ĪSUMĀ:
Galvenais – sekmīgas atzīmes
Izglītības un zinātnes ministres biroja vadītājs Rūdolfs Kalvāns atzīst, ka nav laba risinājuma, ko darīt ar šādiem jauniešiem. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc
radusies ideja atcelt nokārtošanas latiņu pamatskolas centralizētajiem eksāmeniem:
lai visi, kam ir sekmīgas gada atzīmes, tiktu pie apliecības par pamatskolas beigšanu.
“Daļēji, bet mērķis ir maksimāli nodrošināt skolēnu, jebkādu skolēnu, jauniešu, īpaši nepilngadīgo jauniešu, atrašanos izglītības sistēmā, lai viņi nepaliek uz ielas. Tātad lai nenotiek tāda situācija, ka būtībā tev pēc 9. klases tie vārti tiek aizvērti, tev absolūti krītas motivācija,” tā Kalvāns atbildēja uz jautājumu, vai atvieglot 9. klases pabeigšanu nolemts tāpēc, ka aptrūcis ideju, ko darīt ar tiem, kuri šobrīd spēkā esošās prasības nevar izpildīt.
Kalvāns pieļāva, ka valsts līmenī ilgāku laiku pievērtas acis uz to, ka ir jaunieši, kuri nespēj nokārtot pamatskolas eksāmenus prasītajā līmenī.
“Būtībā mainās arī tas vēstījums. Tā ka nevis mēs ļaujam iegūt pamatizglītības apliecību ar nenokārtotu pārbaudes darbu, bet nebūs vairs tāda jēdziena “nenokārtots pārbaudes darbs”.
Ir nokārtoti pārbaudes darbi gan uz 90 %, gan arī uz 5 % – abi ir nokārtoti,”
viņš teica.
Izkrita ap 800 pamatskolēnu
Ja ideju par atvieglotu 9. klases pabeigšanu atbalstīs valdība, eksāmeni būs jākārto, tikai apliecības ieguvei to rezultāts nebūs svarīgs.
Vēl nesen vienīgais risinājums pamatskolas eksāmenos caurkritušajiem bija mācīties otrreiz 9. klasē. Pērn ieviesa izlīdzināto gadu, kura ietvaros jaunietis, kurš izkritis kādā no eksāmeniem, var apgūt vienkāršu profesiju, vienlaikus aizpildot pamatskolas zināšanu robus. Taču pērn šo iespēju izvēlējās tikai 22 jaunieši.
Šogad līdz ar eksāmenu nokārtošanas latiņas celšanu līdz 15 procentiem izkrita ap 800 devītklasnieku.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vēl nav apkopojusi datus, cik no šā gada eksāmenu neveiksminiekiem izvēlējušies izlīdzināto gadu tehnikumos. Taču Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma karjeras izglītības vadītājs Artūrs Homins Latvijas Radio pastāstīja, ka šogad pēc izlīdzinātā gada programmas ir daudz lielāks pieprasījums nekā pērn.
“Šobrīd šī programma, kur var iegūt pavāra palīga kvalifikāciju, mums aizpildījusies, jo tieši jauniešiem, kas nav sasnieguši šo centralizēto eksāmenu slieksni, mums kopumā šajā mācību gadā ir piešķirtas 25 budžeta vietas, bet mēs redzam, ka 21 reflektants ir palicis, teiksim tā, neuzņemts,” pastāstīja Homins.
Tātad visiem gribētājiem šajā skolā pat nav izdevies iestāties. Pērn gan visas piešķirtās vietas neizdevās aizpildīt, pieteicās tikai virs desmit jauniešu. Homins vērtēja: tas tāpēc, ka pērn, iespējams, pietrūcis informācijas par šādu iespēju. Viņš uzskata, ka tikai pēc viena gada, kad piedāvātas šādas izlīdzinošās programmas, nevar spriest par to sekmīgumu. Viena no papildu motivācijām izvēlēties izlīdzinošo gadu profesionālās izglītības iestādē, varētu būt iespēja saņemt stipendiju, kas atkarībā no sekmēm var būt līdz pat 150 eiro mēnesī.
Programmā veicas dažādi
Tie, kuri pērn sāka mācīties šajā programmā, turpina apgūt profesiju. Turklāt mācās arī matemātiku, angļu valodu, latviešu valodu, kaut vidusskolas eksāmeni pēc programmas pabeigšanas nebūs obligāti jākārto. Cik daudz no pērn mācības sākušajiem šogad nolikuši 9. klases eksāmenus, Homins gan nezināja. Datus vēl apkopojot.
