Nākamajam gadam nozarei papildu nepieciešami 826 miljoni eiro. To skaitā lauvas tiesa – tieši veselības aprūpes pakalpojumiem. Jau mediķu piketa laikā nedz veselības ministrs, nedz premjers nenesa labas ziņas, proti, papildu naudu nesolīja.
Trešdien diskusijā Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins sacīja, ka “šķēre” jeb iztrūkums ir 509 miljoni eiro, ko bija plānots sasniegt nākamgad.
Ministrija sēdē prezentēja datus, kas rāda, ka ārstiem atalgojums pēdējo 10 gadu laikā audzis par 10,6 %, māsām – par 6,5 %, bet tas netiek līdzi vidējās algas kāpumam valstī, kas pieaugusi par 31 %. Visdramatiskāk ir tas, ka minimālais atalgojums atbalsta personālam joprojām ir ap 800 eiro.
Jāņem vērā arī inflācija. Tas attiecas, piemēram, uz ēdināšanu, kur trīsreizējai ēdināšanai dienā vienam pacientam piešķirti 7 eiro un pēdējo gadu laikā izmaiņas nav veiktas. Jau šī gada beigās būšot iztrūkums arī kompensējamo zāļu apmaksai.
Kņigins stāstīja: “Mēs gadiem jau neatbalstām esošo, nesekojam līdzi inflācijai, nepaplašinām pakalpojumus, kur jau tagad ir deficīts. Līdz ar to tas, ko mēs piedāvājam, ir sabalansēta pieeja neatkarīgi no tā, kāds cipars ir piešķirts veselības aprūpei. Mēs piedāvājam iet pēc sabalansētas pieejas, kur skaidri atbalstām gan esošos tarifus, gan atlīdzību, gan pasākumus, kuriem uz doto brīdi ir liels deficīts. Piemēram, šogad plānotais deficīts kompensējamiem medikamentiem ir 35 miljoni gada beigās. Tie ir medikamenti, kas būs izsniegti iedzīvotājiem, bet kam trūkst finansējuma, lai šogad samaksātu.”
Pēc Finanšu ministrijas prognozēm, fiskālā telpa nākamajos gados būs negatīva un piešķirt papildu naudu nevarēs, tāpēc esot jāmeklē no iekšējiem resursiem.
Veselības ministrijas pārstāvis sacīja, ka pašlaik ir izdevies atrast 8 miljonus eiro, taču ar to ir nepietiekami.
Trešdien kopsēdē arī tika prezentēts darba devēju pētījums par veselības aprūpes pakalpojumiem un secināts, ka lielāko daļu uzņēmēju ietekmē tas, ka veselības aprūpes pakalpojumi laikus nav pieejami, ka ir garas rindas.
Šis pētījums skaidri parāda – veselībā ir jāiegulda, jo pretējā gadījumā nebūs darbinieku, kas strādā, zudīs produktivitāte un cietīs ekonomika – to sacīja mediķu arodbiedrības vadītāja Līga Bāriņa jau pēc kopsēdes.
Mediķi sēdē arī uzdeva jautājumu – kur visus šos gadus tiek tērēts nozarei piešķirtais finansējums, ja nespējam sasniegt 6 % no IKP.
KONTEKSTS:
Lai pievērstu uzmanību hroniskajam naudas trūkumam veselības aprūpē un nepieciešamībai palielināt algas, veselības nozarē strādājošie otrdien pulcējās piketā pie Ministru kabineta.
Mediķu arodbiedrība trauksmi par atalgojumu cēla arī šī gada sākumā. Pērn tā arī prasīja veselības ministra Abu Meri atkāpšanos, uz ko viņš atbildēja, ka vajadzētu mazināt nevienlīdzību mediķu algās. Tomēr jūnijā tapa skaidrs, ka Saeimā skatāmie likumu grozījumi nemazinās milzu atšķirības ārstu atalgojumā un nenoteiks tā griestus.
