Tikmēr Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā (LVRTC) uzsver – valsts robežas aprīkošana ar mūsdienīgiem tehnoloģiskās apsardzības risinājumiem, tostarp videonovērošanu, rit atbilstoši plānam un noslēgsies gada nogalē.
Nekas tāds nav bijis zināms
Robežas izbūvei paaugstinātu uzmanību regulāri pievērš valsts augstākās amatpersonas. Par darbu izpildi ziņojumus uzklausa arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, taču neesot bijis nekādu signālu par to, ko teicis Dombrava, – ka mantojumā no iepriekšējā ministra Riharda Kozlovska (“Jaunā Vienotība”) saņēmis daudz visādu brīnumu, tai skaitā uz robežas saliktās, bet nepieslēgtās kameras.
Atbildīgās komisijas vadītājam Raimondam Bergmanim (“Apvienotais saraksts”) šāds ministra paziņojums bijis “tikpat liels pārsteigums kā lielākajai daļai sabiedrības, jo mums tādas informācijas nebija”. Viņš akcentēja, ka arī Valsts prezidents un premjers bijuši pierobežā, bet nekas tamlīdzīgs publiski nav izskanējis.
Komisija tuvākajā laikā plānojusi vērsties Iekšlietu ministrijā ar jautājumu, kas īsti noticis un kādēļ šāda informācija izskanējusi publiski.
Dombravas izteikumus kā apzinātu maldināšanu vai nekompetenci par viedās robežas izbūves procesu dēvē arī bijušais iekšlietu ministrs, tagad satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (“Jaunā Vienotība”).
Robežsardzes rīcībā – puse viedās robežas
Par viedās robežas izbūvi atbild Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC). No kopējā Latvijas–Baltkrievijas robežas garuma – 172,9 kilometriem – šobrīd robežsardzei nodoti 52 %. Pārējā posmā notiek izbūve, risinājumu konfigurācija un nodošana ekspluatācijā.
LVRTC pārstāve Vineta Sprugaine prognozēja, ka līdz gada beigām darbi būs pabeigti pilnībā. “Projekts šobrīd rit pēc plānotā grafika. Mēs arī regulāri atskaitāmies par projekta statusu, tostarp arī iekšlietu ministra vadītajai Ārējās robežas izbūves uzraudzības komisijai, kur atskaitījāmies 14. jūlijā,” informēja Sprugaine.
Automatizētās apsardzības izbūve uz valsts robežas nav tikai videonovērošanas kameru uzstādīšana. Tā ir sarežģīta informācijas un komunikāciju infrastruktūra, ko veido pakāpeniski.
Kameru pieslēgšana notiek pa posmiem, tādēļ atsevišķās vietās sistēmas vēl nav nodotas ekspluatācijā vai notiek to pieslēgšana.
“Kamera ir tikai viens, visredzamākais elements. Lai viss šis risinājums darbotos, nepieciešams izbūvēt optisko tīklu datu pārraidei, jāizvieto datu apstrādes iekārtas, tostarp jāpieslēdz datu centriem, lai, ievērojot kiberdrošības prasības, datus varētu droši apstrādāt. Tie ir dažādi sensori, un tad visbeidzot videonovērošanas kameras, un to visu darbina speciāli izstrādāta programmatūra,” skaidroja LVRTC pārstāve.
Kuri posmi vēl nav aprīkoti vai pieslēgti viedajai sistēmai, tas netiek atklāts, jo tā ir ar valsts drošību saistīta informācija.
17. augustā uz Latvijas–Baltkrievijas robežu jau atkal dosies Valsts prezidents, Valsts robežsardzes priekšnieks un Nacionālo bruņoto spēku komandieris, lai iepazītos ar situāciju uz robežas, tajā skaitā ar viedās robežapsardzības risinājumu ieviešanu.
