ĪSUMĀ:
Preiļos, Balvos un Kārsavā apkures tarifs oktobrī pieaudzis vairāk nekā par 15%.
Līvānos tarifs nemainās kopš augusta, kad tas palielinājās par aptuveni piektdaļu.
Lielākais procentuālais kāpums nenozīmē augstāko siltuma cenu.
Cenu ietekmē gan kurināmā izmaksas, gan iepriekšējā perioda tarifa korekcijas.
Gala rēķins būs atkarīgs arī no ziemas aukstuma un ēkas siltuma patēriņa.
Kur siltums sadārdzinājies visvairāk?
Preiļos apkures tarifs no oktobra pieaudzis gandrīz par 17 %, Balvos – par 16,5 %, bet Kārsavā – par 15,5 %. Salīdzinātas septembrī un oktobrī piemērotās cenas, nevis divas apkures sezonas.
Tomēr pieauguma procents vēl nepasaka, kur iedzīvotāji par siltumu maksās visvairāk. Balvos arī pēc kāpuma tarifs ir aptuveni 66 eiro par megavatstundu, savukārt Kārsavā tas jau pārsniedz 80 eiro. Atšķiras sākuma cena, no kuras rēķināts sadārdzinājums, un katras siltumapgādes sistēmas izmaksas.
Viens no augstākajiem tarifiem šajā salīdzinājumā ir “Naujenes pakalpojumu servisa” klientiem – 81,30 eiro par megavatstundu.
To piemēro vairākās Augšdaugavas novada apdzīvotajās vietās, tostarp Naujenē, Locikos un Kalkūnē. Tā nav vienota cena visam novadam.
Savukārt Daugavpilī un Rēzeknē siltuma cena oktobrī ir gandrīz vienāda – nedaudz virs 76 eiro par megavatstundu. Taču līdz šai cenai abas pilsētas nonākušas atšķirīgā laikā: Daugavpilī tarifs tikko pieaudzis par 6,7 %, bet Rēzeknē oktobrī tas palicis nemainīgs.
Visas rakstā minētās tarifu summas norādītas bez pievienotās vērtības nodokļa.
Nemainīga cena oktobrī nenozīmē lētāku ziemu
Līvānos septembra un oktobra salīdzinājumā tarifa pārmaiņu nav. Tomēr tas nenozīmē, ka arī šoziem siltums maksās tikpat, cik iepriekšējā apkures sezonā.
Līdz jūlija beigām Līvānos piemēroja 63 eiro tarifu par megavatstundu. Augustā cena pieauga līdz 76,32 eiro – par aptuveni piektdaļu. Sadārdzinājums tātad notika vēl pirms apkures pieslēgšanas.
Šī pārmaiņa bija paredzēta jau agrāk pieņemtajā regulatora lēmumā. Vienu gadu tarifā bija iekļauts samazinājums par uzņēmuma iepriekšējā perioda neparedzētajiem ieņēmumiem. Augustā tā piemērošana beidzās.
Līvānu piemērs parāda, kāpēc svarīgs ir salīdzinājuma periods. Tabulā oktobrī var būt nulle, bet, salīdzinot ar iepriekšējās ziemas cenu, iedzīvotājiem siltums jau ir kļuvis dārgāks.
2:51
Šķelda palīdzēja mazināt atkarību no gāzes
Daudzviet Latgalē siltumu ražo ar šķeldu. Pēc gāzes cenu lēciena 2022. gadā iespēja izmantot citus kurināmā veidus kļuva īpaši svarīga.
Portāls LSM jau 2023. gadā vēstīja par biomasas katlumāju attīstību Daugavpilī un Rēzeknē. Uzņēmumi meklēja veidus, kā samazināt izmaksas un atkarību no dabasgāzes. Daugavpilī daļu katlu pielāgoja arī sašķidrinātās naftas gāzes izmantošanai.
Taču vietējais kurināmais nenozīmē nemainīgu cenu. Arī šķelda sadārdzinās, un tas atspoguļojas tarifos.
Kārsavā tieši šķeldas cenas pieaugums ir viens no norādītajiem oktobra sadārdzinājuma iemesliem. Preiļos mainījušās kurināmā un iepirktās siltumenerģijas izmaksas, bet Daugavpilī uzņēmums kāpumu pamato ar kurināmā izmaksu pārmaiņām.
Katras sistēmas situācija atšķiras. Nozīme ir izmantotajam kurināmajam, iepirkumu nosacījumiem, tīklu uzturēšanai un saražotā siltuma apjomam. Tāpēc visam Latgales tarifu kāpumam nav viena kopīga izskaidrojuma.
Kāpēc tarifs aug arī tad, ja kurināmais nav sadārdzinājies?
Tarifu veido ne tikai pašreizējās izmaksas. Tajā var būt iekļauta arī iepriekšējā perioda korekcija, tā sauktā neparedzēto ieņēmumu vai izmaksu komponente.
Ja uzņēmumam attiecīgajās izmaksu pozīcijās izveidojušies neparedzēti ieņēmumi, tos var atdot patērētājiem, uz noteiktu laiku samazinot tarifu. Kad šis periods beidzas vai samazinājums kļūst mazāks, gala cena pieaug. Tam nav obligāti nepieciešams jauns kurināmā cenu lēciens.
Tā oktobrī noticis Viļānos. Siltumenerģijas ražošanas, pārvades, sadales un tirdzniecības tarifa daļas nav mainījušās. Toties sarucis iepriekš piemērotais samazinājums, un gala tarifs pieaudzis par 5,8 %.
Preiļos savukārt vienlaikus mainījušās gan izmaksas, gan korekcija. Tādēļ tur pieaugumu nevar skaidrot tikai ar dārgāku kurināmo.
Lai gan sarunvalodā šādu samazinājumu var saukt par atlaidi, tā nav uzņēmuma brīvprātīgi piešķirta priekšrocība. Tas ir veids, kā tarifā izlīdzināt iepriekšējā perioda izmaksu un ieņēmumu starpību.
Ko tas nozīmēs apkures rēķinā?
Klimata un enerģētikas ministrija septembrī norādīja, ka jaunajā apkures sezonā Latvijā energoresursu pieejamības problēmas nav gaidāmas. Kā vēstīja LSM, kurināmā pietiekamība tomēr nepasargā no tā izmaksu pieauguma.
Arī tarifs vēl nav viss rēķins. Tas nosaka vienas megavatstundas cenu, bet maksājums atkarīgs no tā, cik daudz siltuma ēka patērē.
Aukstā ziemā pieprasījums pieaug, savukārt ēkas energoefektivitāte nosaka, cik labi siltumu izdodas saglabāt.
Šo atšķirību Latgalē varēja novērot jau gada sākumā. LSM februārī rakstīja par lielākiem rēķiniem aukstā janvāra dēļ, lai gan reģiona tarifi nebija augstākie Latvijā.
Tāpēc tarifa pieaugums par 15 % vēl nenozīmē, ka katras mājsaimniecības rēķins būs tieši par 15 % lielāks. Pie vienāda patēriņa siltuma izmaksas mainītos proporcionāli cenai, taču patēriņš dažādās ziemās atšķiras.
Latgalē šo apkures sezonu sāk gan ar augstākiem tarifiem, gan ar vasarā jau piedzīvotu sadārdzinājumu. Siltuma nodrošināšanai kurināmais, visticamāk, būs pieejams. Savukārt to, cik maksās ziema, noteiks ne tikai cena par megavatstundu, bet arī tas, cik megavatstundu būs nepieciešams.