Runājot kopumā par to, kā eksāmenos caurkritušajiem klājas tehnikumā, Homins norādīja uz atšķirībām zināšanu līmenī.
“Jauniešu spēju, zināšanu līmenis varbūt atšķirīgs, tomēr gribētos teikt, ka ir arī jaunieši ar dažādām mācīšanās grūtībām, kuriem būtu bijis nepieciešams arī kāds, teiksim tā, pilnveidots atbalsta mehānisms pamatizglītības posmā. Tātad patiešām šeit varbūt nav tāds kopējs raksturojums visiem šiem jauniešiem. Kas, manuprāt, ir pozitīvi, ka viņi ir gatavi apgūt arodizglītību un paralēli viņi ir gatavi arī vēlreiz atkārtoti kārtot šo centralizēto eksāmenu, kurā pirmajā reizē viņi nav sasnieguši slieksni,” pauda Homins.
Rīgas Valsts tehnikuma Krāslavas filiālē pamatskolu nepabeigušajiem ir iespēja kļūt par aprūpētāju. Mācīties gan pieteikušies ne vairāk kā divi šādi jaunieši, bet uzņemšana vēl turpinās, atklāja tehnikuma direktore Dagnija Vanaga. Arī pērn šajā izlīdzinātā gada programmā nav bijis vairāk par trim audzēkņiem. 9. klases eksāmenus pēc izlīdzinātā gada viņiem esot izdevies nokārtot.
Savukārt Daugavpils Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumā jaunieši, kam nav pamatskolas diploma, var apgūt friziera prasmes. Tehnikuma direktore Ārija Ļaksa atklāja, kā gājis pirmajā gadā pēc šādas izlīdzinošās programmas ieviešanas:
“Pieredze ir, nu, teiksim, interesanta, jo mums bija pieci tādi izglītojamie, kuri iestājās tieši programmā ar nepabeigto pamatizglītību. Viņu interese [mācīties] arī ir ļoti, ļoti dažāda. Tie, kuri negribēja mācīties [pamatskolā], te arī nemācījās, un viņi tika atskaitīti, bet bija arī jaunieši, kuriem laikam tiešām nebija paveicies centralizētajos eksāmenos.”
Izglītošanos cenšas pielāgot
Tie, kuriem nebija paveicies, bet ir vēlme mācīties, čakli apguvuši gan friziera prasmes, gan arī mācījās atkārtotam eksāmenam. Atbalstu pamatskolas vielas apguvē sniedz tehnikums, bet jaunieši 9. klases eksāmenu dodas kārtot uz savu iepriekšējo skolu. Skola arī tehnikumam sniedz informāciju par jaunieša iepriekšējām skolas gaitām. Ja šis ziņas ir gana plašas un detalizētas, tehnikuma pedagogi var saprast, kas traucēja nokārtot eksāmenus un piedāvāt tādu izglītošanās procesu, kas piemērots tieši konkrētajam jaunietim. Arī Rīgas Valsts tehnikumā katram izlīdzinātā gada jaunietim piedāvā individuālo mācību plānu.
Runājot par izlīdzināto gadu kā risinājumu līdz šim 9. klasi nepabeigušajiem, Ļaksa atzina, ka ir labi piemēri.
“Cik tas bija pareizs lēmums, man grūti spriest, bet, protams, mēs jūtamies gandarīti un ir arī laimīgie. Arī tiem pašiem diviem vai trīs jauniešiem mēs spējām palīdzēt, viņi nepazuda un ieguva gan kaut kādas profesionālās zināšanas, gan arī nokārtoja centralizētos eksāmenus un ieguva pamatizglītību,” viņa pauda.
Kāds no eksāmenu nolikušajiem nolēmis friziera profesiju tomēr neapgūt un iestājies citā profesionālās izglītības programmā. Taču tie, kuri “pazūd” no izlīdzinātā gada, iespējams, vispār izkrīt no izglītības sistēmas, vērtēja Ļaksa. Arī Kalvāns atzina, ka no izlīdzinātā gada programmas daudzi tiekot drīz vien atskaitīti, bet tie, kas 9. klasē mācās atkārtoti, bieži vien eksāmenus tā arī nenoliek.
