Vēstulē, ar ko iepazinies medijs “Euronews”, Jergensens aicina ES dalībvalstis “apsvērt iespēju ieviest vai turpināt īstenot pasākumus, kas nepieciešami, lai pēc iespējas ilgāk nodrošinātu gāzes iesūknēšanu krātuvēs vai samazinātu gāzes un elektroenerģijas pieprasījumu”.
Vēstulē tiek uzsvērts, ka situācija ar energoresursiem “nav uzlabojusies” kopš pirmā Jergensena brīdinājuma, kas tika publiskots martā.
Jergensena vēstule arī satur rekomendācijas valdībām kā samazināt energoresursu patēriņu.
Tiek izcelti pasākumi, kas tika īstenoti 2022. gada enerģētikas krīzes laikā, tostarp elektroenerģijas patēriņa mazināšana pīķa stundās, taupības pasākumi,
piemēram, āra terašu apsildes aizliegums un ielu apgaismojuma izslēgšanu naktīs vietās, kur tas nav nepieciešams sabiedrības drošības nodrošināšanai.
Jergensens arī aicinājis bloka dalībvalstis ņemt vērā nacionālos ārkārtas rīcības plānus.
Tajos ir iekļauti stingrāki instrumenti, ko varētu izmantot situācijas pasliktināšanās gadījumā. To vidū ir gāzes piegādes līgumi, kas paredz iespēju piespiedu kārtā atslēgt patērētājus no gāzes piegādes, kā arī elektrostaciju pāreja no gāzes uz citiem kurināmā veidiem.
Saskaņā ar “Gas Infrastructure Europe” (GIE) asociācijas pārredzamības platformā apkopotajiem datiem pašlaik Eiropas Savienības (ES) gāzes krātuves ir piepildītas aptuveni par 70 %, kas ir par 12 % mazāk nekā šajā laikā pērn. Situāciju sarežģī nestabila situācija Tuvajos Austrumos un konkurence ar Āzijas valstīm par sašķidrinātās dabasgāzes piegādēm.
Jergensens arī norādījis, ka valstīm nevajadzētu steigties piepildīt krātuves par katru cenu.
Pēc viņa teiktā, par pietiekamu varētu uzskatīt aptuveni 80 % piepildījumu, jo lielu gāzes apjomu iepirkšana jau tā saspringtajā pasaules tirgus situācijā pati par sevi var vēl vairāk palielināt cenas.
Eiropas dabasgāzes etaloncena pašlaik ir aptuveni 72 eiro par megavatstundu, bet analītiķi brīdina, ka ziemas aukstākajos mēnešos tā varētu pārsniegt 100 eiro.
