Projekta mērķis ir ar tiešajiem reisiem savienot Austrālijas austrumkrasta lielpilsētas – Sidneju un Melburnu – ar citiem globālajiem biznesa centriem, tostarp Ņujorku un arī Londonu.
Latvijas nacionālās aviosabiedrības “airBaltic” kapteinis un arī vecākais operāciju viceprezidents Jānis Krištops šo projektu salīdzina slaveno virsskaņas “Concorde” lidmašīnu, proti, šis ir liels izrāviens pasažieru aviācijā.
“Qantas” izpilddirektore Vanesa Hadsone intervijā CNN uzsvēra, ka lidsabiedrība no saviem klientiem redz pieprasījumu pēc tiešajiem reisiem, tai skaitā starp Austrāliju un Eiropas lielpilsētām.
Lai šos lidojumus veiktu, kompānija izmanto “Airbus A350” lidmašīnu un šī modeļa maksimālās ietilpības versiju. Taču arī ar to nav gana, lai veiktu tik tālus lidojumu, tāpēc
“Airbus” speciāli “Qantas” vajadzībām modificēja lidmašīnas konstrukciju, lai tajā iekļautu vēl papildu degvielas tvertnes.
Inženieri atrada vietu, lai ievietotu papildu degvielas tvertnes ar 20 tūkstošu litru ietilpību. Salīdzinājumam – “airBaltic” lietotās “Airbus A220” lidmašīnas aprīkotas ar 21 tūkstoti litru ietilpīgām degvielas tvertnēm.
Papildu degviela ļauj lidot ilgāk, taču Rīgas Stradiņa universitātes darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš atzīmē, ka šāda tipa lidojumos pašiem pasažieriem ļoti jāpiedomā par savu labsajūtu. Viņš sacīja: “Galvenā ietekme jau ir ilgā sēdēšana. Tas nozīmē, ka vairumam cilvēku ir problēmas ar venozo atteci kājās. Ir dažādi trombu veidošanās riski un tāda veida problēmas. Tas būtu viens lielais risks, kas nav labi. Otra, protams, problēma ir tas, ka psiholoģiski grūti nosēdēt. Tas arī skaidrs tik garā lidojumā, jo vienkārši pieņemu, ka ļoti, ļoti apnīk. Visos citos transporta līdzekļos tomēr var izkāpt ārā, pastaigāt, iziet kaut vai uz autobāna tualeti vai vilcienā pa eju pastaigāties un paskatīties apkārt.”
“Qantas” nesen veica testu lidojumus starp “Airbus” bāzi Francijas pilsētā Tulūzā un Austrālijas pilsētu Melburnu. Ja lidojums uz Austrāliju ilga vairāk nekā 19 stundas, tad atpakaļceļš pāri Klusajam okeānam, Ziemeļamerikai un Grenlandei prasīja 24 stundas un 24 minūtes – tas ir ilgākais lidojums vēsturē līdz šim.
Iesaistītie uzņēmumi kopā ar Austrālijas universitāšu pētniekiem plaši analizējuši tik ilgu lidojumu ietekmi uz cilvēku organismu un arī piedomāts, kā ietekmi mazināt – gan ar dažādiem tehniskajiem līdzekļiem, īpašām atpūtas zonām salonā, arī, piemēram, apgaismojuma pielāgošanu lidojuma laikā.
RSU speciālists Ivars Vanadziņš sacīja: “Es teiktu, ka tas nav nekas ļoti jauns un droši vien, ka milzīgajam satraukumam nav pamata. Bet ir arī pilnīgi skaidrs, ka visiem to nevajag un daudziem droši vien, ka ārsti to nerekomendēs. Cilvēks aizies pirms tam pie ārsta, hroniskais slimnieks prasīs: “Dakter, vai var lidot?” Droši vien, ka pirmā atbilde būs – vai tiešām jums to vajag?”
Tik garu lidojumu īstenošanai ļoti nopietni tiek pieiets arī no plānošanas aspekta – primāri tiek domāts par laikapstākļiem un vēja virzienu, taču gari lidojuma posmi ved pāri okeāniem vai neapdzīvotām vietām. “airBaltic” kapteinis Jānis Krištops gan uzsver, ka arī šādos lidojumos tiek ievēroti tieši tie paši plānošanas principi kā krietni īsākos lidojumos, arī “airBaltic” lidojumos Eiropā.
“Qantas” turpmākajos mēnešos turpinās testēt garos lidojumus starp Austrāliju un Eiropu, savukārt pasažieri pasaulē garākajos lidojumos sāks lidot nākamā gada otrajā pusē.
Paredzams, ka tiešie lidojumi būs par aptuveni 20 % dārgāki nekā klasiskie lidojumi ar pārsēšanos kādā no Āzijas lidostām, tomēr “Qantas” un arī “Airbus” ir pārliecināti, ka šiem lidojumiem būs pieprasījums un aviācijas industrija no tā iegūs.
