Par spilgtāko piemēru minēta Francija, kur aizvadītajā nedēļas nogalē protesti pārauga plašos vardarbīgos nemieros. Tajos dedzināja ēkas un automašīnas, izlaupīja veikalus, bet policija nespēja nodrošināt kārtību. Protesti notikuši arī Beļģijā, Itālijā un Portugālē.
Daļa politiķu, tostarp ASV prezidents Donalds Tramps un Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, nemierus saista ar imigrāciju un migrantu integrācijas problēmām. Taču “The Economist” šādam skaidrojumam nepiekrīt.
Sestdien Francijā demonstrācijās piedalījās vairāk nekā 500 000 cilvēku. Lielākoties tie bija baltādaini cilvēki bez sejas aizsegiem. Viņus, tāpat kā protestētājus citās valstīs, sadusmojis dzīves dārdzības pieaugums un nekvalitatīvie sabiedriskie pakalpojumi. Viņi vēlas lielākas degvielas subsīdijas, vairāk līdzekļu skolām un lielāku finansiālu atbalstu.
Vardarbība patiešām sekoja. Taču, kā uzsver “The Economist”, tās cēloņi meklējami citur, un neviens no tiem nav saistīts ar rasi. Turklāt lielu daļu vardarbības izprovocēja un organizēja anarhisti, kuriem ir revolucionāri politiski mērķi. Viens no viņiem ir aptuveni 35 gadus vecs baltādains Francijas pilsonis, kurš aizturēts pēc 19. gadsimtā celtā Limožas rātsnama aizdedzināšanas.
“The Economist” īpašu uzmanību pievērš arī Francijas ekonomiskajām problēmām. Kad pirms vairākiem gadiem valsti pārņēma “dzelteno vestu” protesti, prezidents Emanuels Makrons varēja piešķirt miljardiem eiro, lai mazinātu sabiedrības neapmierinātību. Tagad šādas iespējas vairs nav. Valsts tērē pārāk daudz, bet ekonomika aug pārāk lēni. Makrona prezidentūras laikā ekonomikas izaugsme bijusi tikai nedaudz virs 1 % gadā. Arī budžeta deficīts joprojām ir ļoti augsts.
Tikmēr uzticēšanās politiķiem mazinās. Aptaujas liecina, ka vairāk nekā 80 % Francijas iedzīvotāju pesimistiski raugās uz savu nākotni.
Izdevuma vērtējumā centriski noskaņotajiem politiķiem trūkst jaunu ideju, bet arvien lielāku atbalstu gūst radikālāki politiskie spēki. Līdzīgas problēmas vērojamas arī citās Eiropas valstīs.
Raksta noslēgumā “The Economist” brīdina, ka centristu nespēja risināt šīs problēmas var maksāt viņiem varu. Savukārt politiskā nestabilitāte Eiropā var apdraudēt Eiropas Savienības darbību, radīt finanšu satricinājumus un vājināt Eiropas spēju pretoties Krievijas agresīvajai politikai.
KONTEKSTS:
Francijā protesti aizsākās 25. septembrī Parīzes piepilsētās Ildefransas reģionā, bet tagad ir izplatījušies uz citām pilsētām valsts mērogā.
Skolēni rīkojuši demonstrācijas pie skolām, protestējot pret neapmierinošu izglītības kvalitāti. 1. oktobrī skolēnu protestiem pievienojās universitāšu studenti. Vēlāk jauniešiem pievienojās arī citas sabiedrības grupas, protestējot pret dzīves dārdzību, mājokļu nepieejamību, zemo atalgojumu un slikto sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti.
Sestdien, 17. oktobrī, vairākās Francijas pilsētās notiekošie protesti pārauga pēdējos gados nepieredzētā vardarbībā. Maskās tērptas jauniešu grupas galvaspilsētā, kā arī Marseļā, Lionā, Bordo un citās pilsētās iesaistījās sadursmēs ar policiju, laupīja veikalus un izraisīja ugunsgrēkus. Limožas pilsētā aizdedzināta 19. gadsimtā celtā mērijas ēka.
Grautiņu laikā policija arestēja vairāk nekā 2500 cilvēku, bet aptuveni 1000 policistu un žandarmu guva ievainojumus. Pēc pieredzētajiem nemieriem daudzviet Francijā ieviesta komandantstunda, lai nepieļautu pulcēšanos.
