biežāk. Dabas pārvaldes mājaslapā var iepazīties ar rīcību dažādās situācijās, kad nākas sastapties ar lāci, un kur par to ziņot.
