Eiropas Savienība daudzos gadījumos paļaujas uz nolīgumiem ar Ziemeļāfrikas valstīm, lai ierobežotu nelegālo migrāciju, sniedzot finansiālu atbalstu un citus stimulus apmaiņā pret stingrāku robežkontroli un sadarbību migrantu atgriešanas jautājumos.
Kritiķi savukārt apgalvo, ka šāda pieeja pakļauj bloku spiedienam no tranzīta valstīm, kuras var izmantot migrācijas plūsmas, lai panāktu politiskas vai ekonomiskas piekāpšanās.
Maroka noraidījusi apgalvojumus, ka tā ir atbildīga par migrantu pieplūdumu Seutā.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, Spānijas un Marokas varas iestādes ir paziņojušas, ka robežšķērsošanu Seutā veicināja migrantu kontrabandas tīkli.
Komisārs Brunners norādījis, ka tas uzsver nepieciešamību pēc stingrākas rīcības pret kontrabandistiem un mudinājis likumdevējus virzīt uz priekšu bloka direktīvu par kontrabandas apkarošanu, ko komisija ierosināja gandrīz pirms trim gadiem.
Tikmēr Spānija izvirzījusi ultimātu Itālijas valdībai – tā pieprasa pārtraukt robežkontroli, kas ieviesta migrācijas krīzē Spānijas Ziemeļāfrikas anklāvā Seutā.
Ja tas netiks izdarīts līdz šai svētdienai, Spānija sola veikt pasākumus, lai aizsargātu savu pilsoņu intereses un cieņu.
Madride uzskata, ka šī kontrole ir netaisnīga, neatbilstoša Eiropas Savienības interesēm un diskriminējoša pret Spānijas iedzīvotājiem. Mediji ziņo, ka Itālijas valdība lēmusi saglabāt robežkontroli vismaz līdz sestdienai, 15. augustam.
Kā vēsta aģentūra “Reuters” un Spānijas laikraksts “El País”, Itālijas valdība paziņojusi, ka tā mainīs savu nostāju tikai gadījumā, ja būs pārliecība, ka vairāk nav jauns migrācijas vilnis, vai ka Itālijai nav nekādu drošības vai terorisma risku.
Spānijas Civilā gvarde savukārt sagatavojusi ziņojumu, kurā analizēta iespējama jauna masveida nelikumīga robežšķērsošana. Ziņojumā pētīti ieraksti sociālo mediju vietnēs, kuros izskan aicinājums mobilizēt cilvēkus mēģināt atkal iekļūt Seutā 15. augustā.
Secināts, ka tiešsaistes kampaņa var mobilizēt cilvēkus, taču nav zināms, vai pēc tās var notikt masveida robežšķērsošana, cik cilvēku varētu būt tajā iesaistīti un kas ir kampaņas autori.
Ideoloģiski pretējām Itālijas un Spānijas valdībām ir atšķirīgs redzējums migrācijas politikā, labējai Džordžijai Meloni Romā atbalstot stingrāku migrācijas kontroli, bet sociālistam Pedro Sančesam Madridē atbalstot liberālāku pieeju.
KONTEKSTS:
Spānijas Ziemeļāfrikas anklāvs Seuta piedzīvoja masveida migrācijas vilni no Marokas.
Saskaņā ar Spānijas aplēsēm Seutā no 30. līdz 31. jūlijam iekļuva aptuveni 60 000 migrantu. Marokas ministrija ziņojusi, ka vēl 1135 cilvēki centušies sasniegt Melilju – otro Spānijas Ziemeļāfrikas anklāvu.
Drīz Spānija ziņojusi, ka gandrīz visi migranti ir atgriezušies atpakaļ Marokā.
Seutai ar Maroku ir astoņus kilometrus gara robeža. Vietās, kur sauszemes žogs beidzas un iestiepjas ūdenī, attālums, kas jānopeld, lai nonāktu Spānijas teritorijā, ir no dažiem simtiem metru līdz pāris kilometriem. Vairums migrantu, kuri nelikumīgi šķērsoja robežu, peldēja pa jūru.
Dažiem centieni nokļūt Seutā izrādījušies liktenīgi – vairāki desmiti cilvēku gājuši bojā.
Spānija migrantu pieplūdumā apsūdzēja cilvēku kontrabandas tīklus, kuri nepareizi interpretēja Spānijas Augstākās tiesas lēmumu. Saskaņā ar to migrantus, kuri jūrā tiek aizturēti, mēģinot sasniegt Seutu vai Melilju, nedrīkst bez individuālas lietas izskatīšanas nekavējoties nosūtīt atpakaļ uz Maroku.
Paši migranti apgalvo, ka centušies nokļūt Seutā labākas dzīves meklējumos. Vairāki marokāņi stāstījuši, ka doties uz Seutu viņus pamudinājuši ieraksti sociālajos tīklos un draugu teiktais par to, ka stingri apsargāto robežu iespējams šķērsot.
Reaģējot uz situāciju Seutā, vairākas valstis, tostarp Itālija, Somija un Dānija, aicināja Eiropas Savienību (ES) apturēt Spānijas dalību Šengenas zonā. Francija un Itālija ziņoja, ka pastiprinās robežkontroli ar Spāniju.
