Kramatorska un Slovjanska ir divas lielākās Ukrainas kontrolētās pilsētas Doneckas apgabalā, un tā militārās administrācijas vadītājs Vadims Filaškins uzsvēra, ka dzīve pilsētās ir pārāk bīstama. Tāpēc paplašināta obligātās evakuācijas zona ģimenēm ar bērniem. Tagad tā aptver visus Kramatorskas un Slovjanskas pašvaldību apdzīvotos punktus.
“Palikt tur kopā ar bērniem ir nepamatots risks. Vēršos pie vecākiem: nepakļaujiet bērnus briesmām un negaidiet, kamēr krievu trieciens notiks līdzās jūsu mājām. Evakuējieties jau tagad!” platformā “Telegram” mudināja amatpersona.
Varas iestādes arī sola palīdzēt ģimenēm pārcelties uz drošākiem Ukrainas reģioniem.
Ārvalstu mediji ziņo, ka otrdien Krievijas armija palaida trīs aviācijas bumbas uz pilsētas dzīvojamo rajonu, un izpostīja četrus daudzdzīvokļu namus. Uzbrukumā gāja bojā trīs cilvēki. Līdzīgā uzbrukumā Slovjanskā ceturtdien ievainoti vismaz pieci cilvēki, tai skaitā divi bērni vecumā no astoņiem līdz trīspadsmit gadiem. Ukrainas mediji vēsta, ka abās pilsētās mīt vēl vairāki simti bērnu.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Krievijai realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi ne vien dažādus algotņus no ārvalstīm, bet arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas, Pakistānas un Āfrikas.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, pašā ziemas spelgonī izraisot plašus elektrības, ūdens un apkures traucējumus valstī, tostarp galvaspilsētā Kijivā.
Savukārt Ukraina jau no 2025. gada rudens arvien aktīvāk ar tālas darbības droniem un raķetēm apšaudījusi dažādus militārus, kā arī ar naftas pārstrādi un tirdzniecību saistītus mērķus Krievijā un okupētajā Krimā. Tas Krievijā un Krimas pussalā izraisījis degvielas krīzi un lielas militārās apgādes problēmas.
