Jūrmalā topošo ārstu aicinājumam aprunāties par vēža profilaksi atsaucās vien retais. Vairāki uzrunātie nevēlējās atklāt, vai izmanto valsts apmaksātās pārbaudes. Savukārt tie, kuri sarunai piekrita, atzina, ka savu veselību pārbauda. Arī studenti novērojuši, ka par veselības pārbaudēm cilvēki daudz labprātāk gatavi runāt anonīmi nekā klātienē.
“Šie cilvēki pateica, ka vienīgais, kas attur viņus veikt skrīningu, ir bailes, jo viņi baidās no vēža, no tā, ka būs slikti rezultāti.
Un pat saņemot epasta uzaicinājumu, padomāju – nu man nav simptomu, mani nekas nebiedē. Tāpēc arī pagaidīšu vēl, kamēr nebūs sliktāk,” atzina LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes studente Marija Kirilova.
Latvijā valsts apmaksā krūts, dzemdes kakla, zarnu un prostatas vēža skrīningus agrīnai slimības atklāšanai. Tomēr Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka atsaucība joprojām nav pietiekama.
“Visbiežāk ir tas, ka sievietēm ir bail no diagnozes, bet pirmā apmeklējuma laikā, kad viņa aiziet ar uzaicinājumu pie ārsta, viņa neiegūst diagnozi, ir jāveic noteikti daudz citu papildus izmeklējumu, lai būtu šī diagnoze,” norādīja LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes docētāja Margarita Puķīte.
Foto: Zemgales reģionālā televīzijaFoto: Zemgales reģionālā televīzijaFoto: Zemgales reģionālā televīzijaFoto: Zemgales reģionālā televīzijaFoto: Zemgales reģionālā televīzijaFoto: Zemgales reģionālā televīzijaFoto: Zemgales reģionālā televīzijaFoto: Zemgales reģionālā televīzijaFoto: Zemgales reģionālā televīzijaFoto: Zemgales reģionālā televīzija
Par novēlotas diagnostikas sekām topošajiem ārstiem ir iespēja pārliecināties arī ikdienas darbā slimnīcā.
“Es pati strādāju Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā Onkoloģijas nodaļā jau ceturto gadu, un es redzu šo situāciju no iekšpuses. Kādā stāvoklī cilvēki nonāk un jau ar komplikācijām, vai arī vēlīnās vēža atklātās stadijās. Un tas tiešām ir svarīgi man un sabiedrībai,” atzina LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes studente Katrīna Andrējeva.
Akcijā “Latvija, atver vēstuli!” vairāk nekā 80 medicīnas studentu vienlaikus darbojās desmit Latvijas pilsētās.
Sarunu laikā iegūtās anonīmās aptaujas atbildes kļūs par daļu no pētījuma, kurā plānots iesaistīt aptuveni divus tūkstošus respondentu.
“Mērķis mums pašiem saprast, vai mums ir jāmaina kaut kas ar politikas veidotājiem, respektīvi, vai jāmaina pati sistēma uzaicinājumu vai jāmaina sabiedrības doma? Vai mums ir vairāk jāstrādā ar sabiedrību un jāizglīto? Respektīvi, tas būs tāds interesants pētījums, ar kuru mēs dalīsimies gan ar sabiedrību, gan ar politikas veidotājiem, gan ģimenes ārstiem,” sacīja LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes dekāna vietniece Stella Lapiņa.
Pētījuma rezultāti gaidāmi pēc trim mēnešiem. Tos paredzēts izmantot, lai izvērtētu, kā uzlabot iedzīvotāju informēšanu un veicināt līdzdalību vēža profilaktiskajās pārbaudēs.
