Latvijā meži aizņem nedaudz vairāk nekā trīs miljonus hektāru jeb 52 % valsts teritorijas. Salīdzinot ar pagājušā gadsimta divdesmitajiem gadiem, mežainums ir vairāk nekā divkāršojies. Tomēr iedzīvotājiem viens no redzamākajiem mežsaimniecības procesiem joprojām ir ciršana.
“Ar dēlu dodamies bieži pārgājienos. Mums patīk uzturēties dabā. Mēs gūstam enerģiju no dabas un līdz ar to redzam, vērojam, ka tiek izcirsts ļoti daudz, ka nerūpējas par mežiem. Bet redzam arī, ka rūpējas. Cerams, ka būs līdzsvars tajā visā,” sprieda pasākuma apmeklētāja Baiba.
Pasākums “Mežs ienāk Jelgavā” Foto: Novadu ziņasPasākums “Mežs ienāk Jelgavā” Foto: Novadu ziņasPasākums “Mežs ienāk Jelgavā” Foto: Novadu ziņasPasākums “Mežs ienāk Jelgavā” Foto: Novadu ziņasPasākums “Mežs ienāk Jelgavā” Foto: Novadu ziņasPasākums “Mežs ienāk Jelgavā” Foto: Novadu ziņasPasākums “Mežs ienāk Jelgavā” Foto: Novadu ziņasPasākums “Mežs ienāk Jelgavā” Foto: Novadu ziņas
Valsts meža dienesta dati rāda – 2025. gadā Latvijas mežos iegūti 13,8 miljoni kubikmetru koksnes. Tas ir mazāk nekā 2024. gadā, kad iegūti 16 miljoni kubikmetru. Nozares speciālisti uzsver, ka ciršana ir tikai viena daļa no meža apsaimniekošanas cikla.
“To var salīdzināt ar lauksaimniecību – mums visiem patīk rudeņos labības druvas. Un tad ir viens moments, kad druva tiek novākta, atkal tiek zemīte apstrādāta, iesēti jauni sējumi, un viss sākas no gala. Ar mežu šis process ir ilgāks, – lai atjaunotu mežaudzi, veidojot produktīvas mežaudzes, ir mežs jānocērt pilnībā, jānovāc pilnībā un attiecīgi šī platība jāatjauno ar augstvērtīgu stādāmo materiālu,” skaidroja Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) finanšu prorektors, Mežsaimniecības institūta profesors Linards Sisenis.
Meža kvalitāti ilgtermiņā nosaka ne tikai tā atjaunošana pēc ciršanas. Nozīme ir izvēlētajām koku sugām, stādāmajam materiālam un tam, vai jaunaudzes tiek laikus koptas.
“Dažreiz privātie meža īpašnieki bišķīt vairāk varbūt grēko. Apmēram tā – kas atjaunojas, to arī izaudzēsim. Bet būtu jāpiedomā pie tā, ka mēs tomēr stādam izmantojam selekcionētu materiālu un arī laicīgi iekopjam,” sacīja LBTU Meža fakultātes dekāna pienākumu izpildītājs Edgars Dubrovskis.
Mežs ir arī nozīmīgs Latvijas tautsaimniecības resurss, uz ko bieži atsaucas nozares pārstāvji un uzsver, ka ekonomisko ieguvumu nosaka ne tikai iegūtās koksnes daudzums, bet tas, cik liela daļa tās tiek pārstrādāta Latvijā.
Mežs Foto: Novadu ziņasMežs Foto: Novadu ziņas
“Arvien vairāk palielinās to uzņēmumu skaits, kas koksni pārstrādā, radot produktus ar pievienoto vērtību. Tās ir koka mājas, būvniecība, dažādi produkti, tas pats saplāksnis, ļoti augstvērtīgs saplāksnis, ko izmanto visā pasaulē,” norādīja LBTU finanšu prorektors, Mežsaimniecības institūta profesors Linards Sisenis.
Savukārt uzņēmēji kā vienu no problēmām min sarežģīto regulējumu un nepieciešamību nozares jautājumus risināt kopā ar valsts institūcijām.
“Noteikti gribētu fleksiblu likumdošanu, jo ļoti daudz esam apauguši ar dokumentiem, kuri varbūt sarežģī darbības šajā nozarē. Skaidrs, ka ir arī kaut kāda nesaprašanās ar nodokļiem. Noteikti tā ir arī valsts interese piedalīties visās šajās diskusijās ar nozares pārstāvjiem. Jāsēžas pie viena galda,” mudināja SIA “ZLM” valdes locekle Vera Dorohova.
Dabas aizstāvji gan norāda, ka mežu ciršanai un Latvijas ekonomikai pretī stājas seno mežu saglabāšana, jo tikai tur spēj būt daudzas svarīgas dzīvotnes. Pasākumā “Mežs ienāk Jelgavā” mežsaimniecības cikls šoreiz pilsētas vidē bija parādīts praktiski no meža kopšanas un tehnikas līdz koksnes pārstrādei.
