ĪSUMĀ:
Pirmajā konkursā uz Valsts kancelejas direktora amatu pieteicās tikai seši pretendenti – un neviens netika tālāk par dokumentu izvērtēšanu. Jūnijā Saeima grozīja Valsts civildienesta likumu, ļaujot premjeram atsevišķos gadījumos Valsts kancelejas direktoru iecelt bez atklāta konkursa, tomēr premjers Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) Latvijas Radio skaidroja, ka iepriekšējām prasībām neviens pretendents pilnībā neatbilda. Tagad direktoru meklē atkārtoti, tikai šoreiz – ar zemākām prasībām kandidātiem.
Iepriekš obligāts bija maģistra grāds, tagad tas ir tikai vēlams. Pretendentam vairs nav jābūt vadījušam vismaz 50 cilvēku – pietiks ar 20. Savukārt pieredze Latvijas interešu pārstāvēšanā Eiropas Savienības un starptautiskajās institūcijās no obligātas prasības kļuvusi par vēlamu.
Premjers Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) uzskata, ka iepriekšējā konkursā pretendentiem izvirzītās prasības bijušas nesamērīgi augstas un tādēļ liegušas pieteikties daļai kvalificētu kandidātu:
“Praktiski tas sašaurināja pretendentu loku līdz 20 cilvēkiem valsts pārvaldē. Tas nav pareizi. Tieši tāpēc mēs arī ieguvām rezultātu, ka iepriekšējā konkursā nebija iespēja izvēlēties atbilstošu nolikumam kvalitatīvu pretendentu, tāpēc šobrīd tiek sludināts jauns konkurss ar jau uzlabotiem, sakārtotiem kritērijiem, lai no privātā sektora būtu iespējams profesionāļus piesaistīt.”
Premjera birojā norāda – potenciālie kandidāti jau iepriekš arī mērķtiecīgi uzrunāti, taču līdz šim nav izdevies atrast cilvēku, kurš vienlaikus būtu ieinteresēts un atbilstu amatam. Kulbergs Latvijas Radio pauda cerību, ka atkārtotais konkurss ar samazinātajām prasībām šoreiz noslēgsies veiksmīgi.
Piemērotu kandidātu turpinās meklēt arī valsts pārvaldes iekšienē.
Jaunajā konkursā Valsts kancelejas direktora atalgojums nav mainīts – 7255 eiro pirms nodokļu nomaksas. Pieteikumus pieņems līdz 19. augustam.
Eksperte: Publiskā un privātā sektora mērķi atšķiras
Publiskās pārvaldes eksperte Iveta Reinholde uzskata – prasību samazināšana šāda līmeņa amatam nav labs risinājums:
“Viennozīmīgi prasību samazināšana nebūtu prātīgs solis, vēl jo vairāk, ja visu valsts pārvaldi mēs gadiem daudzo reformu gaitā esam veidojuši tādu, ka valsts pārvaldē tomēr strādā zinoši, prasmīgi, izglītoti cilvēki, kuri uzņemas atbildību par to, kā rīcībpolitikas tiek veidotas.”
Taču viņa atzina, ka arī piemērotus kandidātus atrast nav vienkārši – lielā atbildība un publiskais spiediens daļu profesionāļu var atturēt no kandidēšanas.
Arhīva foto. Pievienots 07.04.2021. LETA, Edijs Pālens Latvijas Universitātes Politikas zinātņu nodaļas vadītāja Iveta Reinholde
“Kā sabiedrība mēs mēģinām salīdzināt jebkuru ierēdni momentā ar privātā sektora vadītāju.
No vienas puses, tas ir labi. No otras puses, publiskajā sektorā ir citi uzdevumi, citi mērķi nekā privātajā sektorā.
Un dažkārt tas viens ierēdnis, pat ja viņš ir augsta amatpersona, lai cik ļoti viņš strādā, viņš nevar sasniegt tādus kvantitatīvus, saskaitāmus, redzamus rezultātus, kā tas ir privātajā sektorā. Un šos daudzos faktorus saliekot kopā, mēs redzam – jā, mums ir ļoti daudz fantastisku profesionāļu Latvijā, bet jautājums, vai šie profesionāļi gribēs piedalīties konkursā,” sprieda Reinholde. “Es arī saprotu, ka šeit ir zināmā mērā laika ierobežojums un nepieciešamība atrast personu, kas ieņem šo amatu ierobežotā laikā. Bet vai tas nozīmē, ka tas būs, gluži kā latvieši saka, viedākais un prātīgākais lēmums? Nedomāju vis.”
