ĪSUMĀ:
Ukrainas 40 dienu operācijā nodarīts plašs kaitējums Krievijas ekonomikai
Par 40 dienu ietekmes operāciju Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja jūnija beigās. Operācijas izpildi viņš uzticēja Ukrainas Drošības dienestam – ar mērķi ietekmēt Krieviju, lai mudinātu agresorvalsti izbeigt karu.
Šonedēļ apritēja 40 dienas kopš operācijas sākuma, tādēļ Ukrainas Drošības dienests nāca klajā ar paziņojumu, kurā uzskaitīja to, kas šo dienu laikā paveikts.
Operācijas laikā Ukraina veikusi triecienus vairāk nekā 100 stratēģiskiem objektiem Krievijas teritorijā un okupētajās Ukrainas teritorijās, kā arī vairāk nekā 21 000 triecienu mērķiem frontē.
Par triecienu mērķiem kļuva militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumi, aviācijas bāzes, pretgaisa aizsardzības līdzekļi, komandpunkti, Krievijas karaflotes kuģi un “ēnu flotes” tankkuģi, naftas pārstrādes rūpnīcas, kā arī Krievijas transporta un militārās loģistikas objekti.
Pēdējā teju mēneša laikā plaši triecieni veikti agresora tiešsaistes tirgotāja “Wildberries” noliktavām.
Ukrainas amatpersonas atsakās apstiprināt, vai triecieni “Wildberries” objektiem oficiāli bija daļa no kampaņas, bet viena no tām medijam “Kyiv Indepenent” norāda, ka uzbrukumi ir daļa no plašākas stratēģijas, lai ietekmētu Krievijas ekonomiku un arī parasto pilsoņu ikdienas dzīvi.
Triecienu sekas arvien vairāk izjūt arī desmitiem tūkstošu tirgotāju, kuri pārmet Krievijas valdībai atbalsta mehānisma neesamību kompensāciju izmaksās par zaudētajām precēm.”
“Mums nav skaidrs, kā mums kā pārdevējiem jāsadarbojas ar apdrošinātājiem un jāpierāda zaudējumi. Pašlaik nav nekāda valsts atbalsta pasākumu pārdevējiem,” stāsta tirgotājs, “Wildberries” klients Mihails.
Pieaugot zaudējumiem, ko rada Ukrainas dronu veiksmīgie uzbrukumi, “Wildberries” sāk pārnest daļu loģistikas ārpus Krievijas. Kazahstānā uzņēmums jau būvē divus lielus loģistikas centrus.
Baiļu un neapmierinātības sēšana plašākā Krievijas sabiedrības daļā noteikti ir izdevusies, un triecieni arī turpina nodarīt kaitējumu agresora ekonomikai.
Eksperts: Ukrainas triecieni noveduši pie Krievijas pārvaldes sistēmas izsīkuma
Operācijas mērķis bija mudināt Krieviju izbeigt karu, tomēr agresorvalsts turpina uzbrukumus Ukrainai.
Lai gan Krievija pēkšņi nepārtrauca karu, maz ticams, ka kāds Ukrainā patiešām sagaidīja, ka pēc šīm 40 dienām Krievija sēdīsies pie galda vai karu izbeigs, uzskata arī raidsabiedrības BBC Krievu redakcijas militāro jautājumu komentētājs Pāvels Aksjonovs:
“Ja mēs šos triecienus uzskatām par mēģinājumu piespiest krievus kaut kā izbeigt šo karu, tad tas ir pilnīgi bezjēdzīgi, jo neviena valsts nevar piespiest citas valsts iedzīvotājus kaut ko mainīt abu valstu attiecībās, uzbrūkot dažādiem mērķiem dziļi to robežās. Tas vēsturē nekad nav darbojies. Ja mēs runājam par ietekmi uz ekonomiku, mēs vēl nevaram teikt, ka Krievijas ekonomika cieš vai sabrūk šo triecienu ietekmē, bet mēs varam runāt par nopietnām problēmām.
Turklāt šie triecieni noved pie lielākas Krievijas Federācijas pārvaldības sistēmas izsīkuma. Tas ir liels izaicinājums. Ja mēs runājam par izsīkuma karu, tad tas ir tieši tas. Tas ir izsīkums.”
Ukraina centusies ietekmēt Krievijas sabiedrības noskaņojumu
Pēc Ukrainas amatpersonu teiktā, viens no operācijas galvenajiem politiskajiem mērķiem bija piespiest Krievijas iedzīvotājus tiešāk izjust kara sekas un ietekmēt Krievijas sabiedrības noskaņojumu rudenī, kad valstī gaidāmas parlamenta vēlēšanas.
Tāpat Ukrainas amatpersonas apgalvo, ka nebūt negaida kādus pārsteigumus šajās vēlēšanās, taču radot lielākas bailes, neapmierinātību un finansiālos sarežģījumus, ir iespējams pirms vēlēšanām vājināt uzticību Kremlim.
Tādējādi Kijiva cer parādīt plaisu starp sabiedrības noskaņojumu un oficiālajiem vēlēšanu rezultātiem.
Kā skaidrojusi viena no Ukrainas amatpersonām – ja krievi dosies uz vēlēšanu iecirkņiem un balsos pret Krievijas diktatora Vladimira Putina partiju “Vienotā Krievija” un tad redzēs oficiālos rezultātus, kas rāda, ka partija ieguvusi 60 % balsu, viņi sapratīs, ka skaitļi ir safabricēti.
Tātad šo 40 dienu operāciju var uzskatīt par daļu no plašākiem pūliņiem ietekmēt Krievijas ekonomiku, sabiedrības noskaņojumu un piespiest Krieviju sēsties pie sarunu galda.
KONTEKSTS:
Turpinoties Krievijas plaša mēroga iebrukumam Ukrainā, kurš sākās 2022. gada 24. februārī, Ukraina 2025. gadā augustā sāka pielietot jaunu pretošanās stratēģiju – dronu triecienus naftas pārstrādes rūpnīcām, sūkņu stacijām, naftas uzglabāšanas noliktavām un eksporta termināļiem, kā arī militāriem objektiem agresorvalsts teritorijā.
Līdz šim Ukrainas vidējas un tālas darbības dronu un raķešu triecieni iznīcinājuši vai bojājuši simtiem šādu Krievijas objektu. Droni bieži apšaudījuši un bojājuši arī naftas termināļus, pārstrādes vai uzglabāšanas objektus Krievijas rietumos pie valsts robežas ar Eiropas Savienību.
Šo triecienu sekas Krievijai ir būtiskas: plaši ugunsgrēki, naftas pārstrādes rūpnīcu darbības apturēšana, degvielas deficīts un pat pilnīgs dīzeļdegvielas eksporta aizliegums. Degvielas trūkums redzams vairākos reģionos, tostarp Maskavā, kur veidojas garas rindas pie uzpildes stacijām. Ukrainas triecieni traucē arī Krievijas militāro loģistiku – īpaši Krimas apgādi.
Ukrainas vadība šos triecienus dēvē par “tālas darbības sankcijām”, kuru mērķis ir radīt Krievijai bailes un deficītu, piespiežot agresorvalsti maksāt augstāku cenu par karu.
