ĪSUMĀ:
“Par inovatīvu produktu un tehnoloģiju attīstību, pētniecības rezultātu praktisku izmantošanu un Latvijas starptautiskās atpazīstamības un konkurētspējas veicināšanu” – šādi Saeimas atbildīgās komisijas deputāti pamatojuši likumprojektu, kas paredz uzņemt Indijas Republikas pilsoni Divju Kananu Višvanatu Latvijas pilsonībā. Pilsonību viņai piešķīra 15. oktobrī.
Rekomendācijas Višvanatas uzņemšanai pilsonībā bija sagatavojuši Latvijas Zinātņu akadēmijas pārstāvji, tostarp LZA prezidents Ivars Kalviņš. Viņš Latvijas Radio teica, ka nesaskata, ka Višvanata Saeimai būtu sniegusi kādas nepatiesas ziņas.
Vienlaikus viņš uzsver, ka Višvanatas īpašie nopelni Latvijas labā, viņa ieskatā, nav saistīti tieši ar zinātnisko darbību.
“Šinī gadījumā viņas īpašie nopelni ir saistīti ne tik daudz ar zinātniskajiem pētījumiem, kurus viņa ir veikusi, bet ar to, ka Latvijā ir izveidota mākslīgā intelekta laboratorija,” norādīja Kalviņš.
Sociālo mediju lietotāji pamanījuši, ka Višvanatas mājaslapā sadaļā “Pētniecība” bija norādīti trīs it kā publicēti zinātniskie raksti, kurus nav iespējams atrast, meklējot internetā pieejamajās zinātnisko publikāciju datubāzēs. Arī Latvijas Radio neizdevās atrast šādas publikācijas, lai gan divi no trim žurnāliem ar šādiem nosaukumiem tiešām ir atrodami.
Tikmēr no Višvanatas lapas sadaļa “Pētniecība” kādā brīdī kopš sestdienas pazuda. To iespējams atvērt, ierakstot tās adresi, toties tagad tur ir cits teksts, kur neviena publikācija nav minēta.
Savukārt tagad lapā ir sadaļa “Manas publikācijas”, kuras vēl pirms dažām dienām nebija. Tur ir uzskaitīti desmit raksti, kas publicēti septiņos žurnālos, kurus var atrast internetā. Visi šie žurnāli ir tā dēvētie “brīvpieejas žurnāli”. To publicēšanas modelis ir šāds: autori maksā par savu rakstu publicēšanu. Šāda tipa žurnāli akadēmiskajā vidē bieži kritizēti par lielu varbūtību, ka publikācijas tajos var neatbilst zinātnisko publikāciju pamatprincipiem, jo šādā veidā nav iespējams vienmēr nodrošināt vai apliecināt patiesi neatkarīgu satura izvērtēšanu un rediģēšanu. LZA prezidents vērtēja situāciju citādi. Viņš skaidroja, ka nereti par publikācijām šajos žurnālos maksā, lai paspētu ātrāk izpētīto publiskot.
Sociālajos medijos izskanēja arī bažas par to, ka Višvanatas lapas vecajā versijā kā doktora grāda iegūšanas vieta bija norādīta kāda “RLN University” Indijā.
Šādu universitāti tīmeklī atrast nav iespējams. Un šodien Višvanatas lapā minēta jau cita universitāte, kas tiešām pastāv.
Ar Višvanatu Latvijas Radio izdevās sazināties caur e-pastu. Viņa norādīja uz 10 publikācijām, bet par augstāko izglītību teica, ka ieguvusi bakalaura un maģistra grādu Mumbajas Universitātē Indijā, bet 2018. gadā ieguvusi doktora grādu datorzinātnēs Džanardhana Rai Nagara Radžastānas Vidjapītas Universitātē Indijā.
“Visa informācija (t. sk. diplomi) ir iesniegta atbilstošajās iestādēs, un to autentiskumu apliecināja gan Indijas Ārlietu ministrija, gan vairāku Latvijas valsts iestāžu pārbaudes,” raksta Višvanata.
Latvijas Radio lūdza dokumentus, kas to apstiprina, bet viņa tos LR nesniedza. Taču par veiktajām izmaiņām mājaslapā Višvanata apgalvoja, ka mājaslapa tikusi uzlauzta, tāpēc mainījusies tur redzamā informācija.
Akadēmiskās informācijā centrā, kas novērtē ārvalstīs iegūto izglītību un veic dokumentu akadēmisko atzīšanu Latvijā,
Latvijas Televīzijai norādīja – šādas personas centra reģistros nav. Tātad šādai personai izziņa nekad neesot tikusi gatavota.
“Diplomu es esmu redzējis pats. Tas ir apstiprināts no Ārlietu ministrijas Indijā un notariāli apliecināts. Es atvainojos, man šaubu par to, ka tāds diploms eksistē, nav,” teica Kalviņš.
Informācija sociālajos medijos nonākusi līdz tiesībaizsardzības iestādēm. Valsts policijā apstiprina, ka tā ir saņēmusi iesniegumu un to vērtēšot.
Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vadītājs Gunārs Kūtris (Zaļo un Zemnieku savienība) uzsvēra, ka deputāti nonāca pie lēmuma atbalstīt pilsonības piešķiršanu, izvērtējot visus iesniegtos dokumentus.
“Mēs pamatā paļaujamies uz to, ka cilvēks, kas iesniedz dokumentus, par to atbild. It īpaši, ja vēl dokumenti, izglītības dokumenti ir apliecināti, ka tādi ir. Tiem ir apliecinātas kopijas. Otra lieta. Mēs ļoti paļaujamies arī uz institūcijām, kas rekomendē. Mēs neveicam kaut kādu padziļinātu informācijas pārbaudi, vai cilvēks tur ir mācījies vai nav mācījies, jo beigu beigās mēs pat uzņemam pilsonībā cilvēku, kam nav izglītības,” pauda Kūtris.
Komentēt sociālajos medijos izskanējušo kritiku deputāts atteicās. Atbildīgā komisija paziņoja, ka saņemts kāda deputāta iesniegums, kas aicina pārbaudīt atsevišķus faktus saistībā ar pilsonības piešķiršanu Višvanatai. Tikmēr likums Saeimā tika pieņemts steidzamības kārtībā, un tāpēc Valsts prezidents nevar to atgriezt otrreizējai caurlūkošanai.
Piešķirto pilsonību ir iespējams arī atcelt, ja deputāti sagatavos attiecīgu likumprojektu un par to nobalsos.
