No eksperimenta līdz lolotam projektam
Preiļu novada Aizkalnes pagasta zemnieku saimniecības “Dižarāji” saimniece, triju bērnu māmiņa Māra Ziemele arbūzus audzē jau sešus, septiņus gadus.
“No sākuma, protams, tas bija eksperimentālā veidā, vairāk priekš sevis. Gribējās izmēģināt kaut ko jaunu, kaut ko citādāku, un piedāvāt arī vietējā tirgū, vietējiem cilvēkiem kaut ko savu, kas ir izaudzēts tepat, kas ir veselīgs, kas nav apstrādāts, un arī par pieejamu cenu,” norādīja Ziemele.
Paralēli graudkopībai un lopkopībai tieši arbūzu audzēšana izraudzīta kā jauna papildnozare, kam nu jau ir dots savs zīmols – Preiļu arbūzs.
Preiļu novada Aizkalnes pagasta zemnieku saimniecība “Dižarāji” Foto: Silvija Smagare / LSM Latgales redakcija
To platības te aug gadu no gada.
“Sākuma tas bija eksperimentāli – apmēram uz tūkstoš sēkliņām tagad mums ir jau 1,4 hektāri. Tas mums tāds lolojams projekts, hobijs. Gribas, lai izaug un paši pārdzīvojam līdzi katram vējam, katrai krusai. Dienā neskaitāmas reizes mēs atnākam uz lauku,” skaidroja saimniece.
Laikapstākļi var aizkavēt arbūzu sezonu
Tā kā arbūzi Preiļu novada Aizkalnē aug uz klaja lauka, dabas apstākļi ir lielākais izaicinājums, ar ko nākas saskarties arbūzu audzētājiem.
“Laukus ir ieteicams mainīt katru gadu, līdz ar to tā platība, zeme ir jāiestrādā, jāiekultivē, jāiemēslo. Tas ir vesels cikls un ļoti daudz resursu un spēka, un entuziasma jābūt,” sacīja saimniece.
Par laimi, aizvadītā vētra postu nav nesusi, bet, piemēram, pērn visa raža gāja bojā. Saimniecībā arbūzus sēj tieši laukā, stādus iepriekš neaudzējot. Lai gan šopavasar sēja notika aptuveni desmit dienas agrāk nekā 2024. gadā, jūnija vēsums un lietavas augu attīstību aizkavēja. Jaunos augus bojāja arī krusa, bet vēsajā un lietainajā jūlija sākumā ziedi neapputeksnējās. Tādēļ šogad raža nogatavojas vēlāk – iepriekšējos divos gados jau ap 19. augustu saimniecība bija atvērta apmeklētājiem un arbūzu degustācijām.
Par šī gada ražu, kas tikai tagad sākusies, vēl esot pāragri spriest, bet darbs uz lauka ieguldīts liels.
“Šogad ir nedēļu, divas vēlāk viss aizbīdījies. Arbūzi ir siltummīļi un ļoti cīmperlīgi, ļoti jutīgi pret laika, temperatūras maiņām. Neesam galīgi pesimisti – kā būs, tā būs, un par apjomu ļoti grūti spriest. Tas ir hobijs, ar kuru ir jāriskē. To var darīt. Miljonus un bagātības ar to nenopelnīsi. Ja ir tā degsme iekšā, var mēģināt, censties un darīt, bet šeit nekas nav garantēts,” skaidroja Ziemele.
Visa Latvijā izaudzētā raža paliek vietējā tirgū
Iespējams, šo daudzo apstākļu kopums licis nevienam vien arbūzu audzēšanai atmest ar roku, tomēr kopumā arbūzu platības Latvijā pieaug. Šī gada raža varētu būt laba.
“Salīdzinot ar 2024. gadu, arbūzu platība ir divkāršojusies. Tad tie bija nepilni desmit hektāri, šogad – gandrīz 20, bet jāņem vērā, ka tie nav tikai arbūzi. Tie ir arbūzi un melones kopā, un tas ir atklātais lauks, neskaitot to, ko viena daļa zemnieku audzē siltumnīcās. Šogad nav tik karsti kā Eiropā, nav arī tik ļoti slapjš kā pagājušogad. Var teikt, ka laikapstākļi visu dārzeņu audzēšanai, tostarp arbūziem un melonēm, ir bijuši diezgan labvēlīgi,” norādīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes locekle un biedrības “Latvijas dārznieks” eksperte Mārīte Gailīte.
Visi Latvijā izaudzētie arbūzi rod noietu tieši vietējā tirgū, jo, kā stāstīja Gailīte, apjoms nav liels.
“Runa varētu būt par kādām 300–400 tonnām gadā, tas nav nekas Latvijas tirgum. Lielākā daļa tiek tirgota vai nu tiešajās piegādes ķēdēs, vai nu tirgos, vai arī cilvēki brauc uz saimniecību nopirkt uz vietas. Var būt arī gadījumi, ka arbūzus ir grūti pārdot. Tie tomēr mēdz izaugt diezgan lieli, kādi pieci, septiņi un vairāk kilogrami, līdz 12 kilogramiem,” skaidroja Gailīte.
Preiļu arbūzu audzētāja Māra Ziemele norādīja, ka ejošākie arbūzi tiešām ir līdz četriem kilogramiem: “Pirms diviem gadiem lielākais arbūzs bija ap 12 kilogramiem, bet tas ir atkarīgs no šķirnes. Pie mums audzētie ir “Bedouin” šķirnes arbūzi. Pats ejošākais, tāds garantētais apjoms, kad tā svars ir apmēram četri pieci kilogrami.”
Preiļu novada Aizkalnes pagasta zemnieku saimniecība “Dižarāji” Foto: Silvija Smagare / LSM Latgales redakcija
Arī eksperti atzina, ka šis reģions arbūziem ir labvēlīgs.
“Latgalē kopumā arbūzu un meloņu audzēšanai ir labvēlīgāki apstākļi nekā citur Latvijā, jo tur ir vairāk kontinentālais klimats. Latgale ir tālāk no jūras,” norādīja Gailīte.
Arī saimniece Māra Ziemele papildināja, ka saimniecībā izaugot ļoti saldi arbūzi: “Mēs šogad jau mērījām cukuru. Viņam ir 12 “Brix” grādi cukura, kas ir ļoti salds arbūzs. Pirms diviem gadiem, kad mērījām, arbūziem cukurs pārsniedza 16 “Brix” grādus, kas ir daudz saldāki par melonēm, kas ir supersaldi arbūzi.”