Personāla eksperte: Vēlmi pretendēt var ietekmēt arī amata reputācija
Viens no faktoriem, kas var sašaurināt pretendentu loku, ir paša amata reputācija. Personāla vadības eksperte Eva Selga norāda – to ietekmē arī tas, kā noslēdzies iepriekšējo divu Valsts kancelejas direktoru darbs amatā.
“It sevišķi, ja viņi ir labās pozīcijās, cienījamās pozīcijās. Vai man vajag šo publicitāti ar kaut kādu negatīvo nokrāsu?
Tas, protams, var ierobežot, jo katrs jau mēs tomēr skatāmies, ko mēs esam vērti un kā mēs tālāk gribam veidot savu karjeru. Nonākot amatā, kur varbūt ir dažādi riski, un tas fināls ir ne visai patīkams – vai arī labi kandidāti būtu gatavi riskēt?” vaicāja Selga.
Arī Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents un vadītājs Latvijā Andris Grafs uzskata, ka amata fons šobrīd esot “absolūti nelabvēlīgs, lai piesaistītu spēcīgus vadītājus”.
Viņaprāt, prasību samazināšana ir pamatota, jo tā paplašina iespējamo pretendentu loku, bet atteikšanos no maģistra grāda prasības viņš gan vērtēja piesardzīgi. Vienlaikus Grafs šaubās, vai ar prasību pazemināšanu pietiks. Ja piemērotus kandidātus aktīvi neuzrunās personāla atlases speciālisti, arī šis konkurss varētu beigties bez rezultāta.
Arhīva foto. Pievienots 17.12.2018. LETA, Edijs Pālens Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents un vadītājs Latvijā Andris Grafs
“Vēl viens aspekts, kas man liekas arī ļoti zīmīgs, ka no jaunā vadītāja tiek sagaidītas zināšanas par to, kā pārvaldīt valstij piederošos uzņēmumus. Tas, kas iepriekš nebija, bet šobrīd parādās. To arī var lasīt kā tādu signālu, kas ir saistīts ar valdības prioritātēm, par šo centralizāciju, komerciāliem aktīviem zem viena fonda, ko arī aktīvi virza premjers. Tad ir jautājums, cik daudziem kandidātiem ir bijusi izpratne, vai ir sagaidāms, ka arī no privātā sektora vai arī no šīm pašām valsts kapitālsabiedrībām varētu pieteikties. Tas ir tāds liels jautājums,” vērtēja Grafs.
Grafs uzskata, ka prasības vēl vairāk pazemināt nevajadzētu, jo Valsts kancelejas direktors ir augstākais ierēdniecības amats valstī. Viņš pieļauj, ka šo konkursu līdz Saeimas vēlēšanām varētu nepabeigt un pēc tām būtu vajadzīgs trešais mēģinājums.
Tāpēc paralēli konkursam būtu aktīvi jāuzrunā pieredzējuši valsts pārvaldes vadītāji, tomēr vakanci nevajadzētu aizpildīt par katru cenu.
“Providus”: Iespējamos pretendentus attur pašreizējais politiskais fons
Domnīcas “Providus” direktores vietniece Līga Stafecka uzskata, ka zemākas prasības būtiski nepalielinās interesi par šo amatu, jo potenciālos kandidātus drīzāk attur pašreizējais politiskais fons – politiķu un ierēdņu attiecības, kā arī neskaidrība par nākotnes politisko situāciju. Proti, tuvojoties Saeimas vēlēšanām, nav zināms, ar kādu valdību un premjeru jaunajam Valsts kancelejas direktoram būs jāstrādā.
Vienlaikus no valsts augstākā ierēdņa tiek gaidīts ļoti daudz – valsts pārvaldes darba uzlabošana, birokrātijas mazināšana un dažādu procesu padarīšana efektīvāka.