Profesiju iespējas – par mazu
Kopumā trīsgadīgās arodizglītības programmas izlīdzinošajā gadā piedāvā astoņi tehnikumi vai profesionālās vidusskolas. Sešās izglītības iestādēs izvēles iespējas šādiem jauniešiem nav: piedāvājumā ir tikai viena profesija, visbiežāk var kļūt par pavāra palīgu vai frizieri. Tikai Smiltenes tehnikums piedāvā pat sešas profesijas. Tur jaunieši bez pamatskolas izglītības var kļūt par ceļu būves strādnieku, kokapstrādes iekārtu operatoru, šuvēju, dārzkopi, apavu labotāju vai pavāra palīgu. Kandavas lauksaimniecības tehnikums piedāvā divas profesijas.
“Tie risinājumi, kas šobrīd ir, ir ļoti ierobežots arodprogrammu skaits, es pat atļaušos drosmīgi teikt, nepievilcīgi mazs skaits, arī ģeogrāfiskais pārklājums [ir mazs]. Plus otra iespēja – hei, paliec savā vai kādā citā skolā uz otru gadu! Statistika rāda, ka gan vienā, gan otrajā šajā ceļā šī motivācija mācīties ir ļoti zema,” vērtēja ministrijas pārstāvis Kalvāns.
Rīgā un Pierīgā piedāvājuma aroizglītības programmās tikpat kā nav, bet daļai ģimeņu nav vēlmes jaunieti laist mācīties uz citu pilsētu, dzīvot kopmītnēs, kur nebūs iespējas tik labi pieskatīt.
Arī Ļaksa atzina, ka profesiju klāsts, kas piedāvāts izlīdzinātajā gadā, ir pārāk mazs:
“Mūsu pilsētā Daugavpilī frizieru pakalpojumi bija vienīgā arodizglītības programma, kuru viņi varēja apgūt. Un iedomājieties, teiksim,
puišiem ir 16 gadi, viņus interesē sports, interesē tehnika, un viņiem piedāvā frizieru pakalpojumus, un protams, ka viņi neies to mācīties,”
secināja tehnikuma direktore.
Tiesa, pēc IZM datiem tieši friziera profesija bez pamatizglītības palikušo vidū bija vispopulārākā izvēle.
Kalvāns teica, ka ierobežots piedāvāto profesiju klāsts ir ne tik daudz Izglītības un zinātnes ministrijas uzstādījumu, bet darba devēju vēlmes dēļ, lai lielākajai daļai speciālistu būtu augstāks izglītības līmenis nekā pamata vai pat nepabeigta pamata izglītība.
Piesardzīgi par pārmaiņām
Runājot par iespējamām pārmaiņām 9. klases pabeigšanā, tehnikumos atzīst, ka piesardzīgi raudzīsies uz tiem, kuri būs zemā līmenī kārtojuši centralizētos eksāmenus. Ja šos jauniešus uzņemtu četrgadīgajās studiju programmās, kur jāapgūst arī vidusskolas viela, viņi atbirtu jau mācību laikā vai arī tehnikumam jācenšas iemācīt pamatskolā neapgūto. Ja tas neizdotos, būtu jāuzklausa pārmetumi par vājiem vidusskolas centralizēto eksāmenu rādītājiem.
Rīgas Valsts tehnikuma Krāslavas filiāles vadītāja Vanaga gan norādīja, ka katrs gadījums būs jāizvērtē individuāli.
“Jādod jauniešiem iespēja, bet tomēr tā ir individuāla saruna. Arī tehnikumos konkrēta individuāla saruna ar jaunieti, audzēkni, kuriem, teiksim, nav izdevies vienu eksāmenu nokārtot,” viņa pauda.
Piemēram, ja nav nokārtots matemātikas eksāmens, var mācīties izglītības programmā, kur matemātikas loma nav tik būtiska.
Skaidrs gan, ka programmās, kurās ir uzņemšanas konkurss, ar vājiem eksāmena rezultātiem nevar iestāties. Tikmēr ministrijā sola runāt ar darba devējiem, lai tehnikumiem būtu iespēja piedāvāt plašāku profesiju klāstu trīsgadīgajās programmās, kur nav jāapgūst vidusskolas viela. Ministrijā apzinās: tie, kuri pamatskolas centralizētos eksāmenus būs nokārtojuši ļoti zemā līmenī, lielākoties nespēs iegūt vidējo izglītību.
