Tukuma novada Pūres pagasta zemnieku saimniecības “Kliblapsas” noliktavā līdz griestiem sakrautas kastes pilnas ar oranžiem, zaļiem, zilganiem un raibiem ķirbjiem. Saimniecībā audzē gan Halovīna, gan sviesta, riekstu, muskata un daudzas citas ķirbju šķirnes. Šogad raža padevusies laba, bet pārmirkušo lauku dēļ daudzviet tai nevarēja tikt klāt. Daļa ķirbju cieta, jo ilgi atradās slapjumā, kas tālāk ietekmē arī glabāšanu un lielo ogu izskatu, stāsta saimniece Ilze Venterzute.
“Mums ir vajadzīga vasara. Ja pagājušogad teica, ka vasaras nebija, tad šogad tās tiešām nebija,”
teica Venterzute. “Ķirbim visu laiku bija slapjš un auksts. Kas aizmetās, tas cīnījās par dzīvību, kas noslīka – tas noslīka. Taču, protams, ka nav tik slikti, kā varētu būt. Šogad bija vietas, kur tiešām nav, ko griezt, bet paejam 50 metrus tālāk vagā un tur var būt pārpilnība.”
Ķirbim ideāli apstākļi ir tad, kad siltas ir arī naktis. “Kad ir siltas dienas un aukstas naktis, tas ķirbjiem nepalīdz. Tiem vajag siltu visu diennakti, un cik tad mums šogad siltais laiks bija…” teica Venterzute.
“Kliblapsās” šogad novākts ap 500 tonnu ķirbju, bet labos gados raža bijusi virs 700 tonnām. Neraugoties uz mazāku ražas apjomu pieprasījums pēc ķirbjiem ir liels gan no tirgotājiem, gan tiešajā pārdošanā. Tiesa, vietējiem audzētājiem arī jākonkurē ar importu.
“Izmaksas aug, to mēs visi labi saprotam. Kravas piegādei, jo degvielas cenas ir, kādas tās ir. Zemes apstrāde kļūst dārgāka,” stāstīja Venterzute. “Ja es šogad netirgotu, lai būtu rentabli, tad nākošgad nestādītu. Man ir jādomā uz priekšu. Pircējs vienmēr prasīs lētāk, un viņam vajadzēs vēl un vēl lētāk. Es nevaru konkurēt ar oktobra un septembra cenām, kad visiem vajag visu uzreiz pārdot. Tur arī rodas tā lētā cena.”
Limbažu novada bioloģiskajā zemnieku saimniecībā “Alumi” ķirbjus audzē teju trīs hektāru platībā, un saimnieks Jānis Graudiņš stāsta, ka gareno ķirbju ražu lielākoties nodod pārstrādei. Arī Vidzemes pusē bijušas problēmas ar ražas novākšanu, bet ķirbjus izdevies novākt vairāk nekā pērn.
“Pārstrādei [ķirbji] bija jānodod konkrētos datumos, un tieši tad pamatīgi lija, traktori grima un viens otru vilka. Novākšana šogad bija ļoti grūta, salīdzinot ar citiem gadiem,” atzina Graudiņš, taču ražas apjoms ir labs. “Raža šogad ap 30 tonnām, bet pagājušogad bija, ja nemaldos, pat zem 10 tonnām. Pagājušogad varbūt nebija tik slapjš, bet pavasaris ievilkās un jūnijs bija ļoti auksts. Tā lauksaimniecībā ir, viss plūst un mainās.”
Ķirbju audzētājs gan vēl piebilda, ka bez resursu cenu kāpuma šogad saimniecībā audzēšanu dārgāku padarījusi arī prasība ķirbjus uz lauka audzēt no stādiem nevis sēklām.
“Tas ļoti sadārdzina visu procesu – stādīšanu un dēstu izaudzēšanu,” teica Graudiņš. “Līdz ar to uz nākamo gadu ir jāskatās, vai atmaksājas, jo tas ir ļoti liels darba apjoms. Pārdošanas izmaksas ķirbjiem nav mainījušās, bet visas pārējās ir strauji kāpušas. Pagājušogad varēja ķirbjus sēt ar sēkliņām, tas ir vieglāk un ātrāk, un rezultāts nemainās. Saliekot visu kopā, ir tāda “nulles pozīcija”. Jārunā ar uzpircēju, varbūt viņš var iepirkuma cenu.”
Latvijā kopumā ķirbjus un kabačus audzē ap 1000 hektāru platībā.
