Šis raksts nav ieteikums iegādāties vai pārdot vērtspapīrus.
ĪSUMĀ:
Konflikts skaitļos
Biržas lietas
Rakstu sērija, kurā pēc pārskatu iesniegšanas iztaujājam lielāko biržā izgājušo Latvijas uzņēmumu vadītājus par biznesa attīstību, plāniem un akciju cenu svārstībām.
“Madara” biržas laikā – tas ir stāsts par “divu ātrumu” attīstību.
2017. gadā tā ienāca biržā kā diezgan mazs uzņēmums: tobrīd pēdējais pieejamais gada pārskats – par 2016. gadu – liecināja par 5,8 miljonu eiro apgrozījumu. Taču toreiz interesants bija kas cits: pārdošanas apjomi katru gadu pieauga par 30–40 procentiem. Atšķirībā no tolaik zaudējumus nesošā tirgus “veterāna” “Dzintars” (kas vēl nebija nomainījis īpašniekus) “Madara” strādāja ar arvien lielāku peļņu.
Kad uzņēmums iziešanas biržā, IPO laikā investoriem piedāvāja akcijas par 6,25 eiro, visa uzņēmuma vērtība līdz ar to tika lēsta vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā. Daudzi eksperti uzskatīja, ka tas ir dārgi. Taču vadībai bija arguments – “spožas nākotnes” plāns: trīs gadu laikā sasniegt 15 miljonu eiro apgrozījumu ar 15–20 % neto rentabilitāti, proti, 2,3–3 miljonus eiro tīrās peļņas.
Daudzi finansisti toreiz uz šo mērķi raudzījās skeptiski: sanāca, ka apgrozījumu katru gadu jāpalielina par 30 % – un tā trīs gadus pēc kārtas! Jebkuram biznesam tas ir sarežģīti. Tomēr viss izdevās, turklāt ar rezervi: 2020. gadā, neraugoties uz pandēmiju, ienākumi sasniedza 16 miljonus eiro, bet tīrā peļņa – 3,4 miljonus eiro.
Vēl gadu vēlāk apgrozījums sasniedza 19,4 miljonus eiro, pieaugot par 20 %, bet tīrā peļņa bija 3,6 miljoni. Akcijas toreiz maksimumā maksāja 31,2 eiro.
Bet 2022. gadā “Madara” ātrgaitas automobilis, tēlaini izsakoties, ietriecās sienā.
Ienākumi pirmo reizi nevis pieauga, bet nedaudz saruka – līdz 19 miljoniem. Operatīvā peļņa samazinājās uz pusi. Kopš tā laika tā jau bija cita “Madara”. 2023.–2025. gadam pārdošanas apjoma pieaugums atsākās, taču tas bija lēns, nesasniedzot pat divciparu skaitli. Operatīvā peļņa turpināja samazināties, 2025. gadā sasniedzot tikai 0,3 miljonus eiro (2021. tā bija 4 miljoni eiro).
Notikušo var ilustrēt ar diviem skaitļiem.
27 miljoni eiro – tāds bija oficiālais 2023. gada apgrozījuma plāns.
25,5 miljoni eiro – tāds ir šāgada plāns.
“Madara” vēl nesapņo atgriezties pie sava vecā mērķa.
Taču, kas ir interesanti: pēdējais pusgada pārskats, kas publicēts augustā, rāda jau citu ainu. Apgrozījums – 13,4 miljoni eiro – pieaudzis par 17,5 %. Peļņa pirms nodokļiem, peļņa pēc nodokļiem un EBITDA [peļņas rādītājs pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem] – pieaugums divas līdz trīs reizes. Vai tas ir sākums atgriešanās ceļam pie iepriekšējiem izaugsmes tempiem, vai arī vienkārši paveicās?
Pēc trakās izaugsmes
Situācija pēc 2022. gada – vai problēmas vairāk bija saistītas ar nozari vai ar pašu uzņēmumu? Vai “Madara” var atgriezties pie iepriekšējā izaugsmes tempa?
Gunta Šulte: Būtu utopiski teikt, ka pasaulē ir uzņēmumi, kas konstantā griezumā katru gadu auguši lineārā progresijā. Es teiktu, ka uzņēmums ir dzīvs organisms, kas iet cauri dažādiem posmiem, iekšējās pielāgošanās procesiem. “Madara” nav izņēmums.
