ĪSUMĀ:
Latvija nav vienīgā, kas degvielas cenu cenšas mazināt ar nodokļiem. To pašu dara Vācija. No oktobra tur samazinās nodokli benzīnam un dīzeļdegvielai. Rezultātā nodokļos par katru litru būs jāmaksā aptuveni par 17 centiem mazāk. Valsts budžetam tas izmaksās aptuveni divarpus miljardus eiro.
Vēl vairāk nodokļus samazinājusi Īrija. Tur pašlaik nodokļu atlaides dēļ benzīns ir par 25, bet dīzeļdegviela – pat par 30 centiem litrā lētāka, nekā būtu bez šī atbalsta. Šādu samazinājumu valsts saglabās līdz oktobra beigām.
“Šis jautājums ir aktuāls visām dalībvalstīm, tikai jautājums, ko šīs dalībvalstis dara, lai šo cenu mazinātu? Vai valsts iejaucas? Vai valsts neiejaucas? Attiecīgi tie mehānismi un tās pieejas ir atšķirīgas un dažādas,” komentēja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektore Ieva Ligere.
Citviet nosaka cenu griestus un grib maksāt kompensācijas
Čehija degvielas tirgū izvēlējusies iejaukties daudz tiešāk. Arī tur no oktobra samazinās nodokli dīzeļdegvielai, taču ar to vien neaprobežosies. Valsts noteiks arī maksimālo cenu, par kādu drīkst pārdot benzīnu un dīzeļdegvielu.
“No 1. oktobra mēs atjaunojam jau pārbaudīto degvielas cenu regulēšanu. Finanšu ministrija katru dienu noteiks maksimālās benzīna un dīzeļdegvielas cenas. Tās veidos vidējā vairumtirdzniecības cena, kurai pieskaitīta regulēta marža,” skaidroja Čehijas finanšu ministre Alena Šillerova.
Līdzīga cenu regulēšana jau gadiem darbojas Beļģijā.
Tur valsts regulāri aprēķina maksimālo cenu, par kādu degvielu drīkst pārdot.
Degvielas tirgotāji var prasīt mazāk, bet noteikto cenu pārsniegt nedrīkst.
Savukārt Francija izvēlējusies palīdzēt nevis visiem autobraucējiem, bet tiem, kuri no auto ir īpaši atkarīgi darba dēļ.
Valdība no oktobra līdz gada beigām viņiem izmaksās vienreizēju 100 eiro pabalstu.
Uz šo atbalstu varētu pretendēt līdz pat piecarpus miljoniem cilvēku.
Par nodokļu samazināšanu galu galā jāmaksā pašiem patērētājiem
Pieejas Eiropā atšķiras, taču visbiežāk valstis pašlaik ķeras tieši pie nodokļu samazināšanas – tas ir ātrākais veids, kā mazināt cenu, ko autobraucējs redz degvielas uzpildes stacijā. Taču šādam risinājumam ir arī sava cena, intervijā Latvijas Televīzijai norādīja domnīcas “Bruegel” pētnieks Bens Makviljamss:
“Samazinot nodokļus, izmaksas vienkārši tiek pārceltas no cilvēka, kurš uzpilda savu auto, uz nodokļu maksātājiem – vai nu šodien, vai nākotnē.
Galu galā par to tik un tā būs jāsamaksā tiem pašiem nodokļu maksātājiem. Tā arī ir galvenā problēma.
Valdībām jāmeklē līdzsvars. Tām būtu pēc iespējas jāizvairās no degvielas nodokļu samazināšanas, jo tas ir tirgus, un tirgum ir jāļauj darboties. Taču, no otras puses, benzīna un dīzeļdegvielas cenu kāpums ir bijis tik liels un tik straujš, ka es saprotu, kāpēc valdības vēlas iejaukties un mēģināt palīdzēt iedzīvotājiem.”
Taču nodokļu samazināšanai ir arī otra puse. Jo zemāku cenu valsts palīdz uzturēt degvielas uzpildes stacijās, jo mazāks ir stimuls degvielu taupīt. Makviljamss uzsvēra – pašreizējā situācijā Eiropai jādomā ne tikai par cenu mazināšanu, bet arī par patēriņa samazināšanu. Viens no veidiem būtu, piemēram, padarīt sabiedrisko transportu lētāku.
Bet cik augstu degvielas cena vispār var kāpt? Vaicāts, vai tai ir kāda augšējā robeža, Makviljamss norādīja – konkrētu cenu, pie kuras kāpums apstātos, nosaukt nevar. Taču robežu galu galā nosaka paši pircēji.
“Cenu griesti pienāk brīdī, kad cilvēki vienkārši vairs nepērk degvielu. Tad cenu var pacelt kaut vai līdz desmit eiro litrā, bet, ja neviens to nepērk, tam vairs nav īstas nozīmes. Tādā veidā tomēr pastāv zināma robeža.”
Vienlaikus Makviljamss pašlaik nesaskata lielu risku, ka Eiropā ziemā varētu ilgstoši trūkt benzīna vai dīzeļdegvielas. Viņaprāt, galvenā problēma būs nevis degvielas pieejamība, bet gan tās augstā cena.
KONTEKSTS:
Degvielas cenas Latvijā tuvojas rekordaugstām atzīmēm, pasaules tirgū nafta atkal strauji sadārdzinājusies. “Brent” jēlnaftas cena septembra pirmajā pusē pārsniedza 100 dolārus par barelu pēc jauniem triecieniem ASV un Irānas karā un uzbrukumiem naftas infrastruktūrai reģionā.
Lai mazinātu dīzeļdegvielas cenu ietekmi uz mājsaimniecībām un tautsaimniecību, Saeima pieņēma grozījumus Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā, kas paredz no 1. oktobra līdz gada beigām samazināt akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai un benzīnam.
