ĪSUMĀ:
Priekšvēlēšanu kampaņas priekšplānā izvirzās ekonomika
Šī gada ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanu galvenā tēma ir ekonomika.
82 % republikāņu un 88 % demokrātu vēlētāju ir pauduši satraukumu par pieaugošo dārdzību, mājokļu izmaksām un arī dīzeļdegvielas cenu kāpumu. Salīdzinot ar iepriekšējām vidustermiņa vēlēšanām 2022. gadā, republikāņiem šis ir ievērojams samazinājums, jo pirms četriem gadiem ekonomikas jautājumi visvairāk satrauca 92 % šis partijas atbalstītāju. Savukārt demokrātiem – pieaugums, jo iepriekšējās vidustermiņa vēlēšanās 65 % atbalstītāju šos jautājumus vērtējuši kā svarīgākos. Tas liecina, ka vēlētājiem ir tendence kritizēt esošo prezidentu par īstenoto politiku.
Veslijanas Universitātes mediju projekta direktore un valdības pētījumu profesore Erika Franklina Faulere norāda, ka abas kampaņas ļoti labi apzinās ekonomisko jautājumu nozīmi, taču katra no partijām uz šo jautājumu skatās atšķirīgi.
Ja demokrāti pievērš uzmanību cenu pieaugumam un iedzīvotāju nespējai atļauties veselības aprūpes pakalpojumus, republikāņi atgādina, ka viņi iestājas par zemākiem nodokļiem. Un pētījums pierāda, ka nodokļu jautājums republikāņu vēlētājiem tiešām ir visnozīmīgākais.
Tāpat vēlētājus satrauc demokrātijas nākotne, taču šeit parādās ievērojamas atšķirības starp partiju atbalstītājiem. Demokrātu atbalstītāju vidū šis jautājums ir svarīgs 85 % aptaujāto, bet republikāņu vēlētāju vidū – vien aptuveni 70 %.
Vašingtonā bāzētās organizācijas “Pew Research Center” veiktajā pētījumā noskaidrots, ka vislielākā atšķirība starp demokrātu un republikāņu atbalstītājiem ir jautājumos par klimata politiku un izmeklēšanām, kuras varētu uzsākt pret Trampu un viņa administrāciju. Šie abi jautājumi ir izteikti svarīgāki demokrātu vēlētājiem un starpība ir attiecīgi 51 un 56 procentpunkti.
Republikāņu vēlētāju vidū vislielāko kāpumu piedzīvojis jautājums par veselības aprūpi un tās pieejamību. Savukārt demokrātu atbalstītājiem daudz aktuālāki liekas jautājumi par imigrāciju un ārpolitiku.
Džordža Vašingtona universitātes politiskās pārvaldības programmas direktors Tods Belts atzīst, ka vidustermiņa vēlēšanas ir referendums par pašreizējās valdības politiku un šoreiz blakus ekonomikas jautājumiem loma ir arī ārpolitikai:
“Diemžēl amerikāņu vēlēšanās – pat prezidenta vēlēšanās – ārpolitikai nav īpaši lielas ietekmes uz cilvēku balsošanas izvēlēm, ja vien ārpolitiskie lēmumi viņus neietekmē tieši. Un šeit mēs redzam šo sasaisti. Irānas karš un ieviestie tarifi ir tiešā veidā ietekmējuši cilvēku spēju atļauties dzīvošanai nepieciešamās lietas, un cilvēki šo sasaisti sāk apzināties. Viņi sāk saprast, ka iemesls, kāpēc situācija pasliktinās, ir prezidenta Trampa sliktie lēmumi.”
Tramps centies mobilizēt vēlētājus
Par spīti zemajiem popularitātes reitingiem, pēdējās nedēļās pirms vidustermiņa vēlēšanām Tramps ir piedalījies daudzos priekšvēlēšanu pasākumos, īpašu uzmanību pievēršot tiem štatiem, kuros Republikāņu partija tradicionāli ir baudījusi vislielāko atbalstu.
Tomēr ne visur prezidents tika gaidīts ar atplestām rokām. Daži no republikāņu kandidātiem gan Pārstāvju palātā, gan Senātā ir norobežojušies no Trampa.
Valda uzskats, ka Trampa klātbūtne kādā no priekšvēlēšanu pasākumiem var arī radīt pretēju efektu, kādēļ kandidāta popularitāte var kristies, taču pagaidām pētījumu, kas šādu hipotēzi apstiprina, nav.
Belts uzskata, ka patiesībā Trampa piedalīšanās pasākumos ir ļoti pārdomāta.