Es uzņēmumā esmu trīs gadus, bet, ejot cauri vēsturiskajiem rezultātiem, esmu daudz analizējusi, kas notika.
Man patīk formula, ka stratēģija sākās nevis ar “ko mums darīt”, bet ar “kas ir mainījies” – un 2022. gads bija pliķis sejā ļoti daudziem e-komercijā. Dažādu iemeslu dēļ. Pirms tam fiziskā tirdzniecība pandēmijas laikā bija ciet. Un tie, kas bija ar spēcīgāku e-komerciju, demonstrēja uzrāvienu. Viņi spēja par ļoti lētu naudu nopirkt jaunu auditoriju internetā. Arī “Madara”.
Foto: LETA, Paula Čurkste AS “MADARA Cosmetics” izpilddirektore Gunta Šulte.
Bet par šiem pāris gadiem – 2020.–2021. – saradušies ārkārtīgi daudz e-komercijas spēlētāju. Un kad 2022. gadā atveras vaļā fiziskā mazumtirdzniecība, cilvēki bija “hungry” [izsalkuši] – visi skrien uz “īsto” veikalu.
Trešais: pēc pandēmijas fiziskie mazumtirgotāji arī sāka pirkt lietotājus e-komercijā. Un tad reklāmas izmaksas aiziet uz augšu.
Un ceturtais: pēdējos septiņos gados ir dramatiski mainījušās barjeras ieiešanai industrijā, pateicoties “dropshipping”, “print-on-demand” modeļiem. Ražotāji kovida laikā ārkārtīgi pielāgojās. Pirms tam n-tie tūkstoši eiro bija jāiesaldē krājumos. Šobrīd tā vairs nav, tagad visu naudu var likt iekšā un reklāmā.
Līdz ar to es teiktu, ka diezgan kardināli mainījās gan konkurence, gan vide, gan izmaksas, par kādām varēja nopirkt lietotājus.
Es piekrītu, pēc tās trakās izaugsmes bijis viencipara kāpums. Bet tagad mums ir divciparu. Ja industrija aug ap trīs, četriem procentiem globāli, tad es esmu lepna par mūsu izaugsmi.
Jums bieži piemin vietējā jaunuzņēmuma “Prime Prometics” piemēru, kuriem jau ir 100 miljonu apgrozījums. Viņu rezultātos es neredzu nekādas krīzes, nekādu inflāciju, karu, pandēmiju. Līdz 2022. gadam likās, ka “Madaras” gadījums varētu būt līdzīgs: eksporta kāpums Eiropā jums bija agrīnā stadijā, kāpuma tempi – 20–30 %.
Jāapzinās, ka 20 gadu garumā mums noteikti ir savs mantojums. Mums būtisks kanāls ir B2B jeb “business-to-business”, kas pēc apjoma vēl joprojām ir gandrīz puse no apgrozījuma, aptuveni 10 miljoni.
Tas nozīmē, ka nozares satricinājumus mēs nevaram ignorēt. Tā nav kāja, ko var nogriezt un lēkt uz vienas kājas nākamos piecus gadus.
Kāda ir jūsu mērķa rentabilitāte un mērķa apgrozījuma pieaugums tuvākajiem gadiem?
Kā jebkurā intervijā, man uz šiem jautājumiem jāatbild ļoti piesardzīgi, jo jebkas, ko es saku publiski, tiek uzskatīts par solījumu. Līdz ar to es teiktu, ka uzņēmums vienmēr strādās, lai būtu izaugsme un ilgtermiņā nodrošinātu stabilu finanšu sniegumu… “In short term markets vote for popularity, and long term – for what matters” [Īstermiņā tirgi balso par popularitāti, bet ilgtermiņā – par to, kam ir nozīme. Parafrāzēts citāts, ko mēdz piedēvēt finansistiem Vorenam Bafetam un Bendžaminam Greiemam – S.P.]. Mans uzdevums ir fundamentāli strādāt uz šo “what matters”. Tie ir ilgtermiņa stabila izaugsme un ļoti stabila finanšu disciplīna. Un mēs esam šogad izvirzījuši par mērķi divciparu EBITDA.
Pēdējos gados “Madaras” peļņas marža diezgan svārstās. Šogad EBITDA rentabilitāte ir izaugusi no 7 % līdz 11 % – tā ir jauna norma vai veiksme? Es atceros laikus pēc IPO, kad valdes loceklis Uldis Iltners stāstīja par veselīgu neto peļņas maržu – 15 % no apgrozījuma.
