ES atbalsts Ukrainai ir būtisks, un šim un nākamajam gadam Ukrainas atbalsta aizdevums kopā ir 90 miljardi eiro – katru gadu pa 45 miljardiem. Dombrovskis komentēja:
“[Attiecībā] uz šo gadu izskatās, ka mēs virzāmies uz šī finansējuma izmaksu, un tas nodrošinās Ukrainai nepieciešamo finansējumu šogad. Bet nākamgad ir liels finansējuma iztrūkums. Tas tiek vērtēts uz 70 miljardiem eiro – 30 miljardi budžeta atbalstam, 40 miljardi militārajam atbalstam, līdz ar to mēs pašreiz meklējam papildu finansējuma iespējas gan no ES puses, gan vedam sarunas ar citiem starptautiskiem partneriem, kas atbalsta Ukrainu, arī par to, ka viņi palielina savu atbalsta apjomu.”
Tagad būtu svarīgi, lai arī citi partneri palielinātu savu atbalstu Ukrainai. Priekšlikumus budžetam plāno sagatavot līdz nākamā mēneša beigām.
Tikpat svarīgs ir finansējums ES austrumu pierobežai, jo, jau gatavojot priekšlikumus nākamajam daudzgadu budžetam, viens no faktoriem bija paredzēt papildu atbalstu austrumu pierobežas valstīm.
Pēc Dombrovska teiktā, tagad sarunās starp ES dalībvalstīm par nākamo daudzgadu budžetu redzams, ka kopējais budžeta apjoms tiek mazināts, turklāt neto maksātāju valstis ar Vāciju priekšgalā turpina uzstāt uz vēl lielākiem izdevumu samazinājumiem.
Un te būtu svarīgi Baltijai aizstāvēt savas pozīcijas.
Arī Valsts prezidenta ieskatā papildu finansējums Latvijai ir vajadzīgs, ņemot vērā izaicinājumus kā austrumu pierobežas valstij, kura ikdienā izjūt Krievijas agresijas pret Ukrainu negatīvo ietekmi un apdraudējumu reģionā.
Bet jādomā arī par nākamā gada valsts budžeta veidošanu. Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, tiek prognozēts tālāks budžeta deficīta pieaugums gan nākamgad, gan 2028. gadā, līdz ar to būs jāvērtē finansējuma iespējas, jo arī procentlikmes ir pieaugušas visā ES.
Dombrovskis atzina, ka ir svarīgi ievērot fiskālo disciplīnu un, ja nepieciešams, veikt fiskālās konsolidācijas pasākumus:
“Šajā gadījumā jāvērtē arī plānotie budžeta izdevumu pieaugumi dažādām pozīcijām un tas, cik lielā mērā šos budžeta izdevuma pieaugumus būs iespējams nodrošināt. Protams, atbilstoši Eiropas Komisijas prognozēm Latvijas ekonomika turpina augt un šogad pieauguma temps varbūt pat ir labāks, nekā iepriekš bija prognozēts. Tas nozīmē, ka arī budžeta ieņēmu daļa turpinās augt, bet budžeta izdevumu pieaugums nevarēs būt tik straujš, kā varbūt gribētos.”
Arī Dombrovskis atgādināja par ģeopolitisko situāciju un to, ka Latvija un abas pārējās Baltijas valstis robežojas ar Krieviju, un tas negatīvi ietekmē arī investorus. Ekonomiskā izaugsme austrumu pierobežā ir cieši saistīta ar drošības jautājumiem, kā arī ar tiem ieguldījumiem, kas tiek veikti šīs robežas stiprināšanā.
