Uzmanību sociālajos medijos piesaistījis video, kurā redzams iedzīvotājs, kurš Rēzeknes centrā no pašvaldības puķupoda izrok stādus un ieliek tos maisā līdzņemšanai. Video plaši izplatījies, sasniedzot vairāk nekā 600 000 skatījumu.
Arī Rēzeknes ielās uzrunātajiem iedzīvotājiem video nav palicis nepamanīts un lielākajai daļai šāda pilsētvides apstādījumu zagļu rīcība neesot saprotama.
“Tur nav apspriežams. Jāprasa tai pašai tantei, kas to darīja. Izskatās, ka tur vecis brunčos. Tā noteikti sieviete bija. Nekāda bomziene neizskatījās. Nezinu… ir policija, lai skatās! Lai mūs sāk mācīt, ka ir jāstāda, ne jārauj.”
“Absolūti garām! Galu galā tas jau tiek darīts pilsētai, lai būtu skaistāka, bet diemžēl tās ir sekas audzināšanai, varbūt iepriekšējiem laikiem. Mēs taču zinām – kas nav piesiets, to vienam otram noteikti vajag!”
“No vienas puses, jā, tas nav skaisti. No otras puses, ja, pieņemsim, cilvēks paņēma sev stādīšanai auga atvasi, iespējams, tas nav nekas briesmīgs. Tagad grūti laiki, kā saka.”
Video redzamais gadījums nav nedz pirmais, nedz vienīgais šogad, kad Rēzeknes pašvaldības puķu dobēs vai sastādītajos puķupodos uzdarbojies zaglis. Rēzeknes Pilsētvides un attīstības pārvaldes vadītājs Georgijs Orlovs apstiprināja, ka apstādījumu postījumi tiek konstatēti katru gadu.
“Katra tāda reize rosina uzdot jautājumus, vai tiešām tas ir tā vērts, vai kādam cilvēkam tiešām tie trīs vai pieci stādi ir tik nozīmīgi, ka viņš gatavs dienas vidū vienkārši paņemt un izraut puķes no dobēm? Bet tāda problēma pastāv. Zog ne tikai viengadīgos stādus, zog arī krūmus un pat melnzemi no vāzēm,” norādīja Orlovs.
Šogad no Rēzeknes pilsētā iekoptajiem apstādījumiem pazuduši vismaz 20 puķu stādi.
Foto: Beatrise Borise / LSM Latgales redakcija Apstādījums Rēzeknē
Daļa gadījumu fiksēti pilsētas videonovērošanas kamerās, un informācija nodota gan pašvaldības policijai, gan Valsts policijai. Taču līdz šim, kā norādīja Georgijs Orlovs, neviena persona nav saukta pie atbildības. Vienlaikus pašvaldība izpostītos apstādījumus atjauno.
“Mēs atjaunojam stādus, lai tā puķu dobe izskatās organiski. Plus mīnus pieci eiro par darbu katra stādiņa atjaunošanai. Tādas apmēram tās izmaksas. Tās nav tik lielas, protams, bet vairāk nesaprašana, vai tiešām tas ir tā vērts?” neizpratni pauda Orlovs.
Garnadži uzdarbojas arī Balvu pašvaldības puķu dobēs. Tur par apzaļumošanas speciālisti divarpus gadus strādā Lilita Buša. Viņa atklāja, ka tos, kas šādi rīkojas, ir izdevies pieķert pat notikuma vietā.
“Šajā pavasarī bija situācija, kad tante atraitnītes ņēma no dobes laukā un nesa uz kapiem, jo viņai neesot līdzekļu, par ko iegādāties apstādījumus kapsētai. Man iedzīvotāji teikuši, ka pa vakariem parkā saimnieko un noskatītie vērtīgākie eksemplāri tiek izrakti. Tulpes ir ļoti iecienītas. Tās tiek rušinātas laukā. Arī vasaras puķu stādījumi, ja kādam iepatīkas,” stāstīja Buša.
Kopējais nozagto stādu skaits un radītie zaudējumi Balvu pašvaldībā gan nav aprēķināti.
“Nav tik ļoti lielos apmēros, lai varētu par to sākt ļoti bažīties, bet gribētos iedzīvotājiem pieklauvēt pie sirdsapziņas, cik mēs esam atbildīgi par apkārtni, kur mēs dzīvojam,” sacīja Buša.
Tikmēr Preiļu un Ludzas novadā pauž, ka regulāru zagļu uzdarbošanos pašvaldības apstādījumos nenovēro. Uzņēmuma “LNS pakalpojumi”, kas nodarbojas ar apzaļumošanu un teritorijas uzturēšanu Ludzā un Kārsavā, valdes loceklis Juris Vorkalis atklāja, ka pēdējie zagšanas gadījumi pašvaldības puķu dobēs konstatēti pirms pieciem gadiem.
“Jo tālāk vēsturē, jo vairāk tas notika. Bet šobrīd viss mums ir kārtībā ar šo jautājumu. Laikam jau cilvēku ir mazāk un laikam arī drusciņ prātīgāki paliek. Tā ir tāda patīkama iezīme,” atzina Vorkalis.
Latgales pašvaldībās aicina iedzīvotājus nebūt vienaldzīgiem un, ja gadās pamanīt, ka pilsētvides apstādījumos uzdarbojas zagļi, aizrādīt viņiem. No vienas puses, pašvaldībās nelolo cerības, ka stādījumu postīšana vismaz tuvākajā laikā beigsies, bet, no otras puses, iedzīvotāju līdziesaiste un aizrādīšana liks šādiem gadījumiem mazināties.