Ir ļoti grūti izvēlēties vienu ciparu un teikt, uz ko mums ir jāiet. Bet mēs esam paši sev nodefinējuši, ka gribam strādāt ar divciparu veselīgu peļņu (EBITDA). Un tajā pašā laikā nodrošināt arī uzņēmuma izaugsmi.
Foto: LETA, Paula Čurkste Kosmētikas ražotāja AS “Madara Cosmetics” ražotnes telpas.
Apgrozījuma izaugsmes plāns šogad ir “kā minimums 10%”. Salīdzinot ar “veciem labiem laikiem”, tā ir jauna pieticīga norma?
Kad es atnācu uz Madaru, industrija auga ap 5–6%. Šobrīd stipri lēnāk. Līdz ar to es palikšu pie tā, ka tāda stipri virs industrijas izaugsme ir uzņēmuma mērķis. Bet es atturēšos no spekulācijām par konkrētiem cipariem.
Tie “Madaras” akcionāri, kuriem nepaveicās nopirkt akcijas par 30 eiro gabalā, tagad skatās, ka ieguldīts tūkstotis saruka līdz 350 eiro – viņiem būtu interesanti uzzināt par jūsu sajūtām, domām, ne tikai solījumiem. Domājat, ka tie vēsturiski kāpuma tempi ir “viss, atā, čau!”, vairs neatkārtosies?
Es redzu, ka uzņēmums konsekventi ir gājis uz to, lai palielinātu izaugsmes tempu. Un 2025. gada otrā puse bija ļoti veiksmīga. Šogad iet arī ļoti labi. Turam solījumu arī augt vismaz 10 %. Līdz ar to es teiktu, jā, iespējams.
ASV neveiksme, Eiropa fokusā
“Madaras” kāpums Somijā bija tāds veiksmes stāsts, ko bija cerība replicēt arī citos tirgos. Pirms pandēmijas tas deva apmēram trešdaļu no apgrozījuma, tāpat kā Latvija. Vai izdevās to atkārtot citur?
Stratēģiski man bija svarīgi, lai nebūtu atkarības no viena konkrēta tirgus – tajā skaitā no Latvijas vai no Somijas. To atkarību mēs ļoti izjutām arī 2023. un 2024. gadā, kad kopējais kāpums bija viencipara robežās. Lielā mērā tā dēļ, ka stagnēja Somija, kas ir ļoti liels tirgus “Madarai”. Un bija tirgi, kas tolaik ārkārtīgi strauji auga, bet vidējā temperatūra sanāk mērena.
Lielākais eksporta tirgus šobrīd ir Vācija, ar atrāvienu. Bet Somijā mēs sapratām, ka jāmaina biznesa modelis ar distributoru, kas vēsturiski, vēl pirms kovida, bija ļoti veiksmīgs fiziskajā tirdzniecībā. Tas, ko kovids skaidri izgaismoja – ja mēs strauji nepiesaistām lietotājus e-komercijā, kas iedod milzīgu sinerģijas efektu arī uz fiziskajiem kanāliem, tad mēs principā zaudējam biznesu, tirgus daļu.
Pagājušogad attiecīgi bija pārrunas ar izplatītāju, un šogad mēs pārņēmām e-komerciju Somijā no “Transmeri Group” [“Madara Cosmetics” akcionārs, vēsturiskais partneris Somijā, – S.P.]. Un tagad mēs redzam, ka strauji pieaug jauno lietotāju skaits. Mēs atkal šajā tirgū augam.
Latvija ir nedaudz cits stāsts: šeit mēs jau esam ļoti pazīstams zīmols. Šis tirgus ir plus mīnus stabils. Un tāds būtu mans redzējums uz priekšdienām, ka mēs augam ārpus Latvijas, saglabājot Latvijas nozīmīgumu, bet uz kopējā fona mājas tirgus ietekme samazinās.
Šobrīd Latvija “Madarai” ir lielākais tirgus nekā Somijā.
Jā.
Un Vācija ir vienīgais tirgus, kas lielāks nekā Somijā.
Aiz Vācijas otrs lielākais tirgus ir Francija, tad ļoti tuvu viena aiz otras Somija un Čehija/Slovākija.