“Man liekas, ka tie cerīgie kandidāti, iespējams, arī jūtas diskomfortā par šo politisko vidi, kurā vēl īsti nevar saprast, kas tad būs viņu partneri, ar kuriem strādāt šajā amatā. Skaidrs, ka Valsts kancelejas vadītāja galvenais sadarbības partneris būs premjers, valdības sastāvs, un, iespējams, ka tas laiks nepalīdz, teiksim tā, tiem pretendentiem uz šo amatu pieteikties,” sprieda Stafecka.
Arhīva foto. Pievienots 07.06.2025. Kārlis Miksons / Latvijas Sabiedriskais medijs Līga Stafecka
Pētniece pauda, ka, viņasprāt, šāda līmeņa vadītājam ir jābūt pieredzējušam un zināms prasīgums pret amata pretendentiem bija pamatots.
“Bet es domāju, ka tas ir tāds jautājums, uz kuru es aicinātu paskatīties arī no tā, kāpēc ierēdņi uz šo amatu nepretendē.
Jo mums ir ļoti daudz pieredzējušu iestāžu vadītāju, un ne visi no viņiem ir bailīgi, bet acīmredzot ir kaut kādi apsvērumi, kāpēc viņi nevēlas pretendēt uz šo šķietami hierarhijā augstāko amatu, kas būtu laba izaugsme karjerā.
Acīmredzot tā valsts pārvalde ir pietiekami noplicināta, varbūt kaut kādā mērā dezorientēta vai nejūtas droši šajās attiecībās ar politiku un savām iespējām kaut ko šajos procesos ietekmēt.”
Biedrība “Delna”: Valsts kancelejas vadītāja amats ir grūts
Savukārt biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” direktores vietniece Agnija Birule pauda, ka Valsts kancelejas vadītāja amats ir ļoti grūts. Viņa nepiekrita, ka pirmā konkursa prasības bijušas nesamērīgas, norādot, ka šīs amatpersonas pienākumi neaprobežojas tikai ar iestādes administratīvo vadīšanu – direktors nodrošina Ministru kabineta darbu, koordinē ministriju sadarbību un atbild par valsts pārvaldes attīstības jautājumiem. Arī prasība pēc maģistra grāda un pieredzes vismaz 50 cilvēku kolektīva vadīšanā iepriekš izmantota valsts sekretāru konkursos.
Foto: Kārlis Miksons / Latvijas Sabiedriskais medijs Agnija Birule
Tāpat Birule uzsvēra, ka pievilcīgāku šo amatu nepadara arī apstākļi, kādos to atstājuši abi iepriekšējie direktori, – Jāni Citskovski (Jaunā konservatīvā partija) atstādināja saistībā ar tā dēvēto ekspremjera Krišjāņa Kariņa lidojumu lietu, savukārt Raivi Kronbergu sākumā atstādināja, bet vēlāk viņš pats amatu atstāja saistībā ar tā saukto kokrūpnieku krimināllietu.
“Esot šajā amatā, cilvēkam ir ļoti grūti strādāt, jo ir jāapzinās, ka Valsts kancelejas direktors arī strādā ļoti cieši kopā ar Ministru prezidenta biroju, bet viņam tai pašā laikā ir jāspēj ievērot politiskā neitralitāte. Un šim cilvēkam, kas būs šai amatā, viņam ir jābūt politiski neitrālam un jāspēj pastāvēt līdzi dažādām politikas maiņām, dažādām varu maiņām, tai skaitā arī pāri dažādiem Ministru prezidentiem, kas var arī mainīties pēc vēlēšanām,” sprieda Birule.
KONTEKSTS:
Valsts kanceleja otro reizi izsludinājusi konkursu uz iestādes direktora amatu, būtiski samazinot kritērijus. 29. maijā izsludinātais konkurss noslēdzās bez rezultāta.
Jūnija beigās Saeima grozīja Valsts civildienesta likumu, ļaujot atsevišķos gadījumos iecelt iestādes vadītāju bez atklāta konkursa. Tie paredz arī iespēju Ministru prezidentam bez konkursa iecelt Valsts kancelejas vadītāju. Tomēr premjera Andra Kulberga (“Apvienotais saraksts”) birojā atzina, ka piemērotu kandidātu nav izdevies atrast.
Visaugstākā ranga ierēdņa amats kļuva vakants pēc tam, kad saistībā ar tā dēvēto “kokrūpnieku krimināllietu” amatu atstāja bijušais Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs.
