ĪSUMĀ:
Krievija pēc sarunām ar ASV sūtni nemaina kara taktiku
Krievija nav mainījusi savu kara taktiku arī pēc ASV īpašā sūtņa Stīva Vitkofa sarunām ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par iespējām izbeigt karadarbību Ukrainā, paziņoja Zelenskis, komentējot ceturtdien notikušos vairāku ballistisko raķešu triecienus mērķiem Ukrainā, tostarp galvaspilsētā Kijivā.
Krievijas puse ir paziņojusi, ka ir gatava jau nākamajā mēnesī atsākt trīspusējās sarunas ar Kijivu un Vašingtonu, vienlaikus noraidot piedāvājumus, ko sarunās ar Vitkofu bija panākuši Eiropas pārstāvji.
Pēc Putina vārdiem, turpmākajām sarunām par kara izbeigšanu ir jākoncentrējas uz drošības garantijām abām karā iesaistītajām pusēm.
Tāpat esot nepieciešams diskutēt par kopējiem drošības principiem visā Eiropā.
Putins ir ierosinājis nākamajā mēnesī sarīkot arī ASV, Ķīnas un Krievijas līderu sarunas par konflikta izbeigšanu Ukrainā. Kijivas pārstāvji bažījas, ka valsts liktenis varētu tikt izlemts sarunās bez Ukrainas iesaistes.
Plāna piedāvājumi, iespējams, izdevīgāki Krievijai
Izdevums “The Economist” apgalvo, ka Ukrainai tiek prasīts, lai tā atsakās no saviem plāniem iestāties NATO. Savukārt pašlaik okupētajās Donbasa teritorijās tiktu izveidota demilitarizēta zona.
Apmaiņā pret to Ukrainai tiek solīta finansiāla palīdzība un dalība Eiropas Savienībā.
Runājot par Krieviju, tā iegūtu sankciju atvieglojumus, jaunus darījumus ar ASV un attiecību uzlabošanos ar rietumvalstīm. Svarīgs faktors ir arī Krievijas gāzes piegāžu atjaunošana Eiropai, tostarp caur gāzesvadu “Nord Stream”.
Ja šādi piedāvājumi tiešām būs izvirzīti, tad ukraiņu prognozes par to, ka jebkāds piedāvājums no ASV puses vairāk atbilst Krievijas interesēm, piepildīsies.
Ukrainai trūkst pārtvērējraķešu “Patriot”
Kā prognozē Zelenskis, visticamāk, tuvākajā laikā Krievijas triecieni ar ballistiskajām raķetēm varētu pastiprināties, jo Ukrainai trūkst pārtvērējraķešu “Patriot”.
Zelenskis norādījis, ka pārtvērējraķešu piegādes pat no Eiropas valstīm ir pilnībā atkarīgas no ASV.
Taču, saasinoties situācijai Tuvajos Austrumos un pastiprinoties spekulācijām par iespējamiem jauniem triecieniem Irānai pēc ASV vidustermiņa vēlēšanām, lielākā daļa amerikāņu bruņojuma tagad tiek novirzīta cīņām tieši tajā reģionā.
KONTEKSTS:
Sarunas par iespējamo miera panākšanu Ukrainā aktivizējās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanas amatā 2025. gada janvārī. Viņš vairākkārt runājis un pat ticies ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
2026. gada 23. janvārī Abū Dabī notika pirmās Ukrainas, ASV un Krievijas trīspusējās sarunas klātienē kopš pilna apmēra kara sākuma. Tām sekojušas vairākas tikšanās arī Šveicē.
Lai gan iesaistītās amatpersonas ziņojušas par pakāpenisku progresu, joprojām nav izdevies panākt kopsaucēju tādos svarīgos jautājumos kā teritoriju sadale un drošības garantijas Ukrainai.
Sarunu laikā pakāpeniski arī pieaudzis spiediens pret Ukrainu, ASV mudinot Ukrainu gan atteikties no Donbasa, gan sarīkot kara dēļ atliktās prezidenta vēlēšanas. Zelenskis paudis gatavību tās sarīkot kopā ar referendumu par miera vienošanās nosacījumiem ar Krieviju.