Kāpēc bija jāpārdod zīmols “Mossa” jūsu Somijas partneriem?
Mums bija divi stratēģiski darījumi 2024. gadā, un es teiktu, uz abiem diviem šobrīd retrospekcijā skatoties – 100 % pareizs lēmums.
“Mossa” ļoti veiksmīgi attīstījās Somijā, konkrētos kanālos. Vairāk nekā 90 % no visa apgrozījuma, ko “Mossa” radīja, bija Somijā, pateicoties distributora ietekmei. Visa zīmola komunikācija bija pielāgota Somijai. Un nebija nekādas sinerģijas attiecībā uz “Madaras” zīmolu. Ja pārdevējs vai e-komercijas komanda strādā uz “Mossa” mājaslapu vai uz “Mossa” pārdošanas kampaņu, tad viņi to nedara uz “Madaru” Vācijā vai uz “Madaras” mājaslapu kādā citā valstī. Tas ir tik vienkārši. Un šeit mēs runājām viennozīmīgi, ka somi Somijā daudz labāk varēs attīstīt “Mossa” nekā mēs caur šejieni.
Un attiecībā uz darījuma vērtību, tas ir tāds diezgan unikāls gadījums Latvijas vēsturē, kur mēs pārdevām zīmolu par 4 miljoniem eiro.
Foto: LETA, Paula Čurkste Kosmētikas ražotāja AS “Madara Cosmetics” produktu prezentācijas pasākums uzņēmuma ražotnē.
Šķiet loģisks jautājums: ja “Mossa” tik veiksmīgi aizgāja Somijā, kāpēc to nepamēģināt replicēt citos Eiropas tirgos?
Cik esmu runājusi apkārt un cik man pašai ir bijusi pieredze gan “Madarā”, gan manā iepriekšējā darba vietā, – “copy-paste” nestrādā. Katram tirgum ir patērētāju specifika, savi distributīcijas kanāli.
Gribat teikt, veiksmi nevar izanalizēt, saprast?
Var. Bet, manuprāt, katras veiksmīgas stratēģijas būtiskākais priekšnoteikums ir skaidri fokusi, un uzņēmuma gadījumā tas viennozīmīgi ir “Madaras” zīmols.
Jūsu ģeogrāfiskais fokuss – pārdot Eiropā?
Ģeogrāfiskā diversifikācija vēl joprojām ir kritisks stratēģiskais punkts. 2025. gadā bija eksperiments iet ASV tirgū caur e-komerciju. Tas nebija veiksmīgs.
Mums bija vairāki paralēlie eksperimentālie virzieni, un bija jāizvēlas. Un ASV gadījumā mēs sapratām, ka tas ir pārāk dārgs uz to brīdi, mēs iepauzējām un turpinājām ar UK “TikTok Shop”, kur mums bija daudz ātrāka un veselīgāka atdeve. Par ASV – tas nav jautājums “vai”, ir jautājums “kad”, jo tas ir lielākais un visintensīvākais tirgus.
Mūsu gadījumā ir Spānija, kas aug 50 %. Ir Vācija, Francija, kur pēdējo trīs četru gadu laikā bijusi divciparu izaugsme. Tas pats Čehija, Slovākija. Vieta izaugsmei Eiropā vēl joprojām ir milzīga. Mēs vēl joprojām esam ļoti mazs zīmols, pat ar vairāku miljonu apgrozījumu. Līdz ar to izdarām labu darbu tur, kur mēs jau šobrīd esam labi, un testējam nākamos kanālus.
Cik jums maksāja mēģinājums ielauzties Amerikā?
Kopumā daži simti tūkstoši, kas deva negatīvu ietekmi uz 2025. gada EBITDA rezultātu.
Kad to mēģinājumu atkārtosiet?
Eiropa šobrīd viennozīmīgi ir daudz lielākā fokusā, ja mēs runājam par investīcijām.
Nenormāli malači. Ko (ne)māca “Prime Prometics” piemērs
Par “Prime Prometics” piemēru. Jaunais cilvēks no korporatīvajiem finansēm nolēmis, ka radīs kosmētiku sievietēm virs piecdesmit. Un kopā ar “Draugiem” un Lauri Libertu 5 gadu laikā attīsta zīmolu, kuram tagad apgrozījums ir simts miljoni. “Madara” šogad plāno 25 miljonus. Nešaubos, ka jūs viņus izanalizējuši. Ir kaut kādas mācības? Varbūt kaut ko jums bija jādara citādāk? Es lasu, ka viņiem ir ļoti labs “Amazon” pārdošanas speciālists, un tas ir daļa no viņu veiksmes stāsta.
