Vidēji Latvijā bioloģiski apsaimniekotās lauksaimniecības zemes platība pieaugusi līdz 350,9 tūkstošiem hektāru jeb piektajai daļai no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes.
Asociācijā informēja, ka bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvars virs valsts vidējā rādītāja ir jau 19 Latvijas novados.
Pirmo reizi vēsturē 40 % robežu pārkāpuši divi novadi – Madonas, kur bioloģiski apsaimnieko 43 % platību, un Alūksnes – 40 %.
Pirmajā pieciniekā ir arī Balvu novads ar 39 %, Cēsu un Ludzas novadi – abos 37 %. Turklāt Madonas novads ir līderis ne tikai pēc bioloģiskās lauksaimniecības zemes īpatsvara, bet arī pēc faktiskās platības – šeit bioloģiski saimnieko 33,1 tūkstoti hektāru.
Madonas novadā saimnieko Gunārs Vīgants, kurš vada gaļas liellopu saimniecību “Tauri” un strādā ar zīmolu “Neganti gardi”. Viņš stāstīja, ka pieprasījums pēc bioloģiskās produkcijas tikai pieaug: “Lielākais ieguvums ir tas, ka saviem klientiem varam piedāvāt bioloģisku produktu. Mūsu dzīvnieki ir ganījušies bioloģiski vērtīgos zālājos, jo te ir Ogres upes ielejas dabas parka teritorija. Mums stāsts iet roku rokā – bioloģiska saimniekošana un draudzīga dabai. Un cilvēki novērtē apstākļus, kādos dzīvnieki ir auguši. Skatoties pēc apgrozījuma, pieprasījums pieaug. Plānojam audzēt vairāk dzīvnieku.”
Arī pēc bioloģisko saimniecību skaita līderis Latvijā ir Madonas novads ar 285 bioloģiski sertificētiem uzņēmumiem, aiz sevis atstājot Balvu novadu ar 270 saimniecībām un Preiļu novadu ar 250.
Tieši Balvu novada Šķilbēnu pagastā saimnieko saimniecība “Kotiņi”, kas šogad uzsākusi pāreju uz bioloģisko lauksaimniecību un kopā ar saistīto saimniecību “Sābri” apsaimnieko vairāk nekā piecus tūkstošus hektārus zemes vairākos pagastos.
LBLA vadītājs Mārtiņš Gaiķēns norādīja, ka pagasti un novadi, kuros bioloģiski apsaimnieko ievērojamu daļu no lauksaimniecības zemes, ir ieguvums gan vietējai ekonomikai, gan videi un sabiedrībai.
“Bioloģisko platību pieaugumam var būt sniega bumbas efekts – pēdējos gados arvien vairāk konvencionālo lauksaimnieku izvēlas strādāt bioloģiski, jo saskaras ar grūtībām nopelnīt, pieaugot minerālmēslu un pesticīdu cenām,” viņš sacīja.
Bioloģiskajiem saimniekiem esot daudz vieglāk saimniekot reģionos, kur ir liels bioplatību īpatsvars, jo mazāk jāraizējas par potenciālo pesticīdu piesārņojumu no kaimiņu konvencionālajiem laukiem, piebilda Gaiķēns.
LBLA vadītājs rosināja pašvaldības pārskatīt saistošos noteikumus, turpmāk piemērojot nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi bioloģiskajām platībām.
Šāda prakse jau pastāvot Siguldas, Cēsu, kā arī Limbažu, Tukuma un Talsu novados.
Pretēju ainu bioloģiski sertificētās lauksaimniecības zemes īpatsvarā rāda daļa Pierīgas novadu – Olaines ir tikai 2 % bioloģisko platību, Salaspils – 7 % –, Ropažu – 8 % –, kā arī Saldus novads – 6 %. Viszemākais bioloģiskās lauksaimniecības zemes īpatsvars ir graudu klētī Zemgalē – Jelgavas un Dobeles novados 3 %, bet Bauskas – 7 %.
Reģionu griezumā līdere ir Vidzeme, kur darbojas 1467 bioloģiskās saimniecības un citi bioloģiskās lauksaimniecības operatori. Tai seko Latgale (1296), Zemgale (500), Kurzeme (494) un Rīgas reģions (341).
