Latvijā šogad krūmcidonijas audzē vairāk nekā 700 hektāru (ha) platībā, to skaitā 500 ha ir bioloģiski. Pirms 10 gadiem to platības bija vairāk nekā trīs reizes mazākas.
Audzētāji sacīja – šī ir perspektīva kultūra, taču laikapstākļi rada problēmas, un tā tas bijis arī šogad, skaidroja Dārzkopības institūta vadošā pētniece Edīte Kaufmane.
“Problēma bija tā, ka mums Dobelē bija skarba ziema, netipiski mūsu reģionam, kur parasti vienmēr ir siltāks. Šogad bija ilgstošs sals un bija zem mīnus 30 grādiem, un līdz ar to visas krūmcidonijas virs sniega līnijas apsala. Pavasarī tas skats bija gaužām bēdīgs, jo kad sāka plaukt pumpuri, tad visi augšējie zari bija jāapgriež. Toties tas viss, kas bija zem sniega, tas viss skaisti ziedēja, un institūtā turpat pie četrām tonnām novācām,” stāstīja Kaufmane.
Kopš divtūkstošo gadu pirmās puses, kad Dārzkopības institūts atrisināja pārstrādes problēmu un sāka ražot sukādes, interese par šo kultūru ir tikai augusi. Kaufmane sacīja – interese pieaug arī kaimiņvalstīs.
“Lai pieradinātu cilvēkus, tiek taisīti maisījumi ar dzērvenēm, ar rabarberiem – ar tādiem augļiem un ogām, ko vairāk atpazīst pasaulē. Tas, kas šobrīd izskatās, ka poļi ir ļoti atvēzējušies. Poļi daudz iepērk no Latvijas audzētājiem. Viņi tur vairāk dzērienus taisa, gan alkoholiskos, gan bezalkoholiskos. Tagad šobrīd arī kaimiņi sāk interesēties par sukāžu ražošanu. Ja aizies plašāk kaimiņvalstīs, tad būs plašākas iespējas noietam,” teica Kaufmane.
Lielākā problēma gan esot tā, ka eksporta tirgos to neatpazīst, taču pamazām situācija mainās, skaidroja viens no lielākajiem audzētājiem, “Rāmkalni Nordeco” saimnieks Viktors Grūtups.
“Baltijā saprot, Šveicē, Vācijā ir cilvēki, kas to zina. Krūmcidonijas popularitāte aug Polijā – viņi gan audzē, gan pārstrādā. Mēs ik pa laikam pārdodam arī saldētu cidoniju, jo arī tai parādās pieprasījums. Kopumā krūmcidoniju tirgus pamazām, bet aug,” atzina Grūtups.
“Rāmkalni Nordeco” krūmcidoniju platības ir nepilni 20 ha, bet plānots iestādīt vēl 10 ha Dobelē selekcionētās šķirnes, jo pieredze rādot, ka tās ražo vairāk. Nule kā uzņēmums ieguvis bio sertifikātu Šveicē.
“Mēs tagad esam atzīti Šveices bioloģiskajā sistēmā un mums ir cerība dabūt krūmcidoniju pie Šveices patērētājiem. Mēs nosertificējām gan laukus, gan ražotni, tā ka esam vēl vienu solīti tuvāk Šveices tirgum,” sacīja Grūtups.
Uzņēmums savus produktus eksportē uz abām kaimiņvalstīm, Vāciju, Poliju, bet krūmcidoniju dzimtenē Japānā tā gan neesot iegaršojusies. Arī Grūtups piebilda, ka raža šogad varēja būt labāka, ja vien nebūtu krusas, kas daļai platību nodarīja skādi.
Tikmēr Dārzkopības institūts pēdējos gados reģistrācijai iesniedzis trīs jaunas krūmcidoniju šķirnes. “Jānis” jau esot reģistrēts, bet “Silvija” un “Ade” vēl ir procesā. Šogad reģistrācijai plānots iesniegt vēl vienu šķirni.