“Prime” ir nenormāli malači. Man ir tiešām ārkārtīgs lepnums par to, ko komanda ir izdarījusi. Bet šis ir gana unikāls gadījums nevis Latvijas mērogā, nevis Eiropas mērogā, bet pasaules mērogā.
Tas, ko mēs neredzam fonā, ir tūkstošiem zīmolu, kuriem nesanāca. Nebūt nav tā, ka ir kaut kāda viena uzvarošā formula, un var šo šablonu nokopēt un nonākt pie tāda paša rezultāta. Starp citu, es zinu vairākus gadījumus, kur ir diezgan brutāli un agresīvi mēģinājuši nokopēt “Prime”. Un rezultātā viņi nav pat ne tuvu tur, kur “Prime”.
Kaspara komandai vislabākajā nozīmē ir bijusi milzīga apsēstība ar izaugsmi un piemīt liels talants, neatlaidība un, protams, arī kaut kāds veiksmes faktors.
Protams, ir lietas, kas viņu gadījumā vēlreiz validējās. Viņi ir ļoti veiksmīgi atraduši ideālo “product-market fit” [produkta atbilstība tirgus vajadzībām – S.P.] uz auditoriju, kas izveidojās kovida laikā, jo sievietes 50+ pirms kovida gandrīz neiepirkās tiešsaistē.
Kaspars arī pats ir teicis, ka ne vienmēr ir jābūt izcilam produktam. Produktam ir jābūt labam, lai būtu atkārtotie pirkumi, bet ļoti svarīgs ir mārketings.
Satura mērogošana, uz ko “Madara” jau ir gājusi, – “Prime” vēlreiz apstiprina, cik tā ir ārkārtīgi būtiska. To es arī uzsveru iekšēji, ka mums ir divas rūpnīcas: viena ražo produktu, otra ir satura rūpnīca. Domāju, ka mums ir jābūt spējīgiem radīt tūkstošiem satura vienību mēnesī, un tas nav tūkstotis, tas ir tūkstošiem.
Foto: LETA, Paula Čurkste Kosmētikas ražotāja AS “Madara Cosmetics” produktu prezentācijas pasākums uzņēmuma ražotnē.
Apjoms ir prātam neatverams. Ko “Madarā” ir grūtāk izdarīt plašā produktu sortimenta dēļ, ir ideālais produkta “market fit” definēšana. To mums šogad ir izdevies paveikt uz vienu produktu, tas ir “Micro-Keratin SILK Hair Mist” veiksmes stāsts. Attiecīgi šis ir otrs piemērs, ko mācāmies no “Prime” – satura mērogošana.
Jūsu atskaitē rakstīts, ka “Micro-Keratin SILK Hair Mist” šogad ir “Madaras” vispārdotākais produkts, un gada laikā tā apgrozījums kāpis 9 reizes. Cik tas dod procentos no apgrozījuma – 3–5 %?
Tuvāk pie pieciem. Un vēl joprojām aug. Tur ir milzīgs sinerģijas efekts uz pārējiem matu kategorijas produktiem. Es drīzāk skatos kopējās kategorijas pieaugumā; tā “Madara” zīmola produktu pārdošanā palielinājās par 6 procentpunktiem, sasniedzot 16 %.
Un matu kategorija jums ir cik gadus?
Patiesībā šie produkti un konkrētais bestsellers jau ir “Madaras” sortimentā vairāk nekā piecus gadus. Atkal atgriežoties pie “Prime” piemēra: ja tu atrodi pareizo auditoriju un pareizo komunikācijas leņķi, tad rodas hiperbolisks izaugsmes stāsts.
Tad sanāk, ka te ir vairāk jūsu “satura rūpnīcas” veiksme.
Jā. Un, ja mēs spējam veiksmīgi padarīt kādu produktu virālu vai veiksmīgu tiešsaistē, tam ir vistiešākā ietekme uz visiem pārējiem kanāliem, jo “Micro-Keratin Silk Mist” gadījumā veiksmes stāsts sākās “TikTokā UK”. Pēc tam ietekme pārnesās uz “Amazon”, kas ir mūsu tiešais kanāls. Pēc tam mēs produktu spējam mērogot “Metā”, kas veiksmīgi pārnesās uz mūsu tiešo e-komerciju. Un sākot no pagājušā gada redzam arī fantastisku pieaugumu fiziskajos kanālos.
