ĪSUMĀ:
Trampa dēļ pieaug eiropiešu atbalsts Demokrātu partijai
58 % Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju vēlas, lai ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanās Demokrātu partija gūtu uzvaru pār Trampa vadīto Republikāņu partiju, liecina tirgus pētījumu firmas “Polling Europe” nesen veiktā aptauja.
Trampa paustā Ukrainas kritika un labvēlīgā attieksme pret Krieviju, viņa vēlme iegūt Dānijai piederošo Grenlandi, kā arī Trampa uzsāktais karš pret Irānu, kura dēļ visa pasaule maksā dārgāk par enerģiju, ir mazinājusi eiropiešu uzticību ASV.
Prognozes liecina, ka Demokrātu partija pēc 3. novembra vēlēšanām iegūs vairākumu Kongresa Pārstāvju palātā. Ļoti iespējams, ka demokrāti pārņems kontroli arī pār Senātu.
Visticamāk, ka šāds scenārijs nozīmētu Trampa roku sasaistīšanu iekšpolitiskajos jautājumos, jo demokrātu kontrolēts Kongress varētu likt šķēršļus dažādām administrācijas iecerēm un uzsākt izmeklēšanas par Trampa un viņa ģimenes locekļu apšaubāmiem biznesa darījumiem.
Zaudējuma gadījumā Tramps varētu palielināt spiedienu pret Ukrainu
Ņemot vērā ierobežotās manevru iespējas iekšpolitikā, Tramps varētu kļūt aktīvāks ārpolitikā, domā Eiropas Parlamenta (EP) delegācijas attiecībās ar ASV vadītājs Brando Benifei no Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas. Viņaprāt, tas nenāktu par labu Ukrainai.
“Ko Tramps varētu mēģināt darīt? Lai gan es ceru, ka viņš to nedarīs, Tramps varētu izdarīt vēl lielāku spiedienu uz Ukrainas prezidentu [Volodimiru] Zelenski, lai piespiestu viņu pieņemt jebkurus [Krievijas diktatora Vladimira – red.] Putina izvirzītos nosacījumus kara izbeigšanai. Tas ļautu Trampam paziņot, ka viņš ir izbeidzis karu vēl pirms sava prezidentūras termiņa beigām,” EP loceklis sacīja telekanālam “France 24”.
Amerikāņu politoloģe Amanda Slouta viedokļrakstā izdevumā “El Pais” norāda, ka arī demokrātu kontrolētam Kongresam nebūs viegli panākt papildu finansējuma piešķiršanu Ukrainas atbalstam un noteikt jaunas sankcijas pret Krieviju, jo Tramps var vienkārši atteikties to darīt.
Slouta prognozē, ka Trampa pēdējie divi prezidentūras gadi nebūs vienkārši ASV un ES attiecībām, tāpēc viņa mudina eiropiešus turpināt ieguldīt savā aizsardzībā, uzlabot savas tehnoloģiskās spējas un pretoties labējo populistu uzplaukumam pašmājās.
Savukārt EP deputāts Arkadjušs Mularčiks no Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas uzskata, ka ASV joprojām ir ES galvenais stratēģiskais partneris, tāpēc ir jāuztur labas attiecības ar Trampu.
“Mums ir vajadzīgas ASV. Mums ir nepieciešama cieša sadarbība, jo mēs saskaramies ar vieniem un tiem pašiem izaicinājumiem Tuvajos Austrumos, Irānā, kā arī saistībā ar terorisma draudiem rietumvalstīs un Eiropas Savienībā. Manuprāt, Eiropas Savienības vadība ir pieņēmusi daudzus nepareizus lēmumus. Īpaši tas attiecas uz sociālistiem, kuri iebilst pret Trampu vienkārši tāpēc, ka viņiem viņš nepatīk. Taču Tramps šobrīd ir ASV prezidents, un ASV ir mūsu stratēģiskais sabiedrotais,” domā poļu politiķis.
Eksperts: Vēlēšanu rezultāti būs jauna iespēja Eiropai
Vācijas Māršala fonda viespētnieks Džorins Kristofers Linceniks sacīja, ka pēc Kongresa vidustermiņa vēlēšanām Trampa administrācija būs ierauta cīņās ar Kongresu par savu prioritāšu īstenošu. Viņaprāt, Eiropai tas būtu jāizmanto:
“Eiropai šī ir iespēja nostiprināt saites ar ASV štatu gubernatoriem un pilsētu mēriem, kā arī veidot ciešākas un noturīgākas attiecības starp ASV un Eiropas uzņēmumiem, tuvojoties 2028. gada ASV prezidenta vēlēšanām.
Sagaidāms, ka šajā laikā ASV nedaudz vairāk pievērsīsies iekšpolitiskajiem jautājumiem un galvenā uzmanība būs pievērsta ekonomikai. Taču tas nenozīmē, ka ASV atstās novārtā attiecības ar Eiropu.”
Slouta piebilda, ka eiropiešiem jau tagad būtu jādomā par to, kas viņiem būs nepieciešams no Vašingtonas, lai atjaunotu attiecības.
Viņasprāt, tas ļautu Eiropai kļūt par labāku partneri nākamajai ASV administrācijai, ja tā augstu vērtēs transatlantisko aliansi, vai arī mazāk neaizsargātai pret spiedienu, ja pie varas nāks Trampam līdzīgs prezidents.
KONTEKSTS:
ASV parlamenta vidustermiņa vēlēšanas notiks 3. novembrī. Par vidustermiņa vēlēšanām sauc tās Kongresa vēlēšanas, kas notiek ASV prezidenta pilnvaru termiņa vidū. Vidustermiņa vēlēšanās tiek ievēlēti visi 435 Pārstāvju palātas deputāti un trešdaļa no 100 senatoriem. Pārstāvju palātas deputātus ievēl uz divu gadu termiņu, bet Senāta locekļu pilnvaru termiņš ir seši gadi.
Pašlaik gan Pārstāvju palātā, gan Senātā vairākums ir ASV prezidenta Donalda Trampa vadītajai Republikāņu partijai. Taču vēsture rāda, ka vidustermiņa vēlēšanās parasti labāk veicas opozīcijai, tādēļ Demokrātu partija mēģinās pārņemt vairākumu vienā vai abās Kongresa palātās. Ja viņiem tas izdotos, šāds pavērsiens ievērojami apgrūtinātu prezidenta Trampa darbību divu atlikušo viņa prezidentūras gadu laikā.
Vienlaikus ar Kongresa vēlēšanām dažādos ASV štatos notiks arī vietējā mēroga vēlēšanas, kurās ievēlēs štatu gubernatorus un citas amatpersonas.
