Kā norādīja eksperti, latviešiem zināšanas par to, kā aizņemties apdomīgi, it kā esot, taču dzīvē tās ne vienmēr protam pielietot. Latvijas Bankā, kas rūpējas par finanšu pratības veicināšanu, atzīmēja – izvērtējot aptaujas un indeksus, iedzīvotāju zināšanu līmenis naudas lietās ir vērtējams ar 6 ballēm. Esot, kur augt, atzīmēja Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītājs Artis Zeiļa.
“Zināšanas automātiski uzreiz nenozīmē rīcību.
Tas, ka tiešām tas zināšanu līmenis ir kāpis, taču pati rīcība un tie cilvēku pieņemtie lēmumi ne vienmēr ir tie pareizākie un iet līdzi zināšanām,” atzina Latvijas Bankas eksperts.
Vienlaikus eksperts norādīja, ka lielākā palīdzība finanšu pratībā nepieciešama jauniešiem 18–20 gadu vecumā, jo īpaši aizdevumu jomā. Tas tādēļ, ka šajā vecuma grupā ar kredītiem un aizdevumiem cilvēks saskaras pirmoreiz.
“Varbūt ir kaut kādi nepareizi pieņēmumi, ņemot pirmo aizdevumu, kļūdās ar veidu, vai nesaprot atšķirību starp overdraftu vai patēriņa kredītu grafiku. Tas pats ir arī ar nebanku kreditētājiem – precīzi neapzinās tos nosacījumus, uz kādiem šis te aizdevums ir paņemts,” skaidroja Zeiļa.
Te būtiski atcerēties, ka aizņemties nevajadzētu, ja jau pastāv finanšu grūtības. Jauns parāds vecā parāda dzēšanai nav labs lēmums, ja vien runa nav par pārkreditēšanu ar izdevīgākiem nosacījumiem. Tāpat maksājumiem aizņēmuma segšanai nevajadzētu pārsniegt 40 % no ikmēneša ienākumiem. Lietderīgi ir arī salīdzināt sev piederošo kapitālu ar uzņemtajām saistībām.
“Vienmēr der paskatīties, kāda ir man piederošo lietu vērtība un kāda ir mana kredītu summa. Vienmēr ir jauki būt tajā pusē, ja man piederošās lietas maksā tirgū dārgāk, nekā ir mans kredīts.
Līdzīgi kā citās naudas lietās, arī aizņemšanās jomā krāpniecība tikai zeļ un plaukst. Taču viens veids, kā var apturēt krāpnieku, ir aktivizēt funkciju “STOP kredīts”.
“Krāpšana digitālajā vidē ar mērķi nozagt naudu ir principā pēdējos gados sasniegusi un stabili turas augstos līmeņos. Mūsu sabiedrība principā katru mēnesi zaudē aptuveni miljonu eiro krāpniekiem. Arī izmantojot kreditēšanu,” atzina Finanšu nozares asociācijas padomniece Eleonora Bušmane-Zvaigzne.
Eksperte izdalīja divus galvenos krāpniecības veidus – identitātes un personas datu nozagšanu, lai piekļūtu kontiem un tos pārvaldītu cilvēkam nezinot, kā arī – psiholoģisku manipulāciju, kā rezultātā cilvēks it kā labprātīgi pārskaita krāpniekam naudu. Kredītu izkrāpšanā biežāk sastopams pirmais.
“Līdz ar to tad, kad mēs dzirdām tādu uzstādījumu no cilvēkiem, ka man jau nekas nepieder, no manis nav ko zagt, tas nav tiesa. Mums katram ir identitāte, un identitāte arī ir vērtība, kas var tikt izmantota arī šādos veidos pret mums,” skaidroja asociācijas pārstāve.
Un te noderīgs var būt “STOP kredīts”. Tas ir Kredītinformācijas biroja portālā pieejams bezmaksas rīks, kas ļauj cilvēkam liegt sev jaunu kredītu noformēšanu, tā pasargājot no krāpniekiem un arī nepārdomātas aizņemšanās.
Ja kredīts tomēr būs nepieciešams, atzīmi var noņemt, taču tā zaudēs spēku pēc 72 stundām.
“Kamēr šī funkcija būs aktivizēta, tātad kreditētājs to redzēs un redzēs jebkurš kreditētājs Latvijā, kas ir licencēts, kas dara to legāli. Viņš nedrīkstēs jums aizdot naudu, viņš to nedarīs,” pauda Kredītinformācija biroja komercdirektors Intars Miķelsons.
“STOP kredīts” attiecas uz visiem no jauna formētiem aizdevumiem – gan patēriņa un hipotekārajiem kredītiem, gan līzingiem un jaunām kredītkartēm. Savukārt esošās saistības pašreizējā apjomā, tostarp kredītkartes un kredītlīnijas, “STOP kredīts” neietekmēs.
“Es redzu vēl divas vietas, kur tas ir aktuāli. Tātad cilvēkiem, kuriem patīk iepirkties. Ir cilvēku daļa, kura ne vienmēr nokontrolē, izkontrolē to, ko viņi izdara ar savu naudu. Līdz ar to arī akcijas varbūt… tieši tagad tuvojas rudens tā saucamais “black friday”, kur ir lielās akcijas un tad cilvēki iekrīt uz reklāmām, uz kaut kādām akcijām,” atzīmēja Miķelsons.
Tāpat aizņemšanās ierobežošana var būt palīdzoša cilvēkiem ar azartspēļu atkarību. Šajā gadījumā “STOP kredīts” neļaus iegūt papildu līdzekļus oficiālā ceļā.
“Pirmajā nedēļā mums “STOP kredītu” aktivizēja 6000 lietotāju. Tagad jau ir pagājuši pāris mēneši, tas skaits ir vairākkārt pieaudzis. Tāpēc, es domāju, ka tas ir ļoti labi un cilvēki ar savu aktivitāti to parāda,” piebilda Miķelsons.
Eksperti uzsvēra – jāaizņemas ir apdomīgi un ar skatu nākotnē, jo jebkurš saņemtais aizdevums reiz būs arī jāatdod.
“Katram jāvērtē ir, izejot no tās savas pozīcijas. Un tāds viens no trikiem, kas strādā un ko var izmantot, tiešām pasimulēt kredīta maksājumu. Piemēram, ja es nolemju ņemt kredītu, trīs mēnešus varbūt atlikt plānoto ikmēneša maksājumu, paskatīties, kā es ar to jūtos. Tas ir ļoti labs ieteikums, pirms es ņemu kredītu,” sacīja Latvijas Bankas pārstāvis.
Ir jābūt ļoti apdomīgiem par to, kur mēs vadām savus datus. Ir tiešām jāpārskata mājaslapas, kādos linkos mēs ielogojamies un tā tālāk. Protams, ka mēs nedrīkstam atklāt savus datus nekādām trešajām pusēm,” piebilda Bušmane-Zvaigzne.
Gadījumā, ja esat kļuvis par krāpniecības upuri vai jums ir pamatotas aizdomas, ka kāds jūs cenšas apkrāpt, pirmā lieta, kas jādara, ir jāziņo Valsts policijai.
