Kādreizējā diennakts aptieka Smilšu ielā Daugavpilī bija vienīgā diennakts aptieka visā Latgalē. Pie tās tagad norādītas trīs tuvākās diennakti strādājošās aptiekas.
Visas tās ir Rīgā – Vienības gatvē, Brīvības ielā un Čaka ielā. Ceļš no Daugavpils līdz tām ilgst aptuveni trīs stundas.
Fakts, ka Daugavpilī tagad vairs nav diennakts aptiekas, kļuva par nepatīkamu pārsteigumu vietējiem.
“Pavasarī vai pat vasaras sākumā mazajam sāka austiņas sāpēt un bija nepieciešami pilieni, kuru nebija. Biju šajā aptiekā. Vecākiem grūti būs, jo nebūs tādas vietas, kur mēs varēsim jebkurā laikā nopirkt zāles. Es domāju, ka ļoti slikti, vajag kaut ko darīt” norādīja Viktorija.
Citās Latgales pilsētās zāļu tirdzniecība nakts stundās pārtraukta jau pirms vairākiem gadiem. Daugavpils aptiekas vadītāja Natālija Šeršņova stāstīja, ka lēmumu mainīt darba laiku noteica divi iemesli.
“Ļoti sarežģīti atrast speciālistus. Aptiekā var strādāt tikai farmaceiti vai farmaceita asistenti. Lai nodrošinātu diennakts režīmu, aptiekā vajag vismaz četrus speciālistus. Viena [speciāliste] aizgāja pensijā, otrai mazs bērns. Tikai divi, kuri grib strādāt naktī. Tas ir pirmais iemesls.
Otrs – ir ļoti maz klientu, tikai desmit cilvēki naktī,” atzina Šeršņova.
Diennakts aptieku trūkums nav tikai Latgales problēma. Šobrīd diennakts režīmā visā Latvijā strādā tikai sešas aptiekas – trīs Rīgā un pa vienai Jelgavā, Tukumā un Ventspilī.
Nozares asociācijā uzsvēra, ka diennakts aptieku skaits pēdējos gados sarucis pēc zāļu uzcenojuma reformas – skaits no 15 diennakts aptiekām sarucis uz sešām. Piemēram, Carnikavā diennakts aptieka nestrādā jau gadu. Vēl nesen zāles naktī varēja nopirkt Ādažos – tagad vairs nevar.
Aptiekas darbam jāatbilst ne tikai pēc Farmācijas likumam, bet arī Komerclikumam – tai jābūt pelnošai.
“Aptieku īpašnieki, kas domā par to, lai aptieka ir rentabla vai tā vispār var pastāvēt, acīmredzot, ir izlēmuši, ka šāds diennakts aptiekas veids, kas ir visdārgākais aptieku nozarē šobrīd, nav rentabls,” atzina Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča.
Veselības ministrijā gan norādīja, ka zāļu pieejamība valstī ir pietiekama. Arī Daugavpilī patlaban darbojas 36 aptiekas. Normatīvais regulējums komersantiem neuzliek par pienākumu konkrētā pašvaldībā nodrošināt zāļu tirdzniecību visu diennakti.
“Ja pašvaldība uzskata, ka tās teritorijā diennakts aptieka ir nepieciešama, tad tā var izsludināt konkursu šāda pakalpojuma nodrošināšanai. Un, ja neviens no esošajiem komersantiem nepiesakās, tad teritorijā var arī atvērt jaunu aptieku, kas šādu pakalpojumu nodrošinātu,” skaidroja Veselības ministrijas farmācijas departamenta direktora vietniece Ineta Popena.
Daugavpils reģionālajā slimnīca strādā slēgta tipa aptieka, kas izgatavo un izplata zāles pēc ārstniecības iestāžu pieprasījuma. Pašvaldība jau maija beigās, uzzinot par plāniem slēgt privāto diennakts aptieku, nosūtīja vēstuli Veselības ministrijai ar lūgumu atļaut slimnīcas aptiekai pārdot zāles klientiem ārpus slimnīcas. Atbilde bijusi noraidoša, jo pilsētā pietiek ar atvērtā tipa aptiekām.
“Jūs vēršaties pie tiem 36 komersantiem, kuriem mēs esam atļāvuši veikt komercdarbību. Nu varbūt viņi tā kā jūsos ieklausīsies un to darīs,” norādīja Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš (“Sarauj, Latgale!”).
Pašvaldība jau nosūtījusi vēstules komersantiem, lai noskaidrotu, vai viņi būtu gatavi atvērt diennakts aptieku. Tomēr pozitīvu atbildi nesagaida.
Daugavpils pašvaldība pirms pieciem gadiem sāka tiesvedību ar Valsts zāļu aģentūru un Veselības ministriju par iespēju atvērt municipālo aptieku un atļaut pārdot zāles slimnīcas aptiekā. Abos procesos pilsēta zaudēja.