“Prezidents patiešām tic savas harismas spēkam. Viņš organizē tikšanās lielajās hallēs ar tūkstošiem cilvēku, lai mainītu vēstījumu par to, ka viņš ir nepopulārs. Viņš arī ir pārliecināts – ja viņš piedalās procesā, viņa partija uzvarēs. Viņš ir pārliecināts, ka tieši viņš spēj radīt entuziasmu savos pamata vēlētājos, kuri citādi paliktu mājās un nebalsotu. Lai uzvarētu vēlēšanās, ir jādara vairākas lietas – jāuzrunā vēlētājs politiskā spektra vidū, jāpanāk savu atbalstītāju liela iesaiste un jānodrošina, ka pretinieku vēlētājs nebalso. Tā ir mobilizācijas taktika. Viņš mēģina uzmundrināt savus vēlētājus un atgādināt, kāpēc viņi savulaik par viņu balsoja,” sacīja profesors.
Priekšvēlēšanu kampaņa izmaksājusi gandrīz 12 miljardus dolāru
Pašreizējā prezidenta atbalsts savas partijas kandidātiem ir ierasta prakse, bet bijušo valsts vadītāju līdzdalība ir visai neparasta. Tieši tāpēc šī gada kampaņa noteikti ieies vēsturē ar bijušā ASV prezidenta Baraka Obamas iesaisti demokrātu kampaņas pasākumos. Daudzi analītiķi demokrātu panākumus skaidro tieši ar viņa klātbūtni.
Taču milzīga loma šajās kampaņās, protams, ir arī naudai un reklāmām.
Parasti vidustermiņa vēlēšanas izmaksā daudz mazāk nekā prezidenta vēlēšanas, taču šī gada kampaņa ir pirmā reize, kad izdevumi būs pārsnieguši, piemēram, 2024. gada prezidenta vēlēšanu izmaksas.
Un britu raidsabiedrība BBC ziņo, ka šīs vidustermiņa vēlēšanu kampaņas tēriņi pārspēj līdzšinējos rekordus un šīs vēlēšanas, visticamāk, kļūs par visu laiku dārgākajām.
Neatkarīgā organizācija “OpenSecrets”, kas seko līdzi vēlēšanu kampaņu finansējumam, prognozē, ka kopējie izdevumi sasniegs gandrīz 12 miljardus ASV dolāru. Tas būtu aptuveni par 30 % vairāk nekā iepriekšējās Kongresa vidustermiņa vēlēšanās 2022. gadā.
Lielāko daļu izdevumu veido politisko organizāciju tēriņi. ASV darbojas tā dēvētās politiskās rīcības superkomitejas jeb “Super PAC” grupas, kas drīkst saņemt neierobežota apmēra ziedojumus no privātpersonām un uzņēmumiem. Šo naudu tās nedrīkst tieši nodot kandidātiem, taču var izmantot viņu atbalstīšanai, piemēram, finansējot priekšvēlēšanu reklāmas. Un tieši reklāmai, īpaši televīzijā, tiek tērēta lielākā daļa kampaņu līdzekļu.
No privātpersonām vislielākais ziedotājs ir kompānijas “SpaceX” īpašnieks Īlons Masks, kurš republikāņu atbalstam ziedojis vairāk nekā 400 miljonus dolāru. Īpaši daudz līdzekļu viņš ieguldījis Senāta vēlēšanu cīņā Teksasā, kur atrodas arī vairāki viņam piederošie uzņēmumi.
Savukārt lielākie ziedotāji demokrātu pusē ir miljardieris Džordžs Soross un viņu pārstāvošie uzņēmumi, kas kampaņai ziedojuši vismaz 102 miljonus dolāru. Ievērojamas summas, precīzāk, desmitiem miljonu dolāru, vēlēšanu kampaņās ieguldījuši arī kriptovalūtu uzņēmumi.
Skaidrojot šīs milzīgās izmaksas, Ohaio štata Universitātes politikas zinātņu profesors Raiens Kenedijs uzsver, ka kontrole pār Kongresu ir galvenais mērķis.
“Ja demokrāti pārņems kontroli pār Kongresu, Trampa virzītā dienaskārtība faktiski tiks iesaldēta. Viņš oficiāli kļūs par “klibo pīli” un nav īsti cerību, ka daudzi no viņa ierosinājumiem varētu tikt apstiprināti. Tātad, pirmkārt, pati kontrole pār Kongresu un, otrkārt, vai un cik ļoti šis jaunais Kongress kontrolēs procesus atlikušajos divos Trampa prezidentūras gados,” sacīja Kenedijs.
Mākslīgais intelekts izmantots dziļviltojumu radīšanai
Profesores Fauleres komanda arī izpētījusi abu partiju veidotās reklāmas kampaņas, un ir secināts, ka ar mākslīgo intelektu veidotām reklāmām abas puses ir iztērējušas aptuveni 137 miljonus dolāru. Turklāt 80 % no reklāmām nākuši no Republikāņu partijas un viņu atbalstošo grupu puses. Un vismaz 70 % šo reklāmu nav nekādu pamanāmu norāžu par to, ka tās veidotas ar mākslīgā intelekta palīdzību.
