Klātienes balsošanas iespējas pasaulē izvietotas ļoti nevienmērīgi. Ārvalstīs darbojās 82 klātienes iecirkņi 33 valstīs, tādēļ daudzviet līdz tuvākajai vēlēšanu urnai bija jāmēro ievērojams attālums. Klātienes balsošana gan nebija vienīgā iespēja, tomēr aptaujātie minēja arī virkni citu iemeslu, kādēļ viņu balss vēlēšanu urnā nenonāca.
“Vēlēšanu dienā es kā reiz biju ceļā no Spānijas uz Meksiku. Ierodoties šeit, protams, ierados jau ļoti agri no rīta. Nebija ne vēlmes, ne spēka meklēt, kur vēlēt Meksikā, kādas iespējas,” atzina Rejs Gudrups.
“Nākamais iemesls varētu būt augstās degvielas cenas, kas liek daudziem pārdomāt, vai braukt, veikt stundām garus pārbraucienus līdz vēlēšanu iecirkņiem. Un iemesls varētu būt taisni šo vēlēšanu iecirkņu trūkums,” sprieda sociālā medija “Laiva” vadītājs Uldis Balodis.
“Patiesībā bija tā, ka galvenais iemesls tam, ka es nepiedalījos vēlēšanās, bija manas pašas kaut kādā ziņā nolaidība un neinteresēšanās par Latvijā notiekošajiem politiskajiem procesiem.
Un tādēļ es izvēlējos savu balsi nenodot vai savu balsi neatstāt vienkārši par to, ko es īsti nezinu,” teica Liene (vārds mainīts).
“Arī man pēc 20 gadiem ir ļoti grūti novērtēt, kas ir ticis darīts un ko šie cilvēki ir darījuši, kā viņi ir sevi pierādījuši, kā partijas ir sevi parādījušas un kādā veidā viņas ir parādījušas, ka viņas ir attiecīgi pelnījušas manu balsi. Tādēļ es nevaru nodot savu balsi šajā gadījumā par to, ko es nezinu, kas tas ir,” teica Valda (vārds mainīts).
“Arī personīgi es uzskatu, ka tas ir pareizi, un pie tā pieturos, – neietekmēt ar savu balsi Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju likteni. Jo, izdarot savu izvēli un nedzīvojot tajā pašā laikā Latvijā, es vienkārši vieglprātīgi izrīkojos ar savu tautiešu, ar pārējo latviešu likteņiem,” uzskata Ļena Dimante.
“Mūsu iecirknī visplašāk izdzirdētais bija tas, ka vēlētāji nevarēja izšķirties, par ko vēlēt. Viena daļa neatnāca balsot un nenāca vēlēt, jo nezināja, par ko vēlēt, un tas noteikti bija noteicošais, kas ietekmēja vēlētāju skaitu šajās vēlēšanās,” norādīja Bērzaines (Freiburga, Vācija) vēlēšanu iecirkņa priekšsēdētāja Dina Emeriha.
“Tiešām mēs nevaram atrast iespēju, kā vēlēt elektroniski? 21. gadsimts, un mums nav elektroniskās vēlēšanu iespējas?” jautāja Rejs Gudrups.
Taču ar tehnisku risinājumu vien nepietiek, jo daļai šķērslis ir arī intereses un informācijas trūkums, grūtības izdarīt izvēli, kā arī apzināts lēmums nepiedalīties.
KONTEKSTS:
Saskaņā ar apkopotajiem provizoriskajiem datiem 15. Saeimas vēlēšanās piedalījušies 51,79 % balsstiesīgo jeb 806 641 vēlētājs, ieskaitot arī pa pastu nodotās balsis. Tā ir visu laiku zemākā aktivitāte Saeimas vēlēšanās.
15. Saeimas vēlēšanās pārliecinoši uzvarējis “Apvienotais saraksts”, iegūstot vēsturiski lielāko mandātu skaitu Latvijas parlamentu vēsturē – 41 deputāta vietu. Tālāk seko “Latvija pirmajā vietā” ar 17 mandātiem, “Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši” (15), Nacionālā apvienība (10), “Progresīvie” (10) un “Jaunā Vienotība” (7).
