Pēc aculiecinieku stāstītā, jandāliņš bijis pamatīgs. Kundze, kura savu vārdu atklāt nevēlējās, atzina, ka nakts notikumi bijuši spraigi, trokšņotāji nav ļāvuši gulēt. Tāpat viņa bija uztraukusies par savu kaķi, kurš intereses vadīts, varētu skriet ārā paskatīties. Tāpēc viņa neriskēja – zvanījusi policijai.
“Man no sākuma likās, ka ir saskrējuši kaķi, bet [skaņas] bija tādas šņācošas un ļoti, ļoti skaļas. Un tad es nācu tumsā ārā paskatīties, kas tur notiek.
Es nezināju, ka ezim vispār ir balss, viņš ļoti, ļoti skaļi raudāja, bija sakosts.
Āpsis viņam bija uzkritis virsū, un tad viņi te cīnījās,” stāstīja aculieciniece.
Policijas inspektors, kurš tonakt dežūrēja un kuram nācās atrisināt konfliktu, saka –
uz šādu izsaukumu braucis pirmo reizi mūžā.
“27. septembra rītā, ap plkst. 2.25 saņēmām izsaukumu uz dienesta tālruni, ka Raiņa bulvārī 5 kāpņutelpā atrodas divi meža zvēri. Dienesta transportlīdzekli atstājām uz ielas un, izkāpjot no transportlīdzekļa, jau bija dzirdama tāda spalga skaņa,” stāstīja Dienvidkurzemes novada pašvaldības policijas inspektors Artūrs Petrausks.
Policija ieradās vienā no karstākajiem konflikta brīžiem, kas varēja beigties ezim letāli. Inspektors lēš, ka pie vainas varētu būt pilnmēness.
“Atverot otrās durvis, āpsis starp mums izskrēja ārā. – Ir nojausma, kāpēc viņi bija kāpņutelpā? – Nē, tas paliek neatrisināts, kā viņi tika iekšā, jo abas durvis bija pilnīgi ciet,” teica Artūrs Petrausks.
Veterinārārstam Dzintaram Tīdam āpšu stāsti nav sveši – pirms 16 gadiem viņš Liepājā bija saņēmis izsaukumu par tramvaja pieturā sastingušu āpsi. Toreiz cilvēki bija neizpratnē par neparasto skatu, līdz atklājās, ka āpsis bija miris jau vairākas dienas. Lai arī šo gadījumu ārsts atminas ar smaidu, tagadējo situāciju viņš vērtē nedaudz skarbāk.
“Mēs jau varam mazliet pasmieties, bet paldies Laimes mātei, ka mums Latvijā jau ilgāk nekā desmit gadus nav trakumsērgas.
Jāsaka, tas āpsis bija tā kā “sapīpējies”, tā kā mušmires saēdies, kā gumijas līmi salaizījies. Kauties ar ezīti? Ko tev tas nabaga ezītis bija izdarījis?
Laikam bija domājis, ka tās ir labas vakariņas, bet bija vilšanās, ka tās vakariņas ir tik sāpīgas un degunam kaitīgas,” teica veterinārārsts Dzintars Tīds.
Āpsis ir visēdājs – tā ēdienkartē ir gan ogas un tārpi, gan arī peles un cita dzīva radība. Ezi viņš arī nesmādētu, taču tas nebūtu vieglākais medījums. Par to, ka ezis varētu kļūt par āpša vakariņām, atzīst arī dabas pētnieks Vilnis Skuja, kurš ir viens no daudzajiem komentētājiem par āpša un eža konfliktu.
“Mēs domājam, ka pasaule pieder mums. Nē, pasaule pieder dabai. Ja āpsis ieskrietu dzīvoklī, nevar tā vienkārši uzlikt rokudzelžus vai paņemt kaut kādu žņaudzošu paņēmienu, tur nekas nesanāks, būs nepatikšanas,” norādīja veterinārārsts.
Ārsts aicina no savvaļas dzīvniekiem sargāt gan mājdzīvniekus, gan pašiem tos neaiztikt. Sastopot meža zvēru, nevajadzētu mēģināt ar to kontaktēties vai skatīties tam acīs, bet gan mierīgi atkāpties, tā pasargājot sevi.