Faulere arī vērš uzmanību uz to, ka daļa no mākslīgā intelekta radītā satura ir uzskatāma par dziļviltojumiem:
“Mēs redzam divu veidu dziļviltojumus. Pirmie ir hiperreālistiskie video, kuros mēs redzam kandidātus darām vai sakām kaut ko, ko viņi nav ne teikuši, ne darījuši. Un tas patiešām rada bažas. Otrs veids ir satīrisks un parodiju saturs. Arī šeit kandidāti saka un dara kaut ko, ko nav darījuši reālajā dzīvē, taču no konteksta ir saprotams, ka tas nav pa īstam. Piemēram, reklāmas, kurās kandidāti parādās kādas korporācijas vai politiķa kabatā, lai tādējādi parādītu viņa kalpošanu kādām īpašām interesēm. Parastu lietotāju ar šādām reklāmām, visticamāk, nevar apmuļķot, bet tas ir interesants veids, kā pielietot mākslīgā intelekta radītus video.”
Aģentūra “Associated Press” izpētījusi, ka daudzi demokrāti ir izmantojuši 11 reizes vairāk līdzekļu Trampa tēla apspēlēšanai nekā republikāņi.
Ja republikāņi reklāmām ar Trampa pieminēšanu tērējuši ap 11 miljoniem dolāru, demokrāti – vairāk nekā 163 miljonus.
Tramps varētu nonākt “klibās pīles” statusā
Vēlēšanu pēdējās nedēļās prognozes liecina, ka ir gaidāms tā dēvētais zilais vilnis, proti, Demokrātu partijas kandidātu uzvara, tostarp daudzos štatos, kur iepriekš pie varas ilgstoši ir bijuši republikāņi.
Lai iegūtu kontroli pār ASV Pārstāvju palātu, demokrātiem ir nepieciešams mainīt tikai triju deputātu krēslus. Senātā šī cīņa ir nedaudz sīvāka, taču iespējamie scenāriji ir dažādi.
Par to, ka demokrāti pārņems Pārstāvju palātu, faktiski ir pārliecināti visi politikas komentētāji. Savukārt par Senāta nonākšanu demokrātu rokās domas dalās. Ja tas notiks, Tramps nokļūtu tā dēvētās “klibās pīles” statusā. Tas nozīmē, ka demokrāti faktiski varētu bloķēt jebkuru viņa iniciatīvu.
Līdz šim Tramps ir pieņēmis lēmumus ar izpildrīkojumu un dekrētu palīdzību un tā, visticamāk, arī turpinās. Tomēr strupceļā varētu nonākt sarunas par budžetu, jo Trampam ar Kongresu būs nepieciešams saskaņot vismaz 11 budžeta likumu pakotnes.
Patiesībā šādu pakotņu ir 12, taču pašreizējais Kongresa sastāvs Iekšzemes drošības departamenta finansējumu uz diviem gadiem apstiprināja jau pērn.
Taču, ja prezidenta un likumdevēju starpā saspīlējums saglabāsies, pastāv iespēja, ka valsts iestādes pārtrauks darbu nepietiekama vai neapstiprināta finansējuma dēļ.
Lai gan daži komentētāji saka, ka Trampa ēra sāk beigties, ne Tramps, ne viņa domubiedri un līdzgaitnieki no politiskās skatuves nekur nepazudīs. Viņa iesāktās politikas un lēmumi joprojām ir spēkā. Tas attiecas arī uz ārpolitikas lēmumiem, piemēram, karu Irānā, jo par spīti dažādu abu partiju politiķu iebildumiem pagaidām izeja no šī kara pie horizonta vēl nav manāma.
KONTEKSTS:
ASV parlamenta vidustermiņa vēlēšanas notiks 3. novembrī. Par vidustermiņa vēlēšanām sauc tās Kongresa vēlēšanas, kas notiek ASV prezidenta pilnvaru termiņa vidū. Vidustermiņa vēlēšanās tiek ievēlēti visi 435 Pārstāvju palātas deputāti un trešdaļa no 100 senatoriem. Pārstāvju palātas deputātus ievēl uz divu gadu termiņu, bet Senāta locekļu pilnvaru termiņš ir seši gadi.
Pašlaik gan Pārstāvju palātā, gan Senātā vairākums ir ASV prezidenta Donalda Trampa vadītajai Republikāņu partijai. Taču vēsture rāda, ka vidustermiņa vēlēšanās parasti labāk veicas opozīcijai, tādēļ Demokrātu partija mēģinās pārņemt vairākumu vienā vai abās Kongresa palātās. Ja viņiem tas izdotos, šāds pavērsiens ievērojami apgrūtinātu prezidenta Trampa darbību divu atlikušo viņa prezidentūras gadu laikā.
Vienlaikus ar Kongresa vēlēšanām dažādos ASV štatos notiks arī vietējā mēroga vēlēšanas, kurās ievēlēs štatu gubernatorus un citas amatpersonas.
