“Mēs ļoti bieži dzirdam kritiku Drošības padomes virzienā, ka tā ir rīcībnespējīga vai būtiskākajos pasaules konfliktos nespējīga vienoties. Bet Drošības padome nav cēlonis, Drošības padome ir spogulis tam, kāda ģeopolitiskā sašķeltība starp lielvalstīm pasaulē eksistē.
Mēs nevaram sagaidīt, ka valstis, kuras konkurē, kurām ir ļoti izteikta pretstāve, ideoloģiskas atšķirības, pēkšņi Drošības padomē spētu vienoties. Tas vienkārši nav iespējams,” atzina Deslandes.
Latvija svētdien, 1. novembrī, pirmo reizi vēsturē sāk prezidentūru ANO Drošības padomē. Un viens no Latvijas galvenajiem uzdevumiem Latvijas prezidentūras laikā būs nepieļaut Krievijas kara pret Ukrainu normalizēšanu starptautiskajā dienaskārtībā, vērsties pret Krievijas dezinformāciju un skaidrot tās agresijas sekas starptautiskajai sabiedrībai, teica diplomāte.
“Šis ir mūsu valstij, mūsu reģionam, Eiropas drošībai izšķirīgs laiks. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, ka Drošības padomē mēs esam tieši tagad. Mēs līdz ar to izmantojam savu dalību Drošības padomē, lai katru reizi izgaismotu to, ko Krievija patiesībā dara, kāda ir Krievijas rīcība, kā Krievija brutāli pārkāpj starptautiskās tiesības un ANO Statūtu pamatprincipus. Kā tas ietekmē arī citas valstis gan no starptautisko tiesību viedokļa, gan tīri tiešā veidā, piemēram, tad, kad Krievija uzbrūk Ukrainas graudu infrastruktūrai, tad, kad Krievija pārkāpj starptautiskās cilvēktiesības un kara tiesības,” teica Deslandes.
Viņa atzina, ka Krievijas veto tiesību dēļ ANO Drošības padome nevar pieņemt lēmumus, kas vērsti pret Krievijas īstenoto karu Ukrainā.
Taču Latvija laiku, kad tā ir Drošības padomes locekle, izmanto, lai “publiski izgaismotu Krievijas noziegumus, atspēkotu melīgo propagandu”. Tādējādi vairojas citu dalībvalstu izpratne par Krievijas darbībām.
“Šis ir ļoti labs veids, kā izdarīt spiedienu uz Krieviju,” sacīja Latvijas vēstniece ANO, paužot pārliecību, ka lielākais ANO dalībvalstu vairākums pilnīgi skaidri saskata un redz to, ko Krievija dara. “Bet tajā pašā laikā varbūt tas viņiem nav eksistenciāli primārais jautājums. Mūsu uzdevums ir to nepārtraukti atgādināt un skaidrot, skaidrot, skaidrot. Un tas ir tas, ko mēs darām.”
KONTEKSTS:
Latvijas prezidentūra ANO Drošības padomē ilgs vienu mēnesi, kura laikā Latvija vadīs visas padomes oficiālās un neoficiālās sanāksmes, kā arī varēs īpaši izcelt sev būtiskus starptautiskās drošības jautājumus.
Latvijas prezidentūras galvenās prioritātes būs Krievijas agresijas pret Ukrainu aktualizēšana, starptautisko tiesību un ANO Statūtu aizstāvēšana, kā arī jauno tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta, radītie drošības izaicinājumi.
Latvija Drošības padomē strādā kopš šā gada 1. janvāra un tās pilnvaru termiņš ilgs līdz 2027. gada beigām. Prezidentūra padomē rotācijas kārtībā katrai dalībvalstij tiek piešķirta uz vienu mēnesi. Tā nenozīmē iespēju vienpersoniski pieņemt lēmumus, taču dod iespēju vadīt padomes darbu un noteikt sanāksmju dienaskārtības akcentus.
Latvija ANO Drošības padomē tika ievēlēta 2025. gada jūnijā, pirmo reizi valsts vēsturē iegūstot šādu mandātu. Par Latviju balsoja 178 no 188 balsojumā piedalījušajām ANO dalībvalstīm.
