Apsūdzētie pagājušā gada oktobrī un šī gada janvārī veikuši kopskaitā četrus Latvijas dzelzceļa objektu – elektrības sadales skapju un releju – dedzināšanas. Galvenais organizators bijis Oļegs Sverdlovs, kurš atrodoties ieslodzījumā saņēmis pasūtījumus veikt sabotāžas un to izpildei piesaistījis Arni Jansonu. Viņš savukārt dedzināšanas veica gan vienatnē, gan citkārt – piesaistot palīgos Juriju Luku un Juriju Ļečeņkovu. To viņi fiksējuši video un nosūtījuši kā atskaiti sabotāžu pasūtītājam lietotnē “Telegram”. Šī gada sākumā viņi tika aizturēti. Klātienē uz tiesas sēdi bija ieradies tikai viens no apsūdzētajiem – Jurijs Lečeņkovs, kuram piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis. Pārējie trīs joprojām atrodas apcietinājumā un arī tiesas sēdē piedalījās videokonferences formātā no Rīgas Centrālcietuma.
Pēc apsūdzēto iebildumiem, tiesas sēdes norisi filmēt netika ļauts. Taču sēdes laikā trīs cietumā esošie apsūdzētie – Oļegs Sverdlovs, Arnis Jansons un Jurijs Luks – pilnībā atzina vainu sev izvirzītajās apsūdzībās un izteica gatavību vienoties ar prokuroru par sodu. Ceturtais – Jurijs Ļečeņkovs atzīst tikai dedzināšanu, bet ne sadarbību ar ārvalstu specdienestiem. Viņam izvirzītas arī apsūdzības par amfetamīna glabāšanu. Ļečeņkovs lūdza tiesu nozīmēt viņam psihiatrisko ekspertīzi, jo neesot apzinājies savas darbības. Tās viņš nespēja paskaidrot arī sarunā ar presi pēc sēdes:
“Nē, nē puiši! Nu ko tur. Es pat neko daudz nezinu. Man jums vairs nav ko teikt!
Jūs nesapratāt, ko darāt, ko tas Jansons jums piedāvāja?
Atvainojiet!
Bet naudu viņš jums samaksāja?
Nē, es nezinu, par ko jūs runājat.”
Pēc izmeklēšanā noskaidrotā – par katru dedzināšanu izpildītājiem solīti 250–450 ASV dolāru, kas turklāt ne vienmēr samaksāti. Toties sods, jo īpaši pēc panta par palīdzību ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā, paredz brīvības atņemšanu pat līdz 20 gadiem. Pat ja vainīgajiem izdosies vienoties ar prokuroru, šī vienošanās, visticamāk, ietvers arī ilgus gadus brīvības atņemšanas.
Nākamā tiesas sēde šajā procesā noteikta 17. septembrī.
KONTEKSTS:
Kriminālprocesu sāka Valsts policija, jau no paša sākuma aizdomīgo gadījumu izmeklēšanā cieši sadarbojoties ar Valsts drošības dienestu (VDD). Iegūstot pierādījumus, ka dzelzceļa objektu dedzināšana veikta ārvalsts interesēs, lietu pārņēma VDD.
Aizdomās turētos rosina apsūdzēt par palīdzību ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā personu grupā un svešas mantas tīšu iznīcināšanu, kas izdarīta ar dedzināšanu.
VDD norādīja, ka šis ir jau trešais kriminālprocess pēdējos divos gados, kas saistīts ar infrastruktūras dedzināšanu Krievijas interesēs.
VDD uzsver, ka šādu diversiju mērķis ir radīt baiļu sajūtu sabiedrībā, graut ticību valsts spējām aizsargāt iedzīvotājus un kavēt Latvijas atbalstu Ukrainai.
