Šajā teritorijā bija reģistrēts Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamais biotops un vairāku īpaši aizsargājamu sugu atradnes.
ĪSUMĀ:
Īpaši satraucošs fakts – mežs izcirsts publiskas institūcijas apsaimniekotā teritorijā
Kā informē LDF, Meža pētīšanas stacija ir publiska aģentūra, kas ir Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pārraudzībā.
LDF vērsies pie atbildīgajām institūcijām un ministrijām, pieprasot skaidrojumu par notikušo un valsts atbildību par dabas vērtību iznīcināšanu.
“Notikušais rada nopietnus jautājumus par īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības prasību ievērošanu, lēmumu pieņemšanas procesu un zinātniskās informācijas izmantošanu mežu apsaimniekošanā,” norāda LDF padomes priekšsēdētājs Jānis Ķuze.
Viņaprāt, īpaši satraucoši tas ir tādēļ, ka
runa ir par publiskas institūcijas apsaimniekotu teritoriju, kurai būtu jārāda priekšzīme dabas vērtību apzināšanā un saglabāšanā.
Vecākā priede sākusi augt aptuveni 1649. gadā
Mežizstrāde tika atklāta, apsekojot teritorijā zināmu vecu melnā stārķa ligzdošanas iecirkni, un apsekošanas laikā meža vietā konstatēts svaigs izcirtums.
Melnā stārķa ligzdas koks bija viena no daudzajām audzē augušajām ļoti vecajām priedēm. Ornitologs Māris Strazds, kurš veica apsekošanu, no cirsmas iznesa stumbra ripu, kurai Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātē, izskaitot koka gadskārtas, noteikts vecums.
Priede bijusi vismaz 377 gadus veca. Tā sākusi augt aptuveni 1649. gadā.
Tā kā šī nebija vienīgā lielu dimensiju un ievērojama vecuma priede konkrētajā nogabalā, noteikts arī vairāku citu nocirsto koku vecums, kas bija ap 370 gadiem.
Foto: Latvijas Dabas fonds Vecākie koki audzē bija vairāk nekā 300 gadu veci
Iespējams, tā bija viena no vecākajām priežu audzēm Latvijā
Eksperti pieļauj, ka nocirstā audze varēja būt viena no vecākajām priežu audzēm Latvijā, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Lai noteiktu visas audzes vecumu un struktūru, būtu nepieciešami papildu dati, taču pēc ciršanas pilnvērtīga tās izpēte vairs nav iespējama.
Dabas aizsardzības pārvaldes rīcībā esošā informācija liecina, ka pirms nociršanas šajā nogabalā bija reģistrēts Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamais biotops “Veci vai dabiski boreāli meži”.
Informācija par biotopu bija pieejama Dabas aizsardzības pārvaldes uzturētajā dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”.
Šādi meži veidojas ilgā laikā, un tiem raksturīgi veci un dažāda vecuma koki, atmirusi koksne, dabiski meža attīstības procesi un īpaši dzīves apstākļi sugām, kuras intensīvi apsaimniekotos mežos nespēj pastāvēt.
Nocirstu vecu boreālo mežu nav iespējams atjaunot dažu gadu vai pat vairāku gadu desmitu laikā, uzsver LDF.
Teritorijā reģistrētas arī īpaši aizsargājamas sugas
Nogabalā bija reģistrētas arī vismaz divu īpaši aizsargājamu sugu – trejdaivu bacānijas un kailās apaļlapes – atradnes, šo sugu aizsardzībai iespējams veidot mikroliegumus. Šīs sūnu sugas ir saistītas ar ilgstoši pastāvējušiem meža apstākļiem un piemērotu substrātu, tostarp atmirušo koksni.
Eksperti konstatējuši arī to, ka nocirstā nogabala tuvumā ciršanai sagatavota vēl viena, iespējams, vecuma un ekoloģiskās vērtības ziņā līdzvērtīga audze. Tajā vairākas ievērojama vecuma un izmēra priedes bija iezīmētas ciršanai.
LDF norāda, ka nedrīkst pieļaut mežizstrādi šajā audzē, līdz veikta pilnvērtīga tās dabas vērtību inventarizācija un izvērtēta plānoto darbību atbilstība dabas aizsardzības prasībām.
LDF sagaida, ka atbildīgās institūcijas izvērtēs ciršanas lēmuma pieņemšanas apstākļus, pieejamās dabas informācijas izmantošanu un amatpersonu atbildību.
Meža dienests: Koku ciršanas atļaujas patlaban apturētas
Valsts Meža dienests apstiprina, ka gada sākumā izsniedzis ciršanas atļaujas minētajā teritorijā, jo tobrīd īpašniekam šīs vietas aizsardzības statuss nav liedzis meža nociršanu. Savukārt augustā dienestā saņemts mikroliegumu izveides ierosinājums konkrētajos mežos, kas patlaban tiek izvērtēts. Līdz ar to blakus esošajās plānotajās cirsmās četras izsniegtās koku ciršanas atļaujas patlaban ir apturētas.
“Normatīvi Latvijā paredz, ka ciršana nav atļauta īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos. Šiem konkrētajiem nogabaliem un apkārt esošajiem nav šāda statusa. Līdz ar to Valsts meža dienestam nav tiesības atteikt ciršanas apliecinājumu. Ir cits process, kas arī uzsākās pēc apliecinājuma tieši tad, kad šīs vides organizācijas un citi šo situāciju atskārta, tad mēs saņēmām mikrolieguma ierosinājumu par šo audzi un vēl citām noteikt. Atbilstoši tam dienests veic pasūtījumu ekspertam sagatavot atzinumu, kuru mēs esam saņēmuši, un pašreiz šis process ir uz mikroliegumu izveidi,” stāsta Valsts meža dienests Meža un vides aizsardzības daļas vadītājs Indulis Brauners.
Meža dienests arī informējis Meža pētīšanas staciju, ka mikroliegums konkrētajās senajās mežaudzēs Rucavā noteikti tikšot veidots un aicinājumu turpmāk šajās vietās koku ciršanu neveikt. Šobrīd mikrolieguma veidošanas procesā vēl apkopo meža īpašnieka un pašvaldības viedokļus un lēmumu par mikrolieguma izveidi plānots pieņemt oktobrī.