No jūsu e-komercijas 43 % ir tie klienti, kuri pērk “Madaru” pirmo reizi. Kas ar viņu pirkšanas paradumiem notiek tālāk?
Pirmais pirkums parāda, cik tev ir labs mārketings. Otrais – cik tev ir labs produkts. Vidēji industrijā aptuveni 25 % pircēju atgriežas un veic atkārtoto pirkumu, “Madarā” tas ir ap 30 %.
Tātad mēs zinām, cik agresīvi varam investēt pirmajā pircējā.
Ir tirgi, kā, piemēram, Latvija, Somija, Igaunija, kur mums atkārtoto pirkumu skaits ir pat ļoti augsts. Kas nozīmē, ka šie tirgi ir ārkārtīgi rentabli. Bet šeit ir būtiski, ka mēs nodrošinām kvalitāti un nepieviļam cilvēku, veicot pirmo pirkumu.
Cik vidēji maksā nopirkt vienu klientu pirmo reizi?
Atkarīgs no tirgus. ASV var aiziet virs 100 dolāriem, bet mēs bijām tikuši līdz ļoti veselīgai matemātikai. Eiropā vidēji 70 līdz 90 eiro. Ir tirgi, kur mēs sasniedzam daudz lētāk auditoriju – 50, 40 eiro. Un ļoti atkarīgs, vai tajā brīdī ir kampaņas periods. Tā ka nav vienas pareizās atbildes.
Ja cilvēki vienreiz pērk un pēc tam neko, jums sanāk tīrs zaudējums?
Tas ir tas, kā strādā šī ekonomika. Ir jāsaprot, lai cik tas merkantili nebūtu, cik lēti tu vari nopirkt vienu lietotāju un kāda ir varbūtība, ka viņš vai viņa atgriezīsies. Industrijas gadījumā visticamāk tā ir viņa. Un tas atšķiras katrā tirgū. Līdz ar to, atbildot uz jautājumu, vai ir kāds “copy-paste” modelis, – nē.
Jūsu eksperiments ar produktiem viesnīcām un restorāniem, cik tas izskatās šobrīd veiksmīgs?
Mēs nerunājam šobrīd par simtiem tūkstošu, bet mēs runājam par vairākiem desmitiem tūkstošu eiro, kas ļoti organiski ir radušies. Lielākoties tā ir Latvija, Ziemeļeiropa, Vācija. Tas kanāls pats šobrīd aug, mēs ekstra naudu negrūžam iekšā.
Par līgumu ražošanu: šogad tas apjoms pieauga līdz 18 procentpunktiem no kopējā apgrozījuma. Kāds būtu mērķis?
Ja prasa manu ideālo scenāriju, ražotnes kapacitāte būtu 100 % noslogota ar “Madaras” zīmolu. Šobrīd mums ir brīvā kapacitāte. Līdz ar to kontraktražošana palīdz absorbēt fiksētās izmaksas.
Ja ir 50 akcijas, krēmi kā “paldies”
Diezgan nopietna daļa no Madara peļņas tiek izmaksāta dividendēs. No vienas puses, patīkami. No otras, var rasties jautājums: uzņēmumam nav ideju, kur investēt naudu?
Šeit mums sakrīt domas ar padomi un akcionāriem: uzņēmumam ir jābūt ilgtspējīgi pelnošam un jādalās ar akcionāriem.
Ar esošo peļņu spējam nosegt stratēģiskos virzienus, un esam pārliecināti, ka mēs investējam pareizi.
Un par akcionāru lojalitātes programmu. Sākotnēji “Madara” produktu pakas saņemšanai kvalificējas cilvēki ar 25 akcijām, pēc tam slieksni palielināja līdz 50 akcijām. Proti, ar ieguldītiem 550 eiro akcionārs reiz gadā bez maksas dabū produktus par 160 eiro. Vai nav plānots slieksni atkal pārskatīt?
Nē, šobrīd šādu plānu nav. Šie ir ilgtermiņa investori, kas ir ļoti lojāli “Madarai”, un mēs savā veidā šādi sakām viņiem paldies.
